1. Kas ir gudrība?

1. Dievs ir bezgalīgi gudrs.

„Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra.” (Psalms 147:5)

Dieva gudrībai nav mēra. Ko mēs no tā varam secināt? Ja Viņš ir visu zinošs Dievs, tad mums, Viņa bērniem, ja sekojam un pieķeramies Viņam, Viņa gudrība kļūst arī par mūsu gudrību. Ja mēs paklausām Viņam un tam, ko Viņš māca, tad mēs kļūstam gudri. Pirmkārt visas gudrības avots ir Dievs.

2. Visas gudrības sākums ir Dieva vārds.

Gudrības sākums ir Dieva vārda izpratne un paklausība tam.

„Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Salamana pamācības 9:10)

Visas gudrības sākums ir tā Kunga bijāšana. Kas ir gudrība? Bībelē ir atbilde – pirmkārt tā ir vienkārša paklausība Dievam. Un absolūti visas citas gudrības, zinātnes un mācības automātiski ir jāpakļauj Dieva vārda standartam. Visas gudrības sākums ir Dieva gudrība, nevis cilvēka gudrība. Vispirms ir tā Kunga bijāšana un tikai pēc tam - viss pārējais. Ja kāda zinātne, gudrība vai mācība nesaskan ar Bībeli, tā nav gudrība no Dieva, tā ir no pasaules, no elles.

3. Pastāv arī sātaniska jeb pasaulīga gudrība.

„Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana.” (Jēkaba 3:15)

Tātad ir ne tikai Dievišķa gudrība, bet arī sātaniska gudrība. Tā var būt loģiska un skaidrojoša, taču tā nenāk no Dieva.

4. Ir jāizvairās no viltus mācītājiem un viltus mācībām.

„Jau iedams uz Maķedoniju, esmu lūdzis tevi palikt Efezā, lai tu piekodinātu zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības, nedz nodoties bezgalīgām pasakām un cilts rakstiem, kas vairāk ierosina prātošanu, nekā kopj Dieva draudzi ticībā.” (1. Timotejam 1:3-4)

Pāvils to raksta Timotejam. Tu zini, ka visas vēstules, kas ir sastopamas Jaunajā Derībā, apustuļu mācībā, ir rakstītas ar vienu mērķi – apkarot viltus mācības? Jo Dieva draudzē bija iezagusies pasaulīga, sātaniska gudrība no dabas. Tā nebija dievišķa gudrība, bet drīzāk reliģiska vai pagāniska gudrība, kas nesaskanēja ar Dieva vārdu. Tāpēc ir jāizvairās no viltus mācībām.

5. Pasaulīgā gudrība bez Kristus ir muļķība Dieva acīs.

Visas zinātnes un mācības, kurām pamatā nav Dieva bijāšana, ir tukšas, tām nav nekādas vērtības, un Dieva acīs tā ir muļķība.

„Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā, un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas.” (1. Korintiešiem 3:19-20)

Šīs pasaules gudrība Dieva priekšā ir muļķība. Viņš skatās no debesīm un smejas, ka „tās skudras tēlo gudras”. Ko tik cilvēks nav izgudrojis, ko tik viņš nezina, kādas tik nav sistēmas un tehnoloģijas! Ja tam pamatā nav Dieva bijāšana, tam nav vērtība un tā ir liela muļķība.

6. Ir jākļūst muļķim pasaulīgo cilvēku acīs, lai iegūtu Dieva gudrību.

Ja tu vēlies būt patiesi gudrs, lai tev ir Dieva gudrība, tad tev pasaules cilvēku acīs jākļūst par muļķi.

„Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.” (1. Korintiešiem 3:18)

Kā to saprast? Tu seko Dieva standartiem, bet vairums cilvēku tiem neseko. Viņiem tava rīcība šķiet muļķīga, bet Dieva acīs viņu rīcība ir muļķīga. Nav svarīgi, ko domā cilvēki, mēs zinām Dieva gribu, Viņš ir visgudrs, taisnīgs, un, paklausot Viņam, mēs esam gudri. Visas gudrības sākums ir Dieva bijāšana. Gudrība ir laba, bet, ja tai pamatā nav Dieva bijāšana, tā ir muļķība, ja ir – tad tā ir gudrība. Viss ir atkarīgs no tā, kā to izmanto.

7. Gudrība caur Jēzus Kristus upuri ir vairāk, nekā Salamana gudrība.

Tu zini, ka Salamans bija gudrākais un bagātākais cilvēks Vecās Derības pasaulē? Viņš bija Israēla tautas ķēniņš. Jaunās Derības ticīgais, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu un Glābēju, ir gudrāks par pašu gudrāko cilvēku pirms Jēzus atnākšanas. Tātad ja Salamans bija tā laika gudrākais un bagātākais cilvēks pasaulē, tad tu šodien vari kļūt gudrāks un bagātāks par Salamanu.

„Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.”(Mateja 12:42)

Tā bija Sābas ķēniņiene, kura nāca klausīties Salamana gudrību, bet Jēzus saka, ka „šeit ir kaut kas vairāk, nekā Salamana gudrība”. Mums ir vairāk nekā Salamanam, un tas viss ir pateicoties Kristus upurim un Kristus asinīm. Bez Jēzus asinīm jebkādas reliģijas, gudrības un dzīves pamācības apkopojumi ir muļķība Dieva acīs, un tai nav vērtības.

8. Jebkādi mācītāji un mācības bez Kristus upura ir Dievam nepatīkami.

„Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet.”(Mateja 23:13)

Jēzus runāja uz tā laika ticīgajiem, oficiālās reliģijas pārstāvjiem - farizejiem. Dievam šie cilvēki ir nepatīkami. Jēzus viņus sauc par liekuļiem, nekrietnajiem, kuri paši nepieņem Kristu, māca savas jūdu pasakas, bet nemāca par Kristu un atgrūž Viņu. Es ceru, ka tu caur šiem Bībeles pantiem saproti, kas ir gudrība. Tātad centrālā rakstu vieta ir: „Visas gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana.” Un ir pasaulīga un dievišķa gudrība. Atšķirība starp tām ir Kristus upuris.

2. Ko dod Dieva gudrība?

9. Pret Tā Kunga gudrību nepalīdz NEKAS.

„Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms.” (Salamana pamācības 21:30)

Tu noteikti savās lūgšanās esi lūdzis: „Dievs dod man gudrību.” Gudrība ir ļoti svarīga. Paskatīsimies, ko tā dod.

10. Dieva bērni ir tie, kas mācās Tā Kunga ceļus.

„Visi tavi dēli būs Tā Kunga mācīti, un liels būs tavu dēlu miers.” (Jesajas 54:13)

Tas ir Vecās derības pravietojums par mūsu laiku, par Kristus upuri. Kas notiek ar mums? Mēs kļūstam Dieva bērni. Mēs esam Tā Kunga mācīti, un tie, kas mācās no Viņa, ir Dieva bērni. Tie, kas nemācās Dieva principus un Viņa ceļus, nav Dieva īstie bērni. Tie, kas mācās dažādas reliģiskas pasakas, nav Dieva bērni.

11. Gudrība ir dzīvības avots.

„Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu.” (Salamana pamācības 16:22)

Tātad es paklausu Tam Kungam, un tā ir gudrība. Es mācos, studēju Bībeli, esmu mācībā un draudzē, paklausu Dievam un rīkojos pēc Viņa gribas, un tas ir dzīvības avots it visā. Tu esi svētīts, un tu vairojies! Tu esi vesels, svētīts un stiprs! Dieva vārds ir spēcīgs.

12. Gudrība sargā.

„Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.” (Salamana pamācības 4:6)

Tev ir pārdabiska Dieva apsardzība. Tu esi pasargāts un paglābts. Arī politiskās, ekonomiskās un ģimenes situācijās tu esi paglābts. Tu esi paglābts no ļaunām varām, ļauniem cilvēkiem, ļaunām acīm un ļauniem lāstiem. Aleluja! Ar tevi nevar notikt nekas ļauns, jo tu To Kungu bīsties – tu esi gudrs, studē, meklē un dari Viņa gribu.

13. Bez gudrības tu saņemsi ļoti daudz sitienu. .

„Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba.” (Salamana pamācības 10:13)

Tev nebūs tikai daži caurumiņi uz kājām, bet tu dabūsi smagus sitienus bez Dieva gudrības. Ir tāds teiciens: „Ar stibiņu pa ribiņu!” Un tie nebūs ievainojumi ceļā uz cēliem mērķiem, bet tie būs ievainojumi tavas muļķības un bezdievības dēļ.

Ziņās bija rakstīts, ka Ušakovs bija aizbraucis uz Maskavu, uz Kremli un, kad atbrauca atpakaļ, izteicās, ka pats labākais, kas mums būtu vajadzīgs, ir Putins. Es varētu teikt, ka tas tiešām ir pats labākais, kas būtu vajadzīgs. Es nemeloju, bet pamatojos Bībelē, kur teikts, ka „muļķiem vajag stibiņu”! Es domāju, ka mūsu Austrumu agresors ir līdzīgi kā Bābeles ķēniņš Israēlam Vecās Derības laikā. Krievijas prezidents ir rīkste Dieva rokās attiecībā pret Eiropu. Eiropa līdz Amerikai neaizsniegsies. Tātad muļķa mugurai piemērota stiba, bet, ja skatās, kā tas attiecas uz tevi, tad iepriekšējā punktā ir teikts, ka gudrība tevi pasargās un paglābs. Esi drošs un esi mierīgs. Aleluja!

14. Dāvida uzvaras nāk, pirmkārt, no gudrības, ne no fiziska spēka.

Tātad karā uzvar nevis stiprais, bet gudrais.

„Un, kad filistiešu lielkungi izgāja karot, tad, lai arī cik reizes tie būtu devušies uzbrukumā, Dāvids aizvien bija gudrāks nekā visi citi Saula vadoņi; un tā viņa vārds kļuva augsti cienīts.” (1. Samuēla 18:30)

Lai arī cik reizes pret tevi kāds dosies uzbrukumā, lai arī cik reizes kāds dosies uzbrukumā pret draudzi „Kristus Pasaulei”, pret mūsu ģimenēm un cilvēkiem, mēs uzvarēsim ar gudrību. Dāvids uzvarēja ar gudrību. Viņam bija dievišķa gudrība un attiecības ar Dievu. Dāvids bijās To Kungu un lietoja Viņa gudrību. Pirms Dāvids kaut ko darīja, viņš lūdza Dievu. Tas ir rakstīts Bībelē. Viņš uzlika speciālu apmetni, ar kuru varēja iet lūgt Dievu, un prasīja Viņam: „Vai iet vai neiet cīņa?” Un, ja Dievs teica, lai iet, Dāvids uzvarēja, ja teica, lai neiet – tad arī viss bija kārtībā. Savs laiks iet, savs laiks vienkārši stāvēt.

„Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara.” (Salamana pamācības 24:6)

Ja tu seko līdzi Ukrainas notikumiem, tad paskaties kartēs, kā mainās teritorijas, kuras kontrolē Ukrainas armija un kuras – Krievijas armija. Un, ja mēnesi atpakaļ domāji, kāpēc viņi kaut ko tieši tur dara, tad tagad kļūst skaidrs, kā viņi gudri karo. Tie ir profesionāļi. Viņi gudri iet, un viņu mērķis ir visa Ukraina un Kijeva. Tur tiek likts gabaliņš pie gabaliņa. Dievs dod, ka neizdodas salikt visu kopā! Mēs vienmēr no visa varam mācīties. Ja paskatās kartē, tad var redzēt, kur ir Krievijas robeža, kas pamazām palielinās, un tās robežās jau ir iekļauta Krima un lēnām arī pārējā Ukraina. Tātad karš ir karojams ne tikai ar fizisku spēku, bet arī ar gudrību.

15. Gudrība glābj no pazušanas, no elles.

„Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.” (Salamana pamācības 21:16)

16. Ja centīsies iegūt gudrību, tev labi klāsies.

„Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.” (Salamana pamācības 24:14)

Ja tu studē Dieva vārdu, paklausi tam un centies iegūt gudrību, tad tev labi klāsies! Apliecini, ka tev labi klāsies, jo tu iegūsti gudrību, mācies un seko Kristum, uzzinot detaļas ceļa gaitā. Tu esi gudrs un kalpo Visgudram Dievam. Tu esi drošībā un pasargāts! Tev labi klāsies!

17. Gudrie tiek pasargāti no visām briesmām.

„Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” (Salamana pamācības 28:26)

Ja tu domā un vadies tikai pēc savām sajūtām, pēc sava prāta, pēc tā, ko saka cilvēki, tad tu esi vientiesis un agri vai vēli iekritīsi. Taču, kas paļaujas uz gudrību un visu dara gudri, tas tiek pasargāts no briesmām. Mēs esam gudrie un esam pasargāti no visām briesmām.

18. Kad mēs mācamies gudrību, mēs kļūstam pilnīgi Kristū.

„Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū.” (Kolosiešiem 1:28)

Citiem vārdiem - tas, kas tev ir iekšā caur Svēto Garu – pati pilnība, Kristus tevī, tas parādās pie tevis, tev apkārt. Tavā dzīvē sāk piepildīties Dieva apsolījumi.

19. Tie, kas nemācās, tulko Bībeli pēc sava vai citu prāta un rezultātā atkāpjas no ticības un nesaņem Dieva apsolījumus.

„Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.” (2. Pētera 3:16)

Vai Bībelē ir Rakstu vietas, kuras ir grūti saprast? Lūk, tie, kas nestudē, nemācās, nemeklē gudrību, mēdz iztulkot Bībeli pēc sava prāta vai pēc tā, kā citi pačukstēja. Rezultātā viņi atkāpjas no Dieva prāta, Viņa gribas, noiet no ceļa un pazaudē ticību. Secinājums ir tāds, ka mums ir jāmācās. Un 8. septembrī, pulksten 19:00 šajā vietā būs pirmā Bībeles skolas nodarbība. Šīs nodarbības būs apmēram trīs līdz četrus mēnešus. Ja kāds domā, ka tāpēc, ka viņš jau ir mācījies, skolā vairs nevajag iet, tad zini, ka būs arī kas tāds, kas nav bijis, un, protams, tas, kas jau ir mācīts. Galu galā Bībele māca „modināt draudzi ar atgādinājumiem”. Tev tas ir jādzird un jāmācās nepārtraukti. Tie, kas mācās, ir gudri. Tie, kas nemācās, ir pašiedomīgi un pašgudri – pašpietiekami. Ja tu tā domā, ka tev to nevajag, jo tu visu zini un visu jau esi dzirdējis, tad tas norāda, ka tu neko neesi dzirdējis, neko neesi iemācījies. Nepietiek tikai dzirdēt, ir jādara!

3. Gudrība ir jāmācās!

20. Gudrību var iegūt, tikai atstājoties no viltus mācībām un pasakām un koncentrējoties uz kristīgo mācību.

„Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem!” (Salamana pamācības 19:27)

Gudrība neatnāk pati no sevis vai nenokrīt no debesīm. Gudrība ir jāmācās. Atsakies no horoskopiem, viltus reliģijām un mācībām un koncentrējies uz kristīgo mācību.

21. Gudrību var iemācīties.

Šis punkts tev ir jāiegaumē! Tu lūdz Dievu, lai Viņš tev lūdz gudrību, un Viņš tev atbild ar šo rakstu vietu.

„Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!” (Salamana pamācības 4:7)

Tev pietrūkst gudrības? Pirmdien tiekamies Bībeles skolā! Tu vari iemācīties gudrību!

22. Gudrs ir tas, kurš mācās un uzklausa gudrību.

„Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu.” (Salamana pamācības 12:15)

Ja tu mācies, regulāri studē Bībeli, iedziļinies un pārdomā Dieva vārdu, regulāri lasi kristīgās grāmatas, tad tu esi gudrs. Tevī mīt gudrība, jo tu mācies.

23. Nekas nenotiek bez mācīšanās.

Mūsu slavēšanas grupas vadītāja jau no bērnības ļoti skaisti dzied, bet viņa to ir mācījusies vēl papildu – apmeklējusi skolotājus un mājās pati trenējusies. Tāpēc viņa var nodziedāt to, ko mēs nevaram. Slavētājai, kas nesen sākusi slavēt, ir laba balss, kamēr nav jādzied uz skatuves. Nemācoties nevar iemācīties dziedāt. Jebkurš no jums, kurš labi dzied, var pamēģināt nodziedāt pareizi dievkalpojumā, kad šeit viss ir skaļš, bet jūs visi noteikti izgāzīsieties. Ir jāpierod un jāmācās! Dziedāt var iemācīties! Nekas nav bez mācīšanās. Visas tās ir pasakas, ka kaut ko labi darīt ir viegli! Šodien liecībā dzirdējām, ka mūsu draudzes brālis skatījās uz saviem priekšniekiem un viņam bija skaudība, ka viņiem gan ir labi. Tomēr arī priekšniekiem ir savi grūtumi, sava atbildība. Tas nemaz nav tik vienkārši. Vieglāk ir rakt grāvi, nevis pašam uzņemties vadīt.

„Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, - viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi.” (1. Laiku 25:7)

Šeit tiek runāts par levītu dziedātājiem Templī, kuri sakārtoti pa divpadsmit. Vai viņi piedzima ar tādām spējām dziedāt? Šajā nodaļā ir rakstīts, ka tad, kad viņi dziedāja, Templi piepildīja Dieva slava un godība, un priesteri nevarēja nostāvēt kājās. Šie levīti bija mācīti dziedāt nevis kaut kādas vienkāršas estrādes dziesmiņas, bet dziesmas Tam Kungam. Tā ir cita dziedāšana – slavēšana un pielūgsme caur dziesmām. Aleluja!

24. Par karotāju nepiedzimst, par tādu kļūst mācoties.

„Un Usijam bija apmācīts un karam sagatavots karaspēks, kas kaujā gāja pa nodaļām, kā tas bija rakstveža Jehiēla un pārvaldnieka Maāseja iesaukts un apmācīts ķēniņa virspavēlnieka Hananjas vadībā.” (2. Laiku 26:11)

Kāda armija bija Izraēlā? Vai ikvienu iesauca armijā, iedeva plinti un teica: „Karo!”? Tāda huligānu banda nevar uzvarēt. Simts labi apmācīti vienības karavīri uzveiks tūkstoti neapmācītu karavīru. Tas ir viennozīmīgi, ka viņi uzveiks, iznīcinās un paši varbūt zaudēs vienu vai divus karavīrus. Tādi precedenti ir novērojami vēsturē. Tie ir apmācīti karavīri, kuri iemācās karot. Un mēs esam garīgā cīņā. Mūsu ieroči ir garīgi, un tos ir jāmācās pielietot. Tāpēc armija ir jāapmāca – draudze un grupiņas ir jāapmāca. Galu galā mums ir vīzijas pakāpieni – aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt. Tu nevari vadīt grupiņu, ja neesi vispirms apmācīts, kā to izdarīt.

25. Ticību var iemācīties.

Vai esi lūdzis Dievam, lai Viņš palīdz tev vairāk ticēt?

„Sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!” (Kolosiešiem 2:7)

Tātad ticību var iemācīties! Kas par atklāsmi, vai ne? Ticība neatnāk pa tiešo no Dieva, bet to var iemācīties. Jā, Dievs dod ticību, tā ir Dieva dāvana, bet ticēt ir jāmācās.

26. Lai saglabātu glābšanu un augtu ticībā, ir jāmācās un jāpaklausa mācībai.

„Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti.” (Romiešiem 6:17)

Šeit nav rakstīts „esat paklausīgi Bībelei”, „esat paklausīgi Dievam”, bet gan „esat paklausīgi mācībai”. Draudzei „Kristus Pasaulei” ir mācība, un drīzumā iznāks grāmatu sērija ar draudzes mācību konkrētos pamatvilcienos – kā ticēt, kā uzvarēt, Svētais Gars un Tā dāvanas, finanses, dziedināšana un citas tēmas.

Mēs ceļam pamatu lielai draudzei. Ja mēs celtu pamatu mazai draudzei, tad nevajadzētu šādas grāmatas, šādas mācības un Bībeles skolas. Zini, mans dzīves mērķis un mana vīzija, kurā es eju un detaļas saņemu vēlāk, ir: „Pagodināt Trīsvienīgo Dievu Jēzus Vārdā, uzceļot draudzi šeit virs zemes, kas sastāv no izglābtiem, nostiprinātiem un apmācītiem cilvēkiem, kas vairosies un augļosies arī pēc manas aiziešanas uz debesīm; kas sasniegs miljoniem draudzes locekļu skaitu. Tiks aizsniegti miljoniem cilvēki, izmainītas pilsētas un valstis caur Kristus spēku, Svētā gara spēku, caur draudzi, un šī draudze pastāvēs, augļosies un vairosies līdz Kristus atnākšanai.” Lūk, mērķis, un tāpēc mēs ceļam stipru pamatu. Mums ir jābūt gudriem! Tu esi mega draudzes līderis! Tava draudze ir mega draudze!

27. Māca Svētais Gars.

Mācītāji un grupas vadītāji ir Dieva instruments, bet māca pats Svētais Gars.

„Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā.” (1. Jāņa 2:27)

Tev nevajag, lai tevi kāds mācītu. Un uz mani kā mācītāju ir jāskatās kā uz Dieva instrumentu, un jāpaklausa ir Dievam, nevis mācītājam. Ja Dievs grib, lai paklausi mācītājam, tad paklausi, bet tikai tad, ja Svētais Gars tev to pašam atklāj. Svētais Gars māca katru no mums. Mēs neesam aitu bars bez smadzenēm, bet domājam paši un paši lasām Bībeli, lūdzam Dievu un paši esam Dieva vadīti. Mēs paši izvēlamies kur būt un kur nebūt, kā rīkoties un kā nerīkoties. Mēs paši izvēlamies, kur ir mana draudze un kur nav mana draudze.

4. Gudrība ir jālieto!

28. Ja tu gudrību nelieto, tu esi nepraša.

„Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša.” (Salamana pamācības 17:16)

 Tu tērē laiku, tu mācies, bet, ja tu nedari to, ko tu mācies, tad tu esi un paliec nepraša.

29. Gudrs ir tas, kurš pastāvīgi mācās un pielietoja zināšanas.

Mateja evaņģēlija 25.nodaļā ir līdzība par desmit jaunavām. Piecas no viņām bija paņēmušas līdzi eļļu saviem lukturiem, bet otras piecas nebija. Kad nāca Jēzus, tad piecām pietrūka eļļas, bet tās, kurām eļļa bija iegāja kāzās – debesīs. Piecas, kuras palika virs zemes, klauvēja pie durvīm, lai laiž iekšā, bet Jēzus teica: „Kas jūs tādas esat? Es jūs nepazīstu!” Viņām pietrūka eļļas. Gudrās jaunavas bija tās, kuras pastāvīgi mācījās un pielietoja mācību, un darīja. Lūk, gudrie cilvēki, gudrie kristieši, kuri pastāvīgi aug un mācās. Nav svarīgi, ko tu esi jau izgājis, izmācījies, bet ir svarīgi mācīties, augt un darīt. Pretējā gadījumā var notikt tā, kā šīm piecām jaunavām, kuras nelaida iekšā, jo nepazina.

30. Bez paklausības nav gudrības.

„Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.” (Salamana pamācības 15:32)

Gudrībā pieņemas tas, kurš uzklausa pamācību. Tu nevari būt gudrs, ja tu nepaklausi mācībai. Ja tu tikai mācies un nepaklausi tam, ko mācies, tu nevari būt gudrs.

5. Gudrība ir jāmāca citiem.

Mums katram ir uzdevums mācīt gudrību citiem.

31. Gudrs ir tas, kurš nemitās mācīt.

Pretējā gadījumā tu vari izrādīties otrā pusē – ne Dieva pusē.

„Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, - un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,  tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,  un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 24:44-51)

Svētīgs ir uzticīgais kalps, ko Kungs iecēlis pār savu saimi, tiem dot barību savā laikā. Tas nozīmē – mācīt! Tēvreizē ir teikts: „Dienišķo maizi dodi mums šodien.” Jēzus ir dzīvības maize, kura nākusi no debesīm. Mums ir jāpabaro izsalkušie ar šo maizi, ar garīgo barību. Katra viena uzdevums ir mācīt kaut vienu cilvēku ar savu piemēru, ar reālu mācību. Tavs uzdevums virs zemes ir mācīt un pabarot. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka tu esi otrā pusē.

32. Dzīves jēga ir mācīt citus.

Mācot citus, tu mācies arī pats.

„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.” (1. Samuēla 12:23)

Samuēls saka, ka tas ir grēks, ja pārstāju mācīt. Ko tas nozīmē? Vai šodien tu kaut ko iemācījies? Ja tu šodien kaut ko iemācījies, māci to citiem. Māci to tiem cilvēkiem, kuri ir tavi aizsniedzamie cilvēki. Māci viņus, uzrunā viņus, un turpini aprūpēt un mācīt cilvēkus, kurus tu esi atvedis pie Dieva. Mums katram vajag kādus, ko aprūpēt. Sāc darīt un detaļas būs pēc tam!

33. Jēzus Kristus lielā pavēle ir mācīt.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."” (Mateja 28:19-20)

34. Jēzus kalpošanas jēga bija mācīt.

Ir ļoti daudzas Rakstu vietas, kur Jēzus mācīja.

„Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad Viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.” (Mateja 11:1)

Jēzus mācīja. Tu vēlies līdzināties Jēzum? Tad mācies pats un māci citus!

35. Jēzu cilvēki tautā sauca par Mācītāju.

„Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?"” (Marka 4:38)

Jēzu tā uzrunāja, jo Viņš mācīja.

36. Jēzus ir mācītājs, Pāvils ir mācītājs, un tu esi mācītājs.

Pāvils pats saka, ka ir mācītājs.

„Tālab es esmu iecelts par vēstnesi, apustuli un mācītāju.” (2. Timotejam 1:11)

Mēs katrs savā vietā esam mācītāji. Es nerunāju par mācītāja amatu, bet tieši par mācītāja mācīšanas jēgu. Mēs katrs esam mācītāji un katrs mācām savus cilvēkus.

6. Aicinājums uz Bībeles skolu.

37. Mūsu uzdevums ir nemitēties mācīt un mācīties.

„Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:42)

Pirmkristiešu draudze nemitējās Templī, pa mājām un itin visur sludināt un mācīt kristīgo mācību par Kristu Jēzu. Mūsu uzdevums ir nemitēties mācīt un arī mācīties. Kādi ir, kas māca, un kādi, kas mācās. Bet arī tiem, kas māca, ir jāmācās.

38. Gudrība ir vērtīgāka par jebkuru naudas summu.

Tu nenāksi uz pirmdienas Bībeles skolu, jo tev jāstrādā un jāpelna nauda? Bet, ja tu tici Bībelei, tad tur teikts, ka gudrība ir vērtīgāka par jebkuru naudas summu. Es tevi aicinu maksāt cenu par to, lai tu vari mācīties. Un izturi šos trīs vai četrus mēnešus.

39. Maksā naudu un savu laiku par gudrības iegūšanu.

„Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu.” (Salamana pamācības 23:23)

Šī skola ir par brīvu. Parasti semināri un mācības ir par maksu, bet līdz šim brīdim Dievs man nav teicis, lai ņemu naudu par mācībām. Bez maksas esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Par brīvu! Tev jāmaksā ar to, ka tu pacel savu pēcpusi pirmdienas vakarā un atnāc uz Bībeles skolu.

40. Bez disciplīnas nevar iegūt gudrību.

„Rīkste un pārmācība piešķir gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu.” (Salamana pamācības 29:15)

Es vedinu tevi uz disciplīnu. Rīkste un pārmācība iedod disciplīnu un padara cilvēku disciplinētu. Tad nu es tevi aicinu – disciplinē sevi uz turpmākajiem dažiem mēnešiem uz pirmdienu vakariem. Maksā cenu un esi gudrs.

Mēs šodien daudz iemācījāmies. Par to, ka gudrība ir bijība Tā Kunga priekšā. Ko dod gudrība? Tā dod visu, ko vēlies. Gudrība ir jāmācās un tā ir jāmāca arī citiem. Gudrība ir jāiegūst un jālieto!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Pārsla Jankovska