Andrejs Jurjāns Personīgā informācija Dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļi Miris 1922. gada 22. septembrī (65 gadi) Rīga Dzīves vieta Piebalga, Pēterburga, Harkova, Rīga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils vokālā mūzika, simfoniskā mūzika Mācības Pēterburgas konservatorija

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

No kreisās Andrejs, Pāvuls, Pēteris, Juris Jurjāni(1880. gads)

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis 1856. gada 30. septembrī, miris 1922. gada 28. septembrī) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists. Latviešu kantātes žanra aizsācējs. Viņam pieder pirmie latviešu simfoniskie darbi, pirmā koncertžanra paraugautors, kā arī mūzikas folklorists. Viņš nostāda uz zinātniskas bāzes latviešu mūzikas kritiku, veic lielu atskaņotājmākslinieka darbu.

Dzīvesgājums

Andrejs Jurjāns dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās zemnieku ģimenē. Viņa tēvs bijis visā apkārtnē iecienīts audējs un māte — liela tautas dziesmu zinātāja. Vecāku ietekmē Andrejs jau no mazotnes izjūt interesi par tautas mākslu.

Ērgļos apguvis klavierspēli, vēlāk mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, kur ir aktīvs mūzikas dzīves līdzdarbinieks. 1873. gadā dziedājis I vispārējo latviešu dziesmu svētkos. Šo svētku ietekmē Andrejā rodas apņēmība kļūt par mūziķi. Šajā pašā gadā viņš iestājas Baltijas skolotāju seminārā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu atstāj.

1875. gadā Andrejs, sava drauga un skolotāja Stērstu Andreja (1853—1921) atbalstīts, dodas uz Pēterburgas konservatoriju mācīties ērģeles (pabeidz 1880. gadā pie L. Homiliusa), kompozīciju (pabeidz 1881. gadā pie N.Rimska-Korsakova) un mežragu (1882. gadā pie Fr. Homiliusa). Studiju gados rodas viņa pirmās dziesmas, kas publicētas krājumā "Daiņa" (1877)

Pēc konservatorijas beigšanas strādājis mūzikas skolā Harkovā, Ukrainā (1882—1916), taču nezaudē saikni ar Latviju. Viņš bija aktīvs vispārējo Dziesmu svētku organizētājs un mākslinieciskais vadītājs.

1880. gados Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem — vēlāko diriģentu Juri (1861—1940), dziedāšanas pedagogu un latviešu operteātra tēvu Pāvulu (1866—1948), kā arī mūzikas mīļotāju Pēteri (1851—1900), nodibina brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalās III vispārējos dziesmu svētkos (1888) un apceļo Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

A.Jurjāns aktīvi piedalās tautas dziesmu vākšanā (sevišķi 1891. un 1892. gada vasarā), kā arī uzsāk nopietnus zinātniskus pētījumus mūzikas folkloras laukā.

Ap 1910. gadu Jurjāna dzirde kļūst vājāka. 1916. gadā viņš ir spiests pamest pedagoga darbu. Smagi slims viņš 1920. gadā atgriežas Latvijā, kur 1922. gadā mirst.

Darbi

Sacerējis 15 simfoniskos darbus, 5 vokāli instrumentālos darbus, kā arī solo dziesmas, kora dziesmas, daudzas tautasdziesmu apdares. Viņš ir pirmais, kas sīki izklāsta latviešu tautas dziesmu raksturojumu, tādējādi pievērsdams sabiedrības uzmanību latviešu un krievu folkloras kopīgajām iezīmēm. Bieži vien savos skaņdarbos Jurjāns izmanto tautas dziesmu intonācijas un fragmentus. A.Jurjāns aicina jaunos latviešu komponistus mācīties no krievu klasiskās mūzikas — it sevišķi no Mihaila Gļinkas

• Jurjānu Andreja mūža darbs — 6 "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcas (1894—1926), kas ir latviešu mūzikas folkloristikas pamats.

	Tūdaliņ - tagadiņ : latviešu tautas deja IZVĒLNE 0:00 Komponista Andreja Jurjāna skaņdarbs, izpilda Latvijas Radiofona simfoniskais orķestris, diriģents Arvīds Jansons
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Tautas dziesmu apdares

Vīru korim ir ap 70 tautas dziesmu apdaru, bērnu korim ap 40, solo balsī ap 20. Jurjāns apdarinājis melodijas pēc diatonisma principa. Izvēlējies skaistas harmonijas, balsīm nav vienāds ritms, tās ir brīvas un kustīgas, melodiskas. Dažreiz izmantojis polifonijas paņēmienus.

• "Pūt, vējiņi"
• "Čuči, mana līgaviņa"
• "Kur tu skriesi, vanadziņi"
• "Es karāi aiziedams"
• "Aiz upītes es uzaugu"
• "Tautu meita, melnacīte"
• "Stādīju ieviņu"
• "Tautiešam roku devu"
• "Kur gāji, puisīti", u.c.

Kora dziesmas

Jurjānu Andrejs sarakstījis ap 30 kora dziesmām. Lielākā daļa no tām ir patriotiskas. Tajās atspoguļota brīvības tēma un mīlestība pret Tēviju.

• "Nevis slinkojot un pūstot"
• "Lūk, roze zied"
• "Ozoldēli, liepas meitas"
• "Nakts dziesma"
• "Dievozolu trijotne", u.c.

Simfoniskā mūzika

Kantāte "Tēvijai" (A.Jurjāna vārdi)

Sacerēta 1886. gadā, to izpilda jauktais koris, orķestris, soprāns. Kantāte ir viendaļīga, bet veidota trijdaļu formā. Vidusdaļā ir soprāna solo "Lūgšana". Pirmo reizi atskaņota III Dziesmu svētkos (1888) un atkārtoti citos Latviešu dziesmu svētkos^[1]

Simfoniskā svīta "Latvju dejas"

Sacerēta 1883.—1884. gadā. Tās pamatā ir Jurjāna savāktas un pierakstītas tautas dziesmas un tautas deju melodijas. 1.daļa "Jandāls". Izmantota sena latviešu tautas melodija, kurai pielikts ievads un vidusdaļā izmantota tautas dziesma "Cūka rudzos" 2.daļa "Tūgaliņ, tāgadiņ". Izmantots dejas senlaicīgs variants. Šo daļu A.Jurjāns uzrakstīja pirmo. Tikai pats sākums ir līdzīgs šai dejai. 3.daļa "Nabaga deja". Izmantots augsts reģistrs un augsti skanoši instrumenti. Vidusdaļā skan latviešu tautas dziesma "Pieci gadi kalpiņš biju". 4.daļa "Ačikops". Izmantotas 5 dažādas melodijas, jūtama krievu tautas mūzikas ietekme.

• "Dziesmu svētku maršs" (1880), kas kļūst par pamatu latviešu simfoniskās mūzikas attīstībai
• Simfoniskais tēlojums "Latvju tautas brīvlaišana" (1891)
• Kantāte "Līgojiet, līksmojiet" (1893)
• "Sēru maršs" (1907)

Solo dziesmas

• "Šūpļa dziesmiņa"
• "Kā zagšus"
• "Asaras"
• "Jel nevaicā"
• "Jel pasmaidi", u.c.
• Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri

Atsauces

Ārējās saites

• Liis profils
• Biogrāfija
• Andreja Jurjāna 160. dzimšanas diena - Google Doodle

Emīls Dārziņš Personīgā informācija Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalga Miris 1910. gada 31. augustā (34 gadi) Rīga Dzīves vieta Jaunpiebalga, Rīga, Pēterburga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Žanrs vokālā mūzika, simfoniskā mūzika, kora mūzika Mācības Pēterburgas konservatorija Skolnieki Jānis Zālītis un Ādolfs Ābele

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis".

Biogrāfija

Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņa tēvs Andžs Dārziņš bija skolotājs. Tēva vadībā sāka apgūt klavierspēli, mācījās Rupsalas un Vecpiebalgas skolās. 1891. gadā pārcēlās dzīvot uz Rīgu pie mātes brāļa un jau 1892. gadā komponēja savu pirmo dziesmu "Jūs, kalni, un jūs, lejas", kas tika iespiesta žurnālā "Austrums".

1898. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijas Luisa Homiliusa ērģeļklasē, bet 1899. gadā tika uzņemts Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasē. 1901. gadā viņš finansiālo grūtību dēļ atstāja konservatoriju un atgriezās Rīgā, kur vadīja igauņu biedrības kori "Imanta" un rakstīja recenzijas. No 1903. līdz 1904. gadam Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. 1903. gadā viņš apprecējās ar Mariju Deiders, 1906. gadā viņiem piedzima dēls Volfgangs, 1908. gadā meita Laima-Tatjana. Bijis latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.^[1]

Pēc ģimenes nodibināšanas viņš pelnīja iztiku, pasniedzot privātstundas un rakstot recenzijas laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālos "Mūzikas Druva" un "Zalktis", vēlāk "Dzimtenes Vēstnesī" un "Latvijā". Šajā laikā pasliktinājās viņa attiecības ar dažiem latviešu mūziķiem, īpaši ar kādreizējo domubiedru Pāvulu Jurjānu, kurš apvainoja Dārziņu plaģiātismā. Dārziņu aizstāvēja krievu komponists Aleksandrs Glazunovs, bet negatīvu atsauksmi par viņa orķestra mūziku atsūtīja somu komponists Žans Sibēliuss. Emīls Dārziņš iznīcināja visus savus simfoniskos darbus. Naktī no 17. uz 18. augustu (1910. gada 31. augustā pēc jaunā stila) Emīlu Dārziņu notrieca vilciens Zasulauka stacijā. E. Dārziņš tika apglabāts Āgenskalna Mārtiņa kapos.

Emīla Dārziņa vārdā nosaukta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, kas atrodas Āgenskalnā netālu no Mārtiņa kapiem.

Emīla Dārziņa pazīstamākais darbs "Melanholiskais valsis" tika atjaunots pēc viņa nāves, bet nepabeigta palika opera „Rožainās dienas”. Nerealizēta palika iecere komponēt operas “Pērļu zvejnieks” un "Ivanovs".^{[nepieciešama atsauce]}

Daiļrades raksturojums

Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejs «Jāņskola» Piebalgā

Mūzikas valoda

Līdzīgi saviem garīgajiem iedvesmotājiem - Volfgangam Amadejam Mocartam un Pēterim Čaikovskim - Dārziņš ir izcils melodiķis, šajā ziņā viens no spilgtākajiem latviešu mūzikā. Necitējot latviešu tautasdziesmas, panāk latvisku mentalitāti savā izteiksmē. Ritms izriet no teksta deklamācijas un veido jūtīgu frāzējumu. Autors bieži poetizē sadzīves žanrus, tieši Dārziņš ir pazīstamākā latviešu valša autors. Harmonijas nesamākslotas, tomēr krāsainas, vienkāršiem līdzekļiem atklājot poētisku tēlu. Faktūra skaidra, bet kordziesmās orķestrāla, ar prasmīgu polifonijas elementu izmantojumu. Forma lakoniska, agrīnajās kordziesmās pantu, vēlāk variētu strofu, trijdaļu, rondo. Meistarīga caurvijattīstība labākajos darbos panāk klausītāju neatslābstošu uzmanību līdz dziesmas beigām, kas nereti ir arī galvenās kulminācijas vieta.^[2]

Tematika

Centrālā tēma, par ko runā Dārziņš savos darbos, ir psiholoģiski patiesa jūtu pasaules atklāsme. Mīlestība - gan gaiša, jūsmīga, gan bezcerīga; vientulība, ilgas pēc laimes, garīgas, ideālas pasaules; dabas tēlu alegorisks izmantojums. Apdzied mātes jūtu dziļumu. Kordziesmās sasniedz jaunu līmeni dzimtenes mīlestības atspoguļojumā. Nedaudz pievēršas arī eksotiskai cittautu tēmai un fantastiskiem tēliem.^[2]

Darbi

Opera

• Rožainās dienas, 1908 — 1910 (pēc Eduarda Vulfa lugas, nepabeigta)

Simfoniskā mūzika

	Melanholiskais valsis IZVĒLNE 0:00 Komponista Emīla Dārziņa skaņdarbs, izpilda Ленинградская государственная филармония, Академический симфонический оркестр, diriģents Arvīds Jansons
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

• Liriska fantāzija (Fantaisie lyrique), 1901
• Melanholiskais valsis (Valse melancolique), 1904
• Vientuļā priede, 1904
• Mazā svīta (Petite suite), 1906

Dziesmas jauktajam korim a cappella

• Minjona — Johans Volfgangs Gēte Rūdolfa Blaumaņa atdzejojumā, 1900
• Mēness starus stīgo — Aspazija, 1900
• Sapņu tālumā — Aspazija, 1904
• Senatne — Jānis Rainis, 1904
• Lauztās priedes — Jānis Rainis, 1904
• Ciānas bērni — Aspazija, 1906
• Ja uz Betlēmi es ietu — Jānis Poruks, 1909 — 1910

Dziesmas vīru korim a cappella

• Jūs, kalni, un jūs, lejas — Nezināms autors Jāņa Neilanda atdzejojumā, 1892
• Pie tēvu zemes dārgās — Frīdrihs Šillers Ausekļa atdzejojumā, 1898
• Lai vētra krāc — Pāvils Lasmanis, 1898
• Mūžam zili — Kārlis Skalbe, 1909 — 1910
• Mirdzi kā zvaigzne — Kārlis Jākobsons / Jēkabsons, 1909 — 1910
• Es zinu kā roze plaukst — Jānis Poruks, 1909 — 1910
• Kapsētas klusums — Atis Ķeniņš, 1909 — 1910
• Nāc man līdz! — Kārlis Jākobsons / Jēkabsons, 1909 — 1910

Dziesma bērnu korim a cappella

• Šūpļa dziesma — Fricis Hunhens, 1905

Dziesma sieviešu korim a cappella

• Nāru dziesma — Jānis Jaunsudrabiņš,1906

Solodziesmas balsij ar klavierēm

	Aizver actiņas un smaidi IZVĒLNE 0:00 Komponista Emīla Dārziņa skaņdarbs, izpilda Rūdolfs Tunce
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

• Jaunībai — Andrievs Niedra, 1901
• Vēl tu rozes plūc — Rūdolfs Blaumanis, 1901
• Kā zagšus — Rūdolfs Blaumanis, 1902
• Tevi atstāju — Emīlija Gruzīte, 1902
• Mana laime — Helgi, 1903
• Tev nosarkst vaigi — Jānis Poruks, 1903
• Mātes gars — Helgi, 1903
• Sāpju spītes — Jānis Poruks, 1904
• Kaut reizi vien — Jānis Poruks, 1904
• Teici to stundu, to brīdi — Jānis Poruks, 1905
• Kad būs as’ras izraudātas — Jānis Poruks, 1905
• Mātes dziesmiņa — Jānis Poruks, 1905
• Spāniešu romance — Aleksandrs Puškins Viļa Plūdoņa atdzejojumā, 1905
• Rožu pārdevēja — Jānis Poruks, 1906
• Aizver actiņas un smaidi — Jānis Poruks, 1907
• Rezignācija — Vilis Plūdonis, 1907
• Pie loga ziemas naktī — Jānis Poruks, 1907
• Pazudusi laimīte — Zemgaliešu Biruta, 1907
• Suleika — Voldemārs Dambergs, 1907

Atsauces

Jāzeps Vītols Personīgā informācija Dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavas, Valmiera  Latvija Miris 1948. gada 24. aprīlī (84 gadi) Lībeka  Vācija Dzīves vieta Jelgava, Pēterburga, Rīga, Flensburga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika Mācības Pēterburgas konservatorija Skolnieki Jānis Ivanovs, Sergejs Prokofjevs

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Jāzeps Vītols (dzimis 1863. gada 26. jūlijā, miris 1948. gada 24. aprīlī) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

Dzīvesgājums

Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavās, tagad Valmieras pilsētā. Viņa tēvs bija Jēkabpils skolotājs Jānis Vītols, māte Anna Vītola. Beidzis Jelgavas reālskolu, privāti mācoties vijoli, klavieres, ērģeles un mūzikas teoriju. Muzikāli apdāvinātais jauneklis 1880. gadā tika uzņemts Pēterburgas konservatorijā alta (viola) klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. Studiju laikā tapa viņa Klavieru sonāte b moll (1886), divas dziesmas korim a cappella ("Bērzs tīrelī" un "Lūgšana") un simfonijas e moll 1. daļa.

1886. gadā Vītols pabeidza Sanktpēterburgas konservatoriju ar mazo zelta medaļu un kļuva par konservatorijas pedagogu. Sākot no 1891.gada viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un sacerēja balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē St. Petersburger Zeitung, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Šajā laikā Vītols piedalījās latviešu dziesmu svētku organizēšanā un, sākot ar III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem(1888), bija to virsdiriģents.

Pēc sava skolotāja N. Rimska-Korsakova nāves 1908. gadā Jāzeps Vītols kļuva par formas un praktiskās kompozīcijas klases vadītāju un 1911. gadā par Pēterburgas konservatorijas profesoru. 1918. gadā Krievijas pilsoņu kara laikā Vītols no Pēterburgas pārcēlās uz Rīgu un 1919. gadā kļuva par jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru. 1922. gadā Latvijas valsts par īpašiem nopelniem J. Vītolam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.

1926. gadā viņš bija Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas priekšsēdis, bet no 1930.gada Latviešu dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Otrā pasaules kara laikā bija viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1944. gadā Jāzeps Vītols devās bēgļu gaitās. Kopā ar dzīvesbiedri Anniju savas dzīves pēdējos gadus viņš pavadīja Flensburgā Vācijas ziemeļos.

Miris Lībekas slimnīcā 1948. gada 24. aprīlī.

1993. gadā pārapbedīts Rīgā 1. Meža kapu, Mākslinieku kalniņā kopā ar sievu. Vienā pusē apbedīta aktrise Elza Radziņa, otrā komponists Valdemārs Ozoliņš ar sievu dakteri Valiju Ozoliņu. Bijis daudzu latviešu sabiedrisko organizāciju goda biedrs.

Pazīstamākie darbi

Simfoniskā mūzika

• Simfonija e-moll (1886-88)
• Dramatiskā uvertīra op.21 (1895)
• Simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” op.66 (1924, veltījums Aleksandram Glazunovam, izmantota Beatrises Vīgneres ritmikas un plastikas studijas uzvedumos)
• Simfonisks dzejojums "Sprīdītis" op.37 (1907)
• Simfoniskā balāde "Rudens dziesma" (1928)
• Fantāzija par latviešu tautasdziesmu vijolei un orķestrim op.42 (1908-10)

Vokālā mūzika

• Balāde baritonam, korim un orķestrim "Beverīnas dziedonis" op.28 (1891, pārstr. 1900)
• Kantāte soprānam, korim un orķestrim "Dziesma" op.35 (1908)
• Kantāte "Ziemeļblāzma" op.45 (1914)
• Lieldienu kantāte baritonam, sieviešu korim, ērģelēm un orķestrim "Kalna sprediķis" (1943)
• Garīga rakstura kantātes (“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana”)

• ap 100 solo dziesmu ar J.Poruka, Aspazijas, Fr.Bārdas u.c. vārdiem (“Aizver actiņas (un smaidi)”, ”Pie tava augstā, baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, “Karalis un bērzlapīte”)
• ap 100 kora dziesmu (“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, “Karaļmeita”, “Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”, “Saules svētki”, “Mežezers”)
• ap 300 tautas dziesmu apdaru (“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”, “200 Latviešu tautas dziesmas” solo balsij ar klavierēm)

Kamermūzika un klaviermūzika

• Klaviersonāte b-moll op.1 (1886)
• Stīgu kvartets (1899)
• Skice čellam un klavierēm op.12 (1893-94)
• Sonatīne klavierēm H-Dur (moll?) op.63 (publicēta 1927)
• 8 latviešu tautasdziesmas klavierēm op.32 (1905)
• klavierminiatūra “Viļņu dziesma”

Pedagoģiskā darbība

Jāzeps Vītols ir izaudzinājis daudzus latviešu komponistus. Savā mākslinieciskajā darbībā izmantojis no skolotāja N.Rimska-Korsakova apgūto krievu klasiķu reālistisko ^{[nepieciešama atsauce]} daiļrades metodi, kā arī ieaudzinājis to daudziem saviem skolēniem, neiegrožojot viņu individuālās tieksmes.

Ārējās saites

• Gaismas pils youtube.com
• Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas"
• Biogrāfija