Nopietns suns nopietnam saimniekam
"Pēc rakstura alabaji ir ļoti mierīgi un nosvērti, brīžiem pat šķiet flegmātiski, taču tas ir tikai līdz brīdim, kad rodas nepieciešamība parādīt, cik izcili sargi tie ir. Pagaidām gan Ramirs kā jau tīnis ir ļoti dauzonīgs un zinātkārs," tā Baiba.
Vidusāzijas aitu suņi ir ļoti drosmīgi un pašapzinīgi. Saimnieku sargā kā acuraugu un nevienam neļaus nemanītam ienākt savā teritorijā. "Alabajs ir ļoti mīļš un draudzīgs pret savējiem, taču uz svešiniekiem vienmēr raugās ar zināmu piesardzību un neuzticību. Suns ar ciemiņiem vienmēr ir jāiepazīstina un pēc tam jāpieskata, jo savā teritorijā ir un paliek sargs. Suņaprāt, viss, kas atrodas viņa valdījumos, pieder saimniekam, pat ja tā ir zemē nolikta ciemiņa soma," smejas Baiba.
Lai suns pārpratuma pēc nemestos kādam virsū, nepieciešama nopietna apmācība jau no mazotnes. "Vidusāzijas aitu suņa svars var saniegt pat 90 kilogramus. Iedomājieties, kāds viņam ir spēks?! Neapmācīts un nepaklausīgs suns var radīt ļoti lielas problēmas un nepatikšanas," skaidro Baiba.
Vidusāzijas aitu suņi nav piemēroti kuram katram. Saimniekam jāspēj būt stingram un kosekventam savās prasībās (tas nenozīmē – nežēlīgam un vēsam!), citādi noteikumus var sākt diktēt suns. Šīs šķirnes pārstāvjiem, sevišķi puikām, raksturīga tieksme ieņemt dominējošo lomu bara (ģimenes) hierarhijā.
"Aziāti ir diezgan stūrgalvīgi un, salīdzinot ar daudzām šķirnēm, grūtāk padodas dresūrai, jo ir ļoti pašapzinīgi. Ja suns nejutīs respektu pret saimnieku, var rasties lielas problēmas. Bet to nevar iedzīt ar fizisku spēku. Respekts ir jānopelna, pret suni izturoties ar cieņu un mīlestību, jo tad mīļotā saimnieka dēļ suns būs gatavs iet caur uguni un ūdeni," pārliecināta Baiba.
Ramirs ir apguvis paklausības kursu. "Apmācības ilgums ir atkarīgs no tā, cik intensīvi ar suni strādā. Ramirs vienu mēnesi dzīvoja suņu skolā pie instruktores. Mēs uz turieni braucām reizi nedēļā paši atsvaidzināt zināšanas, pastrādāt ar suni un redzēt progresu. Šādu apmācības veidu izvēlējāmies, jo darba dēļ bija grūti suni izvadāt uz skolu. Rezultāts bija ļoti labs. Apgūtās iemaņas cenšamies atsvaidzināt katru dienu."
Alabajs ir gudrs un nopietns suns. "Viņš nekad stundām neskraidīs pakaļ bumbiņai. Vienreiz atnesīs un viss. Ja metīsi vēlreiz, pati arī iesi pakaļ," stāsta Baiba.
Šie suņi ir ne vien ļoti spēcīgi, bet arī veikli. Gadsimtiem ilgi alabaji bijuši spiesti iesaistīties cīniņos ar vilkiem, tādēļ izsmalcināti kaujas paņēmieni viņiem ir asinīs. Tomēr viņi nekad necenšas nogalināt savu pretinieku. Ja, piemēram, gadās saķeršanās ar citu suni, vien uzskatāmi nodemonstrē savu pārākumu, to pakļaujot, un tad atkāpjas. Protams, ja pretinieks nepadodas, var sanākt visādi. Būdami ganāmpulka sargi, alabaji padzina vilkus, un, tikko aitas bija drošībā, neganto pelēču vājāšanu neturpināja. Alabaji ir sargi, nevis mednieki.
