Krišjānis Valdemārs Personīgā informācija Dzimis 1825. gada 2. decembrī „Vecjunkuri”, Ārlavas pagasts, Kurzemes guberņa,  Krievijas impērija (tagad Valdgales pagasts,  Latvija) Miris 1891. gada 7. decembrī (66 gadi) Maskava,  Krievijas impērija (tagad  Krievija) Tautība latvietis Vecāki Mārtiņš un Marija Valdemāri Brāļi Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs Māsas Marija Medinska-Valdemāre Dzīvesbiedre Luīze Johanna fon Ramma

Literārā darbība Nodarbošanās Ekonomists, žurnālists, publicists, sabiedrisks darbinieks Valoda Latviešu valoda, vācu valoda, krievu valoda Augstskola Tērbatas universitāte Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī [v.s. 20. novembrī] Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris 1891. gada 7. decembrī [v.s. 25. novembrī] Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs.

Dzīves gājums

Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gada 2. decembrī „Vecjunkuros” saimnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819—1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs, bet māsa Marija Medinska-Valdemāre (1830—1887) — rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc Lubezeresskolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstelē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja ekonomiku (tolaik sauktu par „kamerālzinātni”), tautsaimniecības organizāciju un valststiesības Tērbatas universitātē. Viens no studentu korporācijasFraternitas Academica Dorpatensis dibinātājiem 1857. gadā.

Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1858) strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta St. Petersburgische Zeitung līdzstrādnieks. 1862. — 1865. gadā viņš bija „Pēterburgas Avīžu” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, baltvācu rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841—1914). Savu bērnu viņiem nebija, un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas — latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anna nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju.

1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos kā rezultātu saviem pētījumiem ekonomikā, kuros viņš galvenokārt pievērsās jūrniecības nozarei un tās attīstīšanai.

1865. gadā pret Valdemāru sāka kriminālizmeklēšanu un tiesas procesu t.s. Novgorodas lietā (Valdemārs bija ierosinājis latviešus iepirkt zemi Novgorodas apkārtnē, ja viņi to nevarēja izdarīt Baltijā, taču pasākums izrādījās nesekmīgs), kā rezultātā viņš zaudēja visus ietaupījumus un uz laiku tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu darba iespējas, 1867. gadā Valdemārs pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi Maskavā, kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk atkal pievērsās jūrniecības un ekonomikas jautājumiem. Pēc K. Valdemāra ierosinājuma Fricis BrīvzemnieksMaskavā sāka organizēt Maskavas latviešu lasāmos vakarus, no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija — akadēmiskā vienība "Austrums". 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrniecības attīstības biedrība, kurā pats Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma. Līdz ar to 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis atkal uzlabojās.

Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.

Devums

Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos Krišjānis Valdemārs uzstājās pret vācbaltiešu muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.

Krišjānis Valdemārs tiek uzskatīts par Jaunlatviešu kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjāni Baronu, Frici Brīvzemnieku) izveidojis latviešu Dainu skapi, kurā ir 268 815 dainas.

Atsauces