Vladimirs Okuņs piedzima 1943.gada 12.maijā Daugavpilī. Bērnībā viņš mācījās vijoļspēli Daugavpils Mūzikas vidusskolā pie slavenā Paula Krūmiņa, bet vēlāk dziedāšanu pie vokālās klases pasniedzējas Gaļinas Čumačenko. Jau skolas gados Vladimiru Okuņu saistīja teātris - viņš darbojās Pionieru nama dramatiskajā pulciņā. No 1964. līdz 1970.gadam V.Okuņs studēja Latvijas Valsts konservatorijas Vokālajā nodaļā pie pedagogiem A.Viļumaņa un G.Antipova.
1969.gadā Vladimirs Okuņs kļuva par LPSR Operas un baleta teātra solistu. Šajā teātrī viņš nodziedāja apmēram 70 partijas, nozīmīgākās no tām: Eskamiljo (Ž.Bizē „Karmena”, 1970, 1993, 2001), titullomas P.Čaikovska operā „Jevgeņijs Oņegins”(1972, 1978), V.A.Mocarta operā „Dons Žuans” (1972), Dž.Verdi operā „Rigoleto” (1987, 1993), Figaro Dž.Rosini „Seviļas bārddzinī” (1975, 1986), Žermons, Jago Dž.Verdi „Traviatā”(1977, 1988) un  „Otello” (1980), Amonasto Dž.Verdi „Aīdā” (1982, 1998), Iecirkņa uzraugs D.Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”(2006). Gadu gaitā Vladimirs Okuņs izauga par operteātra vadošo baritona partiju izpildītāju. Viņš ir talantīgs, ar labām skatuviskām dotībām apveltīts aktieris, profesionāls izpildītājs ar vīrišķīgi pārliecinošu dziedājumu. Vokālo sniegumu mākslinieks pakārto aktieriskajai spēlei uz operas skatuves.
V.Okuņs dziedājis Viļņas, Tallinas, Maskavas, Sanktpēterburgas, Rostokas operteātru iestudējumos. Partnerībā ar slaveno itāļu dziedātāju Fjirencu Kosoto dziedājis Eskamiljo Dreiehas festivālā Ž.Bizē operas „Karmena” iestudējumā (Vācija, 1991). Ar Eskamiljo lomu piedalījies festivālā Savonlinnā Somijā. Jago lomu dziedājis Dž.Verdi operas „Otello” Sanktpēterburgas un Londonas Covent Garden kopīgi veidotajā iestudējumā V.Gergijeva vadībā (1991) un Varšavas Lielā teātra jauniestudējumā (2001). Piedalījies vairāk kā 1500 koncertos. Uzstājies Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Kubā, Krievijā, Spānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c.
Paralēli darbam operā V.Okuņam bija arī savs „vaļasprieks” – padomju estrādes dziesmu izpildīšana. Viņš ir Vissavienības padomju dziesmu konkursu laureāts (1971, 1973, 1975), Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla laureāts (Kuba, 1978). Dziedātājs centās pierādīt, ka arī cilvēks ar operas balsi var izpildīt estrādes dziesmas. Repertuāru viņš izvēlējās pēc dziesmu tekstiem, nevis muzikālā materiāla, lai klausītājiem varētu sniegt mazu trīsminūšu  izrādi pie mikrofona.
1991.gadā Vladimirs Okuņs absolvēja Maskavas teātra mākslas akadēmijas Muzikālo teātru režijas nodaļu un ieguva muzikālo teātru režisora diplomu. 90-jos gados V.Okuņs dzimtajā teātrī sāka darboties arī kā režisors. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves viņš iestudējis Dž.Pučīni operas „Madama Butterfly”, „Bohēma”, „Toska”, Š.Guno operu „Fausts”, P. Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins”, „Jolanta”, N.Rimska-Korsakova „Sniegbaltīti”.
1980.gadā Vladimiram Okuņam piešķīra Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. No 1974.gada mākslinieks ir Latvijas teātra darbinieku savienības biedrs.
2013.gadā piešķirta "Latvijas Gāzes" Gada balva operā par mūža ieguldījumu.

Dzimis un mācījies Daugavpilī.

1. Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos / redkol.: Z. Banka ... [u.c.] ; galv.red.: P. Jērāns. 7. sēj. Mons - Plato. - Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. - 747, [4] lpp. : il., [12] lp. kartes.
2. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. / galv. red. Sigita Hirša. 4.sēj. LATV - ROJA. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2007. - 1023 lpp. : 22 kartes, 44 tabulas, 1865 attēli.  ISBN 9984-94820-X ISBN 9789984948249
3. Briede Vija. Jaunās balsis / Vija Briede. - Rīga : Liesma, 1981. - 157 lpp. : il.

Dzimusi 1925.gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā, Zviedriņu ciemā zemnieku daudzbērnu ģimenē. 1934. gadā T.Broka uzsākusi mācības Vītolu pamatskolā, dziedājusi skolas un baznīcas koros. Pēc pamatskolas beigšanas 1940. gadā iestājusies Rēzeknes 1.vidusskolā, kuru absolvējusi 1946. gadā. Šajā gadā viņa iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1949. gadā T.Broka iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā. Pēc konservatorijas beigšanas – no 1954.g. līdz pat 2000.gadam vienīgā pamata darba vieta – Daugavpils mūzikas vidusskola, kur veica pedagoģisko un audzināšanas darbu kordiriģentu nodaļā. Daudzi viņas audzēkņi šodien strādā kā dziedāšanas skolotāji vispārizglītojošās skolās, veic pedagoģisko darbu vidējās un augstākās mūzikas mācību iestādēs, ir aktīvi kultūras darbinieki, vada pašdarbības koru kolektīvus un skolēnu korus daudzās mūsu republikas pilsētās un lauku rajonos, īpaši Latgalē.
Paralēli pedagoģiskajam darbam nepārtraukti veica arī sabiedrisko darbu, vadot pašdarbības korus, ansambļus, aktīvi iesaistoties sava novada Dziesmu svētku un citu pasākumu organizēšanā.
Bijusi Latgales novada Dziesmu svētku, Skolotāju kora salidojumu un VII Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģente, kā arī XX, XXI, un XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente.
Ar Daugavpils rajona Tautas kori “Latgale” piedalījās daudzajos Tautas mākslas centra rīkotajos pasākumos – kā latviešu komponistu atceres Dziesmu dienās, skolotāju salidojumos, Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Zviedrijā, Norvēģijā.
Daugavpils rajonā un pilsētā regulāri sniedza metodisku palīdzību dziedāšanas skolotājiem gatavojoties Latvijas VIII Skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem.
Precējusies ar Staņislavu Broku (1928-1977) 1954. gada jūlijā. Dēls Aivars (dz.1955), pianists, komponists, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, meita Daina (dz.1963).
Apbalvojumi: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977); Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986); Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995); Kultūras ministrijas balva tautas mākslā un Spīdolas balva (1998); Lielā mūzikas balva (2003); Latvijas Republikas Ministru Kabineta goda diploms un balva (2005); Goda daugavpilietis – diploms (2005).
2013.gadā T.Brokai piešķirta Latgaliešu Kultūras gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā. 

2015. gadā piešķirta Daugavpils Domes balva ""Par mūža ieguldījumu".

Dzīvo un strādā Daugavpilī.

1. Paukšte Jānis. Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. - Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 2002. – 137.-140. lpp.  ISBN 9984-290-20-4
2. Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1.grām. - Rīga : Jumava, 2008. – 99.-102. lpp. : il.  ISBN 9789984384412