Oskars Stroks Personīgā informācija Dzimis 1893. gada 6. janvārī  Daugavpils, Krievijas Impērija Miris 1975. gada 22. jūnijā (82 gadi)  Rīga, Latvijas PSR Pilsonība  Krievija  Latvija  PSRS Tautība ebrejs

Profesionālā informācija Žanrs tango, valsis u.c. deju mūzika Mācības Sanktpēterburgas konservatorija

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Oskars Stroks (dzimis 1893. gada 6. janvārī Daugavpilī, miris 1975. gada 22. jūnijā Rīgā) bija Latvijas komponists un pianists. Izcils melodists, vēl dzīves laikā dēvēts par «tango karali». Sacerējis vairāk nekā 300 kompozīciju.^[1] Ar koncertiem uzstājies Francijā, Vācijā, Ķīnā (Harbinā), Japānā, Singapūrā, Jamaikā. Stroka kompozīcijas izdevušas skaņu ierakstu kompānijas Columbia, Electrocord, Syrena, Electro, HMV un citas.

Biogrāfija

Oskars Stroks (kreisajā pusē) ar savu ansambli (ap 1930).

Dzimis 1893. gada 6. janvārī (1892. gada 25. decembrī pēc vecā stila) Daugavpilī muzikālā ebreju ģimenē. Tēvs Dāvids Stroks bija armijas muzikants un klezmera kapellas vadītājs, spēlējis uz vairākiem instrumentiem. Oskars Stroks mācījies Sanktpēterburgas konservatorijā klavierspēles klasē, jau studiju laikā strādājis kā pavadītājs koncertos un kino. Akompanējis vairākām slavenībām, tajā skaitā dziedātājai Nadeždai Pļevickai.

Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Latvijā, uzstājās Rīgas restorānā un deju klubā "Alhambra" un kafejnīcā "Otto Švarcs". 1928. gadā viņš esot iemīlējies savā sekretārē, sacerējis tango "Melnās acis" (Чёрные глаза)^[2] un kopā ar viņu devies ilgstošā koncertturnejā uz Parīzi un Berlīni. Iesaistījās arī vairākos neveiksmīgos biznesa pasākumos, to skaitā 1931. gadā deju kafejnīcas Barberina dibināšanā Sniķera namā Brīvības ielā. Izdeva avīzi «Jaunā druva» (Новая нива), dibināja izdevniecību Kazanova.^[3]Ierakstīja džeza skaņuplati ar pseidonīmu Fred King, kā arī vairākas skaņuplates ar tango un čigānu romancēm Rumānijas baritona Petra Ļeščenko (1898—1954) izpildījumā, kas bija ieradies Rīgā ar savu latviešu sievu Ženiju (Zinaīdu) Zaķīti. Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, kur ar "Oskara Stroka džeza orķestri" ierakstīja vairākas skaņuplates Helmāra Rudzīša Bellacord Electro. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā devās bēgļu gaitās uz PSRS, dzīvoja Alma-Atā, vēlāk — Maskavā. Sacerēja vairākas populāras patriotiskas kompozīcijas par kara tēmu. Piedalījās M. Gorkija kinostudijas filmā "Kotovskis" (1942) ar dziesmu "Mama".^[4].

Pēc kara atgriezās Rīgā. 1948. gadā cīņas ar kosmopolītismu ietvaros izslēgts no Latvijas PSR komponistu savienības ar formulējumu «Stroka darbība neatbilst LPSR KS mērķiem un uzdevumiem». Lielākā viņa populāro kompozīciju daļa tika iekļauta melnajā sarakstā, faktiski aizliedzot tiražēt Stroka mūziku. Turpināja komponēt galvenokārt instrumentālo mūziku un aktīvi koncertēt.

Miris 1975. gadā, apglabāts Šmerļa kapos.

Radošā darbība

Dzīves laikā Oskars Stroks sacerējis vairāk kā 300 kompozīciju, pārsvarā deju mūziku — tango, fokstrotu, polku, valsi. Sacerējis arī tradicionālo ebreju mūziku ar tekstiem jidišā. Pēc vienas no versijām, Stroks ir autors arī kriminālajai balādei Murka.

Tango

• «Zilās acis» (Голубые глаза)
• «Zvaigžņotā laime» (Звёздное счастье)
• «Kad atkal atnāks pavasaris» (Когда весна опять придет)
• «Mēness rapsodija» (Лунная рапсодия)
• «Mans pēdējais tango» (Моё последнее танго)
• «Мусенька» vai «O mia cara» (Мусенька)
• «Nepārmet» (Не упрекай)
• «Sakiet, kāpēc?» (Скажите, почему?)
• «Pie jūras» (У моря)
• «Melnās acis» (Чёрные глаза)

Fokstrots

• «Pavasaris» (Весна)
• «Katja» (Катя)
• «Nepamet!» (Не покидай!)
• «Zilā rapsodija» (Синяя рапсодия)
• «Komivojažieris Jaša» (Яша-коммивояжер)

Piemiņa

1997. gadā iznāca ansambļa "Melodija" albūms "Oskara Stroka Tango" (krievu: Танго Оскара Строка). Dmitrijs Dragiļevs 1998. gadā Berlīnē nodibināja "Oskara Stroka un Edija Roznera interešu biedrību" (vācu: Interessengemeinschaft Oscar Strok und Eddie Rosner), kas veicināja mūzikla Oskar Strok. Tango. Return of Riga’s King uzvešanu Rīgā.^[2]

Georgs Pelēcis 2001. gadā uzrakstīja 17 minūšu ilgu kompozīciju Astor Piazzolla, Oskar Strock and me, or „Buena Riga“: for violin and string orchestra,^[5] bet Gidons Krēmers Stroka piemiņai sacerēja All in the Past: Remembering Oscar Strock, for violins and strings, kas iekļauta CD Tracing Astor: Gidon Kremer plays Astor Piazolla.^[6]

Kopš 2012. gada Rīgas Krievu teātrī tiek uzvesta dramaturga Alekseja Ščerbaka luga «Tango ar Stroku» (Танго между строк) ar Jakovu Rafalsonu titullomā.^[7] Raimonds Pauls veltījis Strokam dziesmu «Karalis sacer tango». 2013. gadā Rīgā pie nama Tērbatas ielā 50 atklāta Oskara Stroka 120 gades piemiņas plāksne (autors Jānis Strupulis).

Atsauces