Džezs ir mūzikas žanrs, kas radies 20. gadsimta sākumā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidu štatu afroamerikāņu kopienās, kur saplūda afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementi, piemēram, Eiropas izcelsmes militārie marši un garīgās himnas, kā arī sentimentālās balādes un deju mūzika.

Vārds “džezs” šī mūzikas žanra apzīmēšanai pirmo reizi tika pielietots tikai 1915. gadā, jo pirms tam ASV Rietumos tas tika lietots tikai kā žargona vārds un ticis saukts par sinkopētu mūziku un citādi. Džezs ir radies no 3 mūzikas žanriem – blūza, spiričuela un regtaima.

Sākotnēji džezs tika uzskatīts par tradicionālo mūziku, ko izpildīja tikai afroamerikāņi, kā arī par kaut ko ārpus mūzikas, jo tam bija vairāk pavadījuma vai fona mūzikas skanējums, tomēr vēlāk džezs kļuva par populāru deju mūziku un koncertmūziku.

No citiem mūzikas žanriem džezs atšķiras ar specifisko ekspresiju un enerģiski pulsējošo ritmu, bet īstenam džezam piemīt vēl viena ļoti būtiska, džezu raksturojoša īpatnība – mūziķu improvizācija.

Džezu parasti līdzīgi kā blūzu spēlē vairāk tā sauktajos “underground” pasākumos, kur tad arī parasti notiek alkohola lietošana. Tieši tāpēc šī mūzikas stila vārdi un domas aprasti saistās ar grūtībām un dažādām nepatīkamām lietām, ar ko mēs ikdienā saskaramies.

Džezu varētu dēvēt arī par dzīvo moderno mākslu, jo, tam attīstoties, tas ir kļuvis par sarežģītu sistēmu, kurai piemīt dažādi stili un tendences. Attīstības gaitā džezs ir ļoti mainījies, un pašlaik tajā ir izšķirami vairāki, dažādi stili, kuri atšķiras satura, rakstura, noskaņas, instrumentācijas un pat skanējuma īpatnību ziņā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies arī vairāki apakš žanri, piemēram, džezroks, “acis jazz” un “bebop”.

Džeza mūzikas stili:

• Agrīnais džezs, kas nereti tiek saukts arī par tradicionālo džezu, ir radies ASV dienvidos, Ņūorleānā. Šim stilam raksturīga trīs solistu vienlaicīga improvizācija, kurā katrs solists spēlē savu melodijas variantu.
• Svings ir džeza stils, kura nosaukums radās 20. gadsimta 30. gadu vidū. Vārds “svings” raksturo īpašo noskaņu, ko prot radīt tikai izcili džeza meistari, smalki sasaistot visus mūzikas elementus īpašā mijiedarbībā ar citu mūzikas instrumentu skanējuma elementiem. Šo īpašo skanējumu džeza mūzikas cienītāji sauc par mūzikas “svingošanu”.
• Progresīvais džezs ir neparasts džeza stils, ko radīja neliela mūziķu grupa 20. gadsimta 40. gadu pirmajā pusē, Ņujorkā. Progresīvā džeza mūzika bija virtuoza un sarežģīta instrumentālā mūzika, ar kuras palīdzību šī stila radītāji vēlējās atjaunot agrīnā džeza ideālus, proti, virtuozitāti un improvizāciju. Šī džeza stila gausais skanējums parasti ir ass, samērā agresīvs un dīvains, kā arī nav īsti piemērots deju pavadījumam.