"Visu ar mēru! Vienīgi tas neattiecas uz mīlestību”. /A.Veliks./
Arvīds Platpers
.jpg) Arvīds Platpers 2014. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
| Dzimšanas dati | 1948. gada 1. decembrī  Sigulda, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo | Ķekavas novads, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | TB/LNNK SDP Tautas kontrole No sirds Latvijai (kopš 2014) |
| Profesija | diriģents |
| Augstskola | Latvijas Valsts konservatorija |
(dzimis 1948. gada 1. decembrī Siguldā) ir latviešu diriģents un politiķis. Pašlaik ir 12. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "No sirds Latvijai".
1976. gadā pabeidzis Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu, iegūstot mūzikas skolotāja vispārizglītojošā skolā specialitāti. 1988. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļas asistentūrā.
1976. gadā sācis diriģēt vīru kori "Absolventi", 1999. gadā kļuvis par tā māksliniecisko vadītāju. 1982. gadā kļuvis par galveno diriģentu vīru korī "Ķekava", bijis arī tā mākslinieciskais vadītājs. 1998. gada ir Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas sieviešu kora diriģents. Strādā arī Mūzikas akadēmijā par pasniedzēju.
Ir bijis vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents.
Piedalījies vairāku mūzikas mācību grāmatu sastādīšanā.
2003. gadā ticis apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Politiskā darbība
2006. gadā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, netika ievēlēts.
2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Ķekavas novada domē no Sociāldemokrātiskā partijas-SDP saraksta. 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Atbildība" saraksta, pēc gada atkal kandidēja un netika ievēlēts 11. Saeimas vēlēšanās no "Tautas kontroles" saraksta. No "Tautas kontroles" saraksta 2013. gadā tika ievēlēts Ķekavas novada domē.
2014. gadā piedalījās partijas "No sirds Latvijai" veidošanā un tika ievēlēts 12. Saeimā no tās saraksta.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 775. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Diriģents Platpers uzskata, ka prettiesiski atbrīvots no kora vadītāja amata». Kasjauns.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Arvīds Platpers». Music.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs». president.lv. Skatīts: 2015-02-01.
Aira Birziņa
| ||||||||||
Aira Birziņa (dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā) ir latviešu diriģente, kas šobrīd aktīvi strādā ar Ogres sieviešu kori "Rasa" (kopš 1997. g.), sieviešu kori "Dzintars" (kopš 2000. g.) un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori (kopš 2000. g.). No 2003. gada Aira Birziņa ir Ogres novada koru virsdiriģente un Ogres Mūzikas svētku mākslinieciskā vadītāja. Bijusi XXIII (2003) un XXIV (2008) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, svētku "Rīgai-800" (2001) mākslinieciskās padomes locekle un vairāku citu nozīmīgu kormūzikas svētku un izglītojošu sarīkojumu iniciatore un aktīva organizatore. 2015. gadā piešķirts valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis.
Izglītība
Aira Birziņa mācījusies Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975—1983), tad mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983—1987). Studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Kordiriģēšanas nodaļā, ar bakalaura grādu absolvējusi Ivara Bērziņa klasi (1992), ar mūzikas maģistra grādu — Imanta Kokara klasi (1995). Vēlāk zināšanas papildinājusi gan Enshedes Mūzikas augstskolā, Nīderlandē (1995), gan Erki Pohjola (Somija), Boba Čilkota (Lielbritānija) Čifuru Matsubaras (Japāna) meistarklasēs (2001—2008). Apguvusi projektu vadības iemaņas un saņēmusi Latvijas Universitātes sertifikātu projektu vadībā; studējusi pieaugušo pedagoģijas aktīvās metodes Ziemeļvalstu Tautas akadēmijas kursos.
Profesionālā darbība
Jau vidusskolas laikā Aira Birziņa uzsākusi kormeistares darbu sieviešu korī „Sakta” (1986—1987), studiju laikā praktizējusies jauktajā korī Ogrē (1987—1988) un strādājusi par diriģenti sieviešu korī „Ausma” (1988—1997) un Dobeles rajona skolotāju korī „Sidrabe” (1993—1997). Pēc studijām Aira Birziņa diriģēja Ādažu pagasta jaukto kori „Juma” (1997—2003); dibinājusi (1997) un turpina strādāt ar Ogres Kultūras centra sieviešu kori „Rasa”. Kopš 2000. gada ir sieviešu kora „Dzintars” un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente. Kopā ar koriem „Ausma”, „Dzintars” un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori guvusi uzvaras vairākos nozīmīgos starptautiskos koru konkursos.
Kā dziedātāja un soliste Aira Birziņa piedalījusies daudzos profesionālo koru projektos, vokāli instrumentālo darbu koncertos un ieskaņojumos Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā un Francijā (1988—1996), dziedājusi profesionālajā kamerkorī „Sacrum” (1990—1992) un kamerkorī „Versija” (1996—1997).
Aira Birziņa strādājusi par pedagoģi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1990—1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijasDiriģēšanas un vokālās pedagoģijas katedrā (2004—2006). No 2006. gada viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, bet kopš 2011. gada — asociētā profesore kora diriģēšanā. Kā lektore vadījusi seminārus, kursus, meistarklases, kā eksperte darbojusies dažādās Latvijas koru, vokālo ansambļu un jaundarbu konkursu žūrijās, kā arī starptautisku koru konkursu žūrijās. Kultūras un nemateriālā mantojuma centrā darbojas koru nozares padomē jau vairākus gadus.
Diskogrāfija
Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris
- Gribas drusku pablēņoties, CD 2008
- Gribas drusku pablēņoties, DVD 2007
- 10 gadu jubilejas koncerts, DVD 2007
- Latvijas sieviešu koru konkurss 2. daļa, DVD 2006
- Rihards Dubra TE DEUM, CD 2006
- Kas kaitēja nedzīvot(i), CD 2004
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Dziesmotā Latgale: Aira Birziņa
- ↑ 2,0 2,1 2,2 JVLMA: Aira Birziņa
- ↑ Triju Zvaigžņu ordenis — 4.šķira
- ↑ Latvijas kordiriģenti
Ivars Cinkuss
| ||||||||||||||
Ivars Cinkuss (dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā) ir latviešu diriģents.
Amatu apguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē pie Kriša Deķa un Jura Kokara (absolvējis 1987. gadā), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Edgara Račevska diriģēšanas klasē (absolvējis 1992. gadā, prof. bakalaura grāds kordiriģēšanā), kā arī Vestminsteras kora koledžā (Westminster Choir College), Prinstonā, ASV — muzikoloģijas, mūzikas vēstures un diriģēšanas studijas profesora Džozefa Flammerfelta (Joseph Flummerfelt) klasē (absolvējis 1995. gadā, maģistra grāds mūzikā).
Diriģenta darbība
Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora "Gaudeamus" (no 1996. gada) un SIA "Latvija Statoil" jauktā kora "Cantus Fortis" (no 2007. gada) mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents no 2003. gada, Ventspils pilsētas un rajona koru un Rīgas vīru koru virsdiriģents. No 2002. līdz 2013. gadam bijis Collegium Vocale Ventspils /kamerkoris Ventspils/ mākslinieciskais vadītājs, iestudējot un atskaņojot vairāk kā 35 dažādas programmas, sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, baroka orķestri "Collegium Musicum Rīga" u.c.
Viesdiriģenta statusā strādājis arī ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", Liepājas simfonisko orķestri, "Collegium Musicum Rīga", kamerorķestri "Rīgas kamermūziķi" un Latvijas filharmonijas kamerorķestri.
No 1996. līdz 1998. vadījis Rīgas Doma zēnu kori. Strādājot par Latvijas Radio kora mākslinieku no 1998. līdz 2004. gadam, Ivara vadībā izveidotas un ierakstītas vairākas senās mūzikas programmas, ar kurām papildināti radio fondi.
Tandēmā ar Airu Birziņu Ivars Cinkuss bijis XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku Atklāšanas koncerta "Teiksma par latvieti" un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Noslēguma koncerta "Līgo" mākslinieciskais vadītājs.
Starp pēdējo gadu nozīmīgākajām diriģenta interpretācijām minamas:
- Georga Fridriha Hendeļa "Mesija"
- Maijas Einfeldes "Un Dievs nožāvēs visas asaras…" pirmatskaņojums
- Uģa Prauliņa "Venus et Amor" un "Opera Ficta" pirmatskaņojums
- Henrija Persela opera "Didona un Enejs"
- Volfganga Amadeja Mocarta "Rekviēms" un Lielā mesa do minorā (KV 427)
- Johana Sebastiana Baha Mesa si minorā, Magnifikāts
- Nika Gothema en:Nic Gotham cikla "Sapņu pīpe" pirmatskaņojums
- Arvo Pērta "Jāņa pasija"
Teatrālā darbība
Laika gaitā Ivars attīstījis teatrālās dotības, iesaistoties vairāk kā 10 dažādos muzikāli un dramatiski teatrālos projektos, piemēram, Baņutas Rubesas "Glābšanās no Trojas", kura tika izrādīta Liepājas Karostas pludmalē, kameroperā "Pilots", Latvijas Nacionālajā operā, Viestura Kairiša iestudētajos "Mērnieku laikos" Latvijas Nacionālajā teātrī u.c., strādājot pie dažādiem režisoriem, piemēram., Dž. Dž. Džilindžera, Mihaila Gruzdova, Daces Micānes Zālītes, Ketijas Boidas (Skotija) u.c.
Vokālista darbība
Ivara Cinkusa profesionālā dzīve cieši saistīta arī ar vokālista darbību, izpildot žanriski un laikmetīgi daudzveidīgas baritona solo partijas. No 2008. gada Ivars darbojas arī folkloras un etnomūzikas žanrā, esot apvienības "Trio Šmite Kārkle Cinkuss" sastāvā.
Pedagoģiskā darbība
I. Cinkuss strādā arī kā vokālais pedagogs, no 1995.-1998. gadam vadot Vokālo nodaļu Rīgas Doma kora skolā, strādājot Ventspils mūzikas skolā, kā arī privāti darbojoties ar audzēkņiem. Ivars ir bieži aicināts lektors meistarklasēs un semināros Latvijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c., uzstājoties un runājot par latviešu koru kultūras vēsturi un attīstību, vokālo fonētiku, kora literatūras un stilistikas jautājumiem.
Apbalvojumi
Par spilgtu un radošu devumu Latvijas kora mākslā — Henrija Persela operas "Didona un Enejs" iestudējumu Venstpilī un vīru koru kustības popularizēšanu — Ivars Cinkuss 2006. gadā ir apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas un Rīgas domes Gada balvām.
Ārējās saites
Atsauces
- ↑ «RTU vīru koris - GAUDEAMUS - RTU male chorus». Gaudeamus.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ http://kamerkorisventspils.lv/
- ↑ «Liepājas Simfoniskais orķestris - DIRIĢENTI». Lso.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Video / LTV.LV / Raksts - Dziesmusvētku noslēguma koncerts». Ltv.lv. 2015-10-30. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Iepazīsti Dziesmu svētkus: svētku repertuāra veidošanās». YouTube. 2011-12-23. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2005. gada 17. marts». Kurzemes-Vards.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ DELFI. «‘Gaudeamus’ jubilejas sezonas noslēgumā – Uģa Prauliņa pirmatskaņojums - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ TVNET. «Uģa Prauliņa "Opera Ficta" pirmatskaņojums | Mūzika | TVNET». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Mīla nav stiprāka». Diena.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ DELFI. «Ventspilī skanēs Mocarta ‘Rekviēms’ - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/
- ↑ «Koncerts Ventspils Nikolaja ev.lut. baznīcā | Jūras vārti». Jurasvarti.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ DELFI. «Ventspilī skanēs Arvo Pērta 'Jāņa Pasija' - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Latvijas Jaunā Teātra Institūts». Theatre.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Apollo». «Nika Gothama kameropera «Pilots» | Apollo». Apollo.lv, 2015-10-30. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Trio Skc». Trioskc.lv. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ http://gribudziedat.lv/?news=2008/07/12/V_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam
- ↑ «Laikraksts "Latvietis": Diriģenti pulcējas Melburnā». Laikraksts.com. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Kultūras dienas». Al54kd.com. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ http://www.km.gov.lv/lv/doc/ministrija/parskats/parskats2005.pdf
Mārtiņš Klišāns
| ||||||||||
Mārtiņš Klišāns (dzimis 1967. gada 30. novembrī Rīgā) ir latviešu diriģents. Viens no redzamākajiem Latvijas diriģentiem, aktīvi koncertē ar vairākiem kolektīviem. Viņš ir Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, jauktā kora "Valmiera" diriģents, Cēsu novada virsdiriģents un docents JVLMA, kā arī vada Akadēmijas kori. 2015. gadā piešķirts valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis.
Izglītība
Mārtiņš Klišāns pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis, dziedot Emīla Dārziņa zēnu korī un beidzot kordiriģēšanas klasi Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pabeidzot kordiriģēšanas klasi pie profesora Imanta Kokara. 1999. gadā papildinājis zināšanas Prinstonā (ASV).[1] Studiju laikā kā dziedātājs piedalījies Štutgartes Baha akadēmijas meistarklasē pie prof. Brjūsa Ābela (Bruce Abel). 2009. gadā saņēmis Maģistra grādu Latvijas Mūzikas Akadēmijas diriģēšanas nodaļā.
Profesionālā darbība
No 1989. līdz 1992. gadam viņš bija Latvijas Universitātes kora "Juventus" diriģents, vairākus gadus diriģēja daudzu starptautisko konkursu laureātu kamerkori "Sacrum" un ilgus gadus bija Cēsu pilsētas Kultūras centra jauktā kora "Beverīna" diriģents. Kopš 1998. gada Mārtiņš Klišāns ir Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Astoņpadsmit pēdējie Rīgas Doma zēnu kora CD ieraksti veikti M. Klišāna vadībā. Tieši M. Klišāna darbības laikā 2001. gadā Rīgas Doma zēnu korim tiek piešķirta Lielā Mūzikas Balva. Mārtiņš Klišāns ir Latvijas skolu jaunatnes IX dziesmu svētku virsdiriģents 2005. gadā, ievēlēts arī par XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentu 2008. gadā.
Pašalik ir Cēsu novada virsdiriģents un jauktā kora "Valmiera" diriģents.
Mārtiņš Klišāns ir piedalījies pasaules kordiriģentu konferencē. 2000. gadā Ročesterā, ASV un kopā ar Rīgas Doma zēnu kori vadījis bērnu koru diriģentu semināru. Mārtiņš Klišāns ir un Cēsu pilsētas Kultūras centra jauktā kora "Beverīna" diriģents. 2004. gada jūlijā piedalījies kā viesdiriģents Americafest — Zēnu un vīru koru pasaules festivālā Čehijā.
Mārtiņš Klišāns dziedājis "Rīgas vokālajā grupā" un kamerkorī Ave Sol, piedalījies vairākos baroka operu un oratoriju uzvedumos, dziedot tenora partiju (G. F. Hendeļa "Mesijā", J. S. Baha "Ziemassvētku oratorijā", H. Pērsela operās "Feju karaliene" un "Didona un Enejs"). Par dalību uzvedumā "Didona un Enejs" kopā ar radošo grupu saņēmis Lielo Mūzikas Balvu.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Docents Mārtiņš Klišāns
- ↑ Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Rīgas Doma zēnu koris
Jānis Ozols
| ||||||||||||||||||||
Jānis Ozols (dzimis 1980. gada 1. novembrī) ir latviešu kordiriģents, televīzijas personība, gastronomijas blogeris un bijušais vokālās grupas „Cosmos” dalībnieks.
Šobrīd — Babītes novada Jauniešu kora „MASKA” diriģents un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Lattelecom televīzijas kanāla „360TV” — „Kultūras domnīca” raidījuma vadītājs. Vadījis arī kulinārijas raidījumu „Garšīgi dzīvojam”. Kopš 2011. gada Rīgas apriņķa un kopš 2014. gada arī Jūrmalas pilsētas koru virsdiriģents. Brīvajā laikā blogeris kulinārijas blogā „Restorāns Mājās un ne tikai… ”.
Dzīvesgājums
Diriģents Jānis Ozols dzimis 1980. gada 1. novembrī, Rīgā, jurista Nikolaja Ozola (1937—2007) un pārdevējas Lilitas Blomes (vēlāk Ozola, 1942—2003) ģimenē. Vecākiem ar mūziku nav bijis saistības, vien tik, cik mātes gadiem ilgais darbs mūzikas plašu veikalā.
Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (1989—1996) un Rīgas Doma kora skolas (RDKS) kordiriģēšanas klasē (1996—1999). Gadu pēc kordiriģēšanas klases absolvēšanas RDKS, tur pat apguvis arī mūzikas menedžmentu kultūras menedžmenta nodaļā.
2004. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) kordiriģēšanas klasē pie profesora Sigvarda Kļavas, bet 2013. gadā pie profesora Jāņa Zirņa ieguvis maģistra grādu kordiriģēšanā. 2013. un 2014. gadā studējis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu (maģistra studiju virziens) Zviedrijas Karaliskajā mūzikas koledžā (Royal College of Music), Stokholmā.
Profesionālā darbība
Bijis dziedātājs, diriģents un mākslinieciskais vadītājs vairākos koros un vokālajās grupās Latvijā. No 1998. — 2003. gadam dziedājis baritonu balss grupā Rīgas Doma kora skolas (RDKS) zēnu korī, bet no 2001. — 2004., pārstāvot šo pašu balss grupu, dziedājis korī „Chorus Sapiens”.
Diriģējis korus „Atskaņa” (1997—2012), „Rīga” (1999—2000), „Jūrmala” (2000—2002), „Dziesmuvara” (2002—2004), „Vanema” (2010—2015). Bijis vokālās grupas „Jauna nianse” mākslinieciskais vadītājs (2000—2003). Strādā ar Garkalnes novada jaukto kori „Pa Saulei” (no 2010. gada), kuru vada Jāņa Ozola sieva Marta Ozola, kopā ar kolēģi Margaritu Dudcaku.
Kā vokālās grupas „Cosmos” (2002) dziedātājs Jānis Ozols ir sadarbojies ar tādiem pasaulē atzītiem mūziķiem kā Bobijs Makferins, The Real Group, Take 6, The Manhattan Transfer, The Hilliard Ensemble, The New York Voices, Flying Pickets, M-Pact un islandiešu mūzikas ikonu Bjorku. „Cosmos” ieguvuši uzvaru jauno izpildītāju konkursā „Jaunais vilnis” 2004. gadā un Lielo mūzikas balvu 2009. gadā.
Šobrīd Jānis Ozols ir Babītes novada jauniešu kora „Maska” mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 2000. gadā diriģenta izveidotais jauniešu koris „Maska” pašlaik ir viens no labākajiem amatieru koriem Latvijā.
Jānis Ozols, paralēli saviem ikdienas darbiem, iesaistās arī ar kormūziku nesaistītos projektos. 2013. gadā bija TV3 kulinārijas raidījuma „Garšīgi dzīvojam” vadītājs. Kopš 2015. gada Jānis Ozols ir raidījuma „Kultūras domnīca” vadītājs, kas ir viens no Lattelecom TV kanāla „360TV” tekošajiem iknedēļas raidījumiem (2015).
Bijis žūrijas loceklis vairākos konkursos un vietēja mēroga televīzijas šovos. Bijis žūrijas loceklis Vispārējo skolēnu dziesmu un deju svētku fināla skatēs (2015), džeza vokālistu konkursā „Parnu Ballaad”, Pērnavā, Igaunijā (2013), 50. Starptautiskajā koru konkursā “Seghizzi 2011” Gorīcijā, Itālijā, kā arī vairākos „LNT” televīzijas šovos, viens no tiem — „Latvijas Zelta talanti”.
Vadījis meistarklases („Latviešu kormūzikas pērles” Stokholmā (2014)), kā arī strādājis akadēmiskās mūzikas jomā, diriģējot un iestudējot gan jau zināmu klasiķu skaņdarbus (Gävle Simfoniskais orķestris, iestudēta P. Čaikovska 5. Simfonija (2014)), gan jauno talantu pirmatskaņojumus (Sinfonietta Rīga, iestudēta un pirmatskaņota Riharda Zaļupes oratorija „Maize” orķestrim, korim un solistiem (2013)). 2015. gadā producējis komponistes Lauras Jēkabsones autormūzikas albumu „Ziema”, sadarbībā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupu, pianisti Aurēliju Šimkus, kori „Maska”, solistiem Santu Pētersoni, Lauru Jēkabsoni, Jāni Strazdiņu un Ģirtu Ozoliņu, kā arī ar koklētāju ansambli „Balti” un ģitāristu Gintu Smuko.
Apbalvojumi, nominācijas un konkursi
- Mūzikas albums “7 Gospels” (komponists Rihards Zaļupe, jauniešu koris Maska, Xylem Trio) nominēts “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010” kategorijās “Gada debija” un “Labākais akadēmiskās mūzikas albums” (2011)
- Specbalva “Labākais kora diriģents” 13. Starptautiskajā koru konkursā “Europe and its Songs” Barselonā (dalība ar jauniešu kori „Maska, 2011)
- “Labākā jaunā diriģenta” balva 49. Starptautiskajā koru konkursā “Seghizzi 2010” (dalība ar jauniešu kori „Maska”, 2010)
- Latvijas “Lielās Mūzikas balva” par labāko mūzikas albumu bērniem 2009. gadā (vokālā grupa Cosmos, 2010)
- Latvijas “Lielās mūzikas balva” kategorijā “Gada koncerts” (vokālā grupa Cosmos, 2009)
- 3. vieta Jāzepa Vītola starptautiskajā diriģentu konkursā (2009)
Atsauces
- ↑ «Jauniešu koris "MASKA"».
- ↑ «Lattelecom 360 TV».
- ↑ «Garšīgi dzīvojam».
- ↑ «Restorāns mājās un ne tikai..».
Māris Sirmais
| ||||||||||||
Māris Sirmais (dzimis 1969. gada 27. jūnijā Rīgā, Latvijā) ir latviešu kordiriģents, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija”mākslinieciskais vadītājs, Latvijas mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs.
Biogrāfija
Mācījies Emīla Dārziņa Speciālajā mūzikas skolā. 1992. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Ludmilas Pismennajas kordiriģēšanas klasi, 1996. gadā ieguvis maģistra grādu prof. Imanta Kokara diriģēšanas klasē. 2000. gadā Māris Sirmais turpinājis studijas orķestra diriģēšanā pie Martina Zīgharta Grācas Mūzikas un mākslas augstskolā Austrijā.
Jau studiju laikā, 1990. gadā, Māris Sirmais nodibināja jauniešu kori “Kamēr...”, un bija tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents 22 gadus. Uzvarētāju laurus viņi kopā plūkuši 60 valsts un starptautiskos konkursos. Kora 15 gadu jubilejai veltīta režisora Ivara Zviedra dokumentālā filma „Kamēr...” (2005).
No 1992. gada līdz 1997. gadam Māris Sirmais bija sieviešu kora “Dzintars” diriģents. Kopš 1997. gada Māris Sirmais ir Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Viņa vadībā koris regulāri piedalās lielformas darbu atskaņojumos Latvijā un ārvalstīs kopā ar pasaulslaveniem izciliem orķestriem, mūziķiem un diriģentiem. 2001. gadā Lokenhauzas festivālā Austrijā aizsākās Māra Sirmā sadarbība ar pasaulslaveno mūziķi Gidonu Krēmeru un orķestri “Kremerata Baltica”.
Māris Sirmais strādājis Rīgas Doma kora skolā par diriģēšanas pedagogu, viņš regulāri tiek uzaicināts piedalīties starptautiska līmeņa koru un kordiriģentu žūriju sastāvā. Kopš 2012. gada viņš ir Latvijas mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs. Viņš ir Vispārējo latviešu dziesmu svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkuvirsdiriģents. Māris Sirmais ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Atsauces
- ↑ Māris Sirmais Latvijas Kultūras Portāls, Atjaunināts 09.09.2012.
- ↑ Māris Sirmais pamet kori Kamēr tvnet.lv, Atjaunināts 09.09.2012.
- ↑ Sirmais kļuvis par Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītāju delfi.lv 19.09.2012.
- ↑ Diriģenti kamer.lv, Atjaunināts 09.09.2012.
Romāns Vanags
| ||||||||||||||||
Romāns Vanags (dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā, Latvijā) ir latviešu kordiriģents, No 2005. līdz 2012. gadam Latvijas mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs.
Biogrāfija
Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu un Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomus kora diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā. Apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu. 2003. gadā ieguvis profesionālā maģistra grādu mūzikā. Romāna Vanaga profesionālās aktivitātes saistītas ar diriģēšanu un pedagoģiju. No 1984 līdz 2004. gadam viņš bijis skolotāju kora ‘Vanema’ galvenais diriģents; kopš 1990 ir Latvijas Universitātes sieviešu kora "Minjona" galvenais diriģents. No 1987. gada ir Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kora galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs un no 1990. līdz 1993. gadam strādājis ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfonisko orķestri.No 1987. gada Romāns Vanags pasniedz kora diriģēšanu un vada kori Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Romāns Vanags organizējis vairākus meistarkursus diriģēšanā dažādās pasaules valstīs, kā arī darbojies daudzu koru konkursu žūrijā. Viņš bijis Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents (1993, 1998, 2001, 2003, 2008, 2013.) un Jauniešu Dziesmu svētku virsdiriģents (1995, 2000, 2005, 2010.). No 2004. gada Romāns Vanags ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas priekšsēdētājs jautājumos par Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
Romāna Vanaga diriģētie kori guvuši balvas starptautiskos konkursos (Areco, Debrecenā, Tūrā, Varnā, u.c.) un uzstājušies daudzās pasaules valstīs. 2008. gadā Romāns Vanags saņēmis augstāko Latvijas valsts apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.
Atsauces
Edgars Vītols
| Edgars Vītols | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis | 1985. gada 21. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS ( Latvija) |
| Žanri | kormūzika |
| Nodarbošanās | diriģents un mūzikas pedagogs |
| Darbības gadi | 2004 — pašlaik |
Edgars Vītols (dzimis 1985. gada 21. oktobrī Rīgā) ir Latvijas diriģents un mūzikas pedagogs.
Izglītība
2011. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju - maģistrantūras programma - “Mūzika”, specializācija - diriģēšanas pedagogs; bakalaura programma - „Mūzikas pedagoģija”, specializācija – kora diriģēšana; paralēli - studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, studiju programma „Tiesību zinātņu bakalaurs”.
Darbība
Kopš 2004. gada ir Latvijas Universitātes FMF jauktā kora "Aura" mākslinieciskais vadītājs. Ar kori "Aura" Edgars Vītols ir izcīnījis:
- 1. vietu, divas Zelta godalgas un Labākā diriģenta balvu 25. Starptautiskajā F.Šūberta koru mūzikas konkursā Vīnē (2008),
- 2 Zelta godalgas un čempiona titulu augstākajā Jaukto koru kategorijā, kā arī - Labākā diriģenta balvu 6. starptautiskajā Roberta Šūmaņa koru konkursā Cvikavā (2010),
- Grand Prix, 2 Zelta godalgas un Skatītāju balvu Koru mūzikas konkursā Grācā (2011).
- 3 Zelta godalgas, čempiona titulu Tautas mūzikas kategorijā un kvalifikāciju Q1 Starptautiskajā koru mūzikas konkursā Maltā (2013).
- Zelta medaļu un kvalifikāciju Q1 Sakrālās mūzikas kategorijā konkursā World Choir Games (Pasaules Koru olimpiādē) Rīgā (2014).
- 3 godalgotas vietas - uzvaru folkloras kategorijā, zeltu jaukto koru kategorijā un īpašo balvu par tautas dziesmas izpildījumu koru konkursā Praga Cantate (2015).
- 2 Zelta godalgas starptautiskajā koru mūzikas konkursā "Canta al Mar" Barselonā (2016).
Kopš 2008.gada Edgars Vītols ir arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora diriģents un mūzikas pedagogs. Ar šo kori izcīnīts Grand Prix Latvijas skolu jaukto koru konkursā (2012).
Ārštata diriģents „World Festival Choir” (Pasaules Festivālu koris), Norvēģija.
Kopš 2005. gada – viens no vīru kora "Absolventi" diriģentiem. 2015.gadā kļuvis par vīru kora "Absolventi" māksliniecisko vadītāju.
2013. gadā kā pastāvīgais žūrijas loceklis piedalījies Latvijas TV3 rīkotajā televīzijas konkursā "Koru kari 3".
2013. gada 19. septembrī ieguvis Lielo balvu starptautiskajā konkursā "Luda Bērziņa balva".
No 2015. gada - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs.
2015. gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents.
Gunta Malēvica
Diriģentes darbība saistās ar Latvijas koriem kā: Rīgas Kamerkoris, RSP Meiteņu koris "Rīga", "Dzintars" u.c. Gunta Malēvica piecus gadus (2003. - 2008.) pildījusi mūzikas konsultantes pienākumus lielākajā Eiropas koru organizācijā "Europa Cantat". No 1999. gada līdz 2011. gadam bijusi mākslinieciskā vadītāja jauniešu koru festivālam Latvijā, kā arī vadījusi kora un vokālās meistarklases Latvijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, ASV un Brazīlijā.
