Ko saka Bībele par dzīves jēgu?
4. novembris, 2016 pl. 11:27,
Nav komentāru
Jautājums: Ko saka Bībele par dzīves jēgu?Atbilde: Bībele sniedz skaidrus norādījumus kādam mūsu dzīves mērķim vajadzētu būt. Gan Jaunajā, gan Vecajā Testamentos cilvēki ir meklējuši un atklājuši dzīves jēgu un tās nozīmi. Ķēniņš Salamans, viedākais cilvēks kāds jebkad ir dzīvojis, atklāj dzīves niecību, ja tiek dzīvots tikai un vienīgi šīs zemes priekiem un sev. Savus izdarītos secinājumus viņš ir aprakstījis Mācītāja grāmatā: ”Bīsties Dieva un ievēro Viņa baušļus, jo tas ir viss, kas cilvēkam jādara! Jo dievs iztiesās visu, kas darīts, - visu apslēpto, vai tas labs vai ļauns” (Māc.12:13-14). Salamans saka, ka visa mūsu dzīves jēga ir – cienīt Dievu ar savām domām un dzīvēm; ievērot Viņa dotos norādījumus, jo pienāks diena, kad mēs visi stāvēsim Viņa priekšā. Liela daļa no mūsu dzīves mērķa ir bīties un cienīt Dievu.
Cita mūsu dzīves uzdevuma daļa ir redzēt dzīvi uz šīs zemes perspektīvā. Atšķirībā no tiem, kas fokusējas uz savu dzīvi šeit uz zemes, ķēniņš Dāvids skatījās pēc gandarījuma uz dzīvi, kas nāks. Viņš teica: ”Bet es taisnots lūkošos Tavā vaigā, modies veldzēšos ar Tavu veidolu!” (Ps.17:15). Dāvida skatījumā pilna apmierinātība un gandarījums ir atrodami cerībā uz to dienu, kad viņš pamodīsies (nākošajā dzīvē) un ieraudzīs Dieva seju (savienosies ar Viņu), un būs kā Viņš (1.Jņ.3:2).
73jā Psalmā Asafs runā par kārdinājumu just skaudību pret neticīgajiem, kuriem šķietami nav nekādu rūpju, viņi vairo savas bagātības uz to rēķina pār kuriem tie ir pārāki. Bet pēc tam Asafs apdomāja un ņēma vērā galējo, augstāko mērķi. Pretstatā tam, ko meklē neticīgie Ps.73:25 viņš raksta par to, kas svarīgs viņam: ”Kas man debesīs? Kad Tu kopā ar mani – neko nevēlos virs zemes!” Savas attiecības ar Dievu Asafs uzskatīja par vissvarīgāko lietu dzīvē. Bez attiecībām ar Dievu dzīvei nav īstas jēgas un mērķa.
Apustulis Pāvils runāja par visu, ko viņš bija sasniedzis reliģijas jomā pirms viņš saskārās ar augšāmcēlušos Kristu un saprata, ka visi viņa sasniegumi bija kaudze nederīgu grabažu salīdzinājumā ar izcilo pārākumu, ko cilvēks iegūst zinot Jēzu Kristu. Vēstulē Fil.3:9-10 viņš saka, ka nevēlas neko vairāk kā vien zināt Kristu, viņš vēlas ”atrasties Viņā,” būt tikpat taisnīgs kā Viņš un dzīvot ar ticību Viņam, pat ja tas nozīmētu ciešanas un nāvi. Pāvila dzīves mērķis bija zināt Kristu, izbaudīt taisnīgumu, kas iegūts caur ticību Viņam un dzīvot pastāvot tuvās attiecībās ar Viņu, pat ja tas radītu sarežģījumus un ciešanas (2.Tim.3:12). Galu galā Pāvils cerēja uz to laiku, kad viņš būs daļa no ”visiem augšāmcēlušajiem” (Fil.3:11).
Saskaņā ar oriģinālo cilvēces radīšanas mērķi pēc Dieva plāna mūsu mērķis dzīvē ir - 1) slavināt Dievu un izbaudīt tuvas attiecības ar Viņu, 2) uzturēt labas attiecības ar citiem, 3) strādāt, 4) pārvaldīt pār pasauli. Bet ar cilvēka krišanu grēkā tuvās attiecības ar Dievu ir lauztas, attiecības ar citiem ir saspīlētas, darbs pārsvarā šķiet ne tāds kā vēlētos, un cilvēks tikai ar lielām pūlēm un cīņu mēģina valdīt pār dabu, kas ne vienmēr izdodas. Vienīgi caur attiecību atjaunošanu ar Dievu caur Jēzu Kristu, mūsu dzīves jēga un mērķis var būt atklāti par jaunu.
Cilvēka mērķis un dzīves jēga ir slavināt Dievu, un izbaudīt Viņu mūžīgi mūžos. Mēs slavinām Dievu caur bīšanos un paklausīšanu Viņam; mēs slavinām Viņu un ar cerību skatāmies uz savām nākotnes mājām debesīs. Mēs slavinām Dievu meklējot pastāvīgas, intīmas attiecības ar Viņu. Mēs izbaudām Dievu, kad sekojam Viņa plānam mūsu dzīvēs, kas atļauj un dara mūs spējīgus piedzīvot un izjust patiesu un neviltotu prieku – bagātīgu, svētīgu un pārpilnu dzīvi, kā Viņš to vienmēr ir vēlējies priekš mums.
