Pēteris Vsks

Vikipēdijas lapa
Pēteris Vasks

Personīgā informācija
Dzimis1946. gada 16. aprīlī (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība AizputePSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Profesionālā informācija
StilsLaikmetīgā mūzikaminimālismspostminimālismsneoromantisms
ŽanrsKamermūzikaērģeļmūzikakoru mūzikasimfoniskā mūzikaklaviermūzika
TehnikaAleatorikasonorika
MācībasViļņas konservatorija

Pēteris Vasks (dzimis 1946. gada 16. aprīlī) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem.[1] Vasks ir vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts.

Daiļrade

Savos agrīnajos darbības gados Padomju Savienības ideoloģijas un cenzūras dēļ Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai.[2] Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmuelementus, putnu balsu imitācijas.[3]

Personīgā dzīve

Pēteris Vasks dzimis Aizputē baptistu mācītāja ģimenē.[4] Precējies ar režisori Dzintru Geku.[5] Padomju varas gados politisku iemeslu dēļ nav ticis uzņemts Latvijas Konservatorijā, tāpēc iestājies Viļņas konservatorijā, kur specializējies kontrabasa spēlē, to pabeidza 1970. gadā.

Ievērojamākie skaņdarbi

Apbalvojumi

Atsauces

  1. Jump up Zoran Minderovic. «Peteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
  2. Jump up Inese Lūsiņa. «Sludinātājs mūzikā Pēteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
  3. Jump up «Pēteris Vasks: komponists». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
  4. Jump up Jānis Kudiņš. «Peteris Vasks». Skatīts: 2015. gada 26. martā.
  5. Jump up Jānis Kudiņš. «Spītējas, klusi smejoties». Skatīts: 2015. gada 26. martā.

Raimonds Pauls

Raimonds Pauls
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā
1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris
PriekštecisRaimonds Pauls
PēctecisJānis Dripe

Dzimšanas dati1936. gada 12. janvārī 
Valsts karogs: Latvija RīgaLatvija
Tautībalatvietis
Politiskā partija
Profesijakomponists, pianists, politiķis
AugstskolaLatvijas Valsts konservatorija
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanriakadēmiskā mūzikapopmūzikašlāgermūzikadžezs
Instrumentiklavieresakordeons
Darbības gadi1956—pašlaik
IzdevējiMikrofona Ieraksti
Darbojies arīRīgas estrādes sekstetsRīgas estrādes orķestrisModoLatvijas televīzijas un radio estrādes orķestris
Mājaslapawww.raimondspauls.lv
  1. Jump up Latvijas PSR kultūras ministrs
  2. Jump up Latvijas kultūras valsts ministrs

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponistspianistspolitiķis, bijis vairāku Saeimassasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora BumbiereOjārs Grīnbergs un Margarita VilcāneValērijs ĻeontjevsLaima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.[1]



Biogrāfija

Dzimis strādnieku ģimenē. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā. 1958. gadā pabeidzis Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasi, pie profesora Jāņa Ivanova konservatorijā apguvis kompozīciju (1962—1965).

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. No 1972. līdz 1978. gadam vadījis vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bijis diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī. No 1982. līdz 1988. gadam R. Pauls bija Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.

1986. gadā tika izveidots jauno dziedātāju festivāls "Jūrmala", kura iniciators bija R. Pauls. Pēc komponista iniciatīvas tika nodibināta arī Lielā mūzikas balva. 20. gadsimta 90. gadu vidū bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).

Kopš 1968. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.[1]

Politiskā darbība

Lai gan Latvijas PSR laikā R. Pauls nebija PSKP biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija LPSR Augstākās padomesdeputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par kultūras ministru Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par kultūras ministru arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātris.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijasdibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju (priekšsēdētājs līdz 2000. gadam),[1] no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu (par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[5] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.

Apbalvojumi un pagodinājumi

Diskogrāfija

Albumi (nozīmīgākie)

  • "Tev, mana labā" (1969)
  • "Tik dzintars vien" (1970)
  • "Teic, kur zeme tā" (1971)
  • "Kurzeme" (1972)
  • "Jūras balss" (1973)
  • "Nekal mani gredzenā" (1974)
  • "Melodija, improvizācija, ritms" (1975)
  • "Laternu stundā" (1976)
  • "Priekšnojauta" (1977)
  • "Naktsputni" (1978)
  • "Māsa Kerija" (1979)
  • "Trīs runči" (1979/1994)
  • "Šerloks Holmss" (1980)
  • "Mans ceļš" (1980)
  • "Sapņu pīpe" (1982)
  • "У нас в гостях Маэстро" (1982)
  • "Es bij' puika" (1983)
  • "In the mood of Raimonds Pauls" (1984)
  • "Диалог" (1984)
  • "Music from the feature film «The double-trap»" (1985)
  • "Estrādes dziesmas" ("Iekod pirkstā", 1985)
  • "Melnais kliedziens" (1986)
  • "Pie vecās ziņģes" (1987)
  • "Mazais ganiņš" (1988)
  • "Depresija" (mūzika kinofilmai) (1991)
  • "Meža gulbji" (1995)
  • "Čaka ielas dziesmas" (1999)
  • "Liec galvu krusta priekšā" (2000)
  • "Šūpoles" (2002)
  • "Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003)
  • "Vīna dvēsele" (2004)
  • "Zili brīnumi" (2005)
  • "Mana privātā dzīve" (2005)
  • "Pasaule ir skaista" (2006)
  • "Caur rozā brillēm" (2010)
  • "Lidojums ar gaisa balonu" (2013)
  • "Latvijas čigānu motīvi" (2014)
  • "Ziemassvētku albums" (2014)
  • "Melns ar baltu" (2014)

EP (mazās skaņuplates)

  • No cikla "Iespaidi" (1966, instrumentāls)
  • "Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grīnbergs, N. Bumbiere)
  • "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grīnbergs)
  • "Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Manai dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Ai dundur dundur dun dun dun" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs)
  • "Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
  • "Dresleriāna" (1977, "Modo")
  • "Īsa pamācība mīlēšanā" (N. Bumbiere un V. Lapčenoks, 1978)
  • "Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" ("Vecais mežsargs", 1978)
  • "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
  • "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām

GadsLiterārais pirmavots un tā autorsScenārija autorsNosaukumsKategorijaPapildu informācija
1963Gunārs Priede"Nekur vairs nav jāiet"Spēlfilma
1964Zigmunda Skujiņa romāns "Kolumba mazdēli"Zigmunds Skujiņš, Emīls Braginskis, Osvalds Kublanovs"Līdz rudenim vēl tālu"Spēlfilma
1967; 1968Hercs Franks"235 000 000"Dokumentālā filma2 sērijas
1969Laimoņa Vāczemnieka romāns "Līvsalas zēni"Laimonis Vāczemnieks, Ēriks LācisJānis Streičs"Līvsalas zēni"Spēlfilma
1970Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi"Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis"Vella kalpi"SpēlfilmaJāņa Anerauda dziesmu vārdi
1970Jānis Lūsis"Klāvs — Mārtiņa dēls"SpēlfilmaJāņa Petera dziesmu vārdi
1970Arnolds Burovs"Vecītis"Animācijas filma
1971Zigmunda Skujiņa stāsts "Karjera"Zigmunds Skujiņš"Tauriņdeja"SpēlfilmaJāņa Petera, Ziedoņa Purva dziesmu vārdi
1972Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi"Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis"Vella kalpi Vella dzirnavās"SpēlfilmaJāņa Anerauda dziesmu vārdi
1972Jāzeps OsmanisAloizs Brenčs"Lielais dzintars"Spēlfilma2 sērijas
1973Laimonis Vāczemnieks, Viktors Lorencs"Dāvana vientuļai sievietei"SpēlfilmaJāņa Petera, Laimoņa Vāczemnieka dziesmu vārdi
1975Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis"Melnā vēža spīlēs"SpēlfilmaJāņa Anerauda dziesmu vārdi
1975Viktors Lorencs"Četri pavasari"TV filma
1975Aleksandra Gorohova scenārijs "Katra rūpes"Aleksandrs Gorohovs"Mans draugs — nenopietns cilvēks"Spēlfilma
1975Pēc angļu leģendāmKirils Rapoports, Sergejs Tarasovs"Robina Huda bultas"Spēlfilma
1976Čārlza Persija Snova romāns "Nāve zem buras"Viktors Lorencs"Nāve zem buras"Spēlfilma
1977Ēriks LācisVladimirs Kaijaks"Zem apgāztā mēness"Spēlfilma
1977Henrihs Rjabkins"Kļūstiet mana sievasmāte!"Spēlfilma
1977Andris Kolbergs"Dāvanas pa telefonu"Spēlfilma
1977Laima Žurgina, Jānis Peters"Raimonds Pauls"Dokumentālā filma
1978Izaks Fridbergs, Grigorijs Kanovičs"Aiz stikla durvīm"Spēlfilma
1978Viljama Somerseta Moema romāns "Teātris"Jānis Streičs"Teātris"Spēlfilma2 sērijas
1979Mihaila Dimova garstāsts "Atklātā pasaule"Mihails Dimovs, Aleksandrs Leimanis"Atklātā pasaule"Spēlfilma
1979Pēra Valē un Maijas Šēvales romāns "Policija, policija, kartupeļu biezputra!"Alvis Lapiņš"Nepabeigtās vakariņas"Spēlfilma2 sērijas
1979Teodora Dreizera romāns "Māsa Kerija"Ligita Viduleja"Skumjš stāsts par Keriju"TV filmaMūzika no mūzikla "Māsa Kerija"
1979Jāņa Jaunsudrabiņa luga "Jo pliks, jo traks"Jānis Jaunsudrabiņš"Jo pliks, jo traks"TV filma
1980Harija Gulbja luga "Cīrulīši"Oļģerts Dunkers"Cīrulīši"Spēlfilma
1980Juliāns Semjonovs"Spāņu variants"Spēlfilma2 sērijas
1980"Ielu mūzika"TV filmaPar Austru Skujiņu
1980Ligita Viduleja"Disko ēna"TV filmaMūzika no mūzikla "Šerloks Holmss"
1981Māras Svīres stāsts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"Māra Svīre"Limuzīns Jāņu nakts krāsā"Spēlfilma
1981Oļega Rudņeva romāns "Ilgais ceļš kāpās"Oļegs Rudņevs, Dmitrijs Vasiliu"Ilgais ceļš kāpās"Spēlfilma7 sērijas
1981Vladimirs Zima"Divas dienas decembra sākumā"Spēlfilma
1982Dagnija Zigmonte"Lietus blūzs"Spēlfilma
1982Rūdolfa Blaumaņa stāsts "Brīnuma zālīte"Imants Krenbergs, Arnolds Liniņš"Īsa pamācība mīlēšanā"SpēlfilmaRūdolfa BlaumaņaEduarda Veidenbauma, Valda Grēviņa, Jāņa Petera dziesmu vārdi
1982Arnolds Plaudis, Juris PodnieksJānis Peters"Strēlnieku zvaigznājs"Dokumentālā filmaMūzikas apdare
1983O. Henrija stāstiArnolds Burovs"Sapnis. Cikls "Čapliniāna""Animācijas filma
1984O. Henrija stāstiArnolds Burovs"Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna""Animācijas filma
1984Grigorijs Baklanovs"Меньший среди братьев"Spēlfilma2 sērijas
1985Vladimirs Kuzņecovs"Dubultslazds"Spēlfilma2 sērijas
1985Tālivaldis Margēvičs"Maestro bez frakas"Dokumentālā filma
1986O. Henrija stāstiArnolds Burovs"Princese un puma. Cikls "Čapliniāna""Animācijas filma
1986M. Plastovs"Pegaza dvēsele"Animācijas filma
1989Dinara Seidova"Kompozīcija par tēmu...Rudais"Animācijas filma
1990Dinara Seidova"Kompozīcija par tēmu...Knēvelis"Animācijas filma
1991Andra Kolberga romāns "Nekas nav noticis"Andris Kolbergs"Depresija"Spēlfilma2 sērijas
1991Dinara Seidova"Kompozīcija par tēmu...Princese Mimo"Animācijas filma
1992Andreja Kostina stāsts "Garāmejot"Lauris Gundars"Duplets"Spēlfilma
1995Kārlis Streips"Rīga — Baltijas pērle"Dokumentālā filmaFilma par Rīgu
1995Imants Brils"Apburtais loks"Dokumentālā filmaFilma par prostitūcijas problēmām Latvijā
1997Jāņa Klīdzēja romāns "Sniegi"Jānis Streičs"Likteņdzirnas"Spēlfilma
2009Krista Burāne, Ivars Zviedris"Bēgums"Dokumentālā filmaFilma par latviešiem Īrijā
2012Una Celma, Andris BērziņšHarijs Spanovskis, Matīss Kaža"Raganu mēnesis"Dokumentālā filma
2014Aleksejs Safonovs"Tantiņas"Spēlfilma
2015Māris Martinsons, Nils Sakss"Romeo n' Džuljeta"SpēlfilmaTituldziesmas

Mūzikli, baleti, radio iestudējumi un mūzika teātra izrādēm

GadsAutorsNosaukumsPirmizrādes vieta, datumsCiti iestudējumiPapildu informācija
1962Pēteris Pētersons"Man trīsdesmit gadu"Latvijas Nacionālajā teātrī1962. gada 26. aprīlīAtjaunojums 1974. gada 11. februārī
1962V. Andrijēvičs, S. Prokofjeva"Saslauku vecis"Latvijas Leļļu teātrī 1962. gada 20. maijā
1963Bruno Saulītis"Četri muzikanti"Latvijas Leļļu teātrī 1963. gada 31. martā
1963Gunārs Priede"Miks un Dzilna"Latvijas Nacionālajā teātrī1963. gada 9. maijā
1963Kārlis Vitlingers"Cilvēks no zvaigznes"Rīgas Krievu drāmas teātrī1963. gada 27. jūlijā
1963Valentīns Bļinovs

(librets un horeogrāfija)

"Kubas melodijas"Latvijas Nacionālajā operā1963. gada 23. septembrīBaleta viencēliens
1964Vilis Lācis"Juris Indrups" ("Senču aicinājums")Latvijas Nacionālajā teātrī1964. gada 27. februārī
1964Ilze Indrāne"Lazdu laipa"Jaunatnes teātrī 1964. gada 13. martā
1964Leonīds Maļugins"Mazuļi"Jaunatnes teātrī 1964. gada 1. maijā
1964Tatjana Gabe"Alvas gredzeni"Jaunatnes teātrī 1964. gada 15. maijā
1965Grigorijs Kanovičs"Lai viņš iet prom"Latvijas Nacionālajā teātrī1965. gada 22. janvārī
1965Aleksejs Tolstojs"Buratino piedzīvojumi"Jaunatnes teātrī 1965. gada 30. decembrī
1966Edvards Radzinskis"Filma top..."Dailes teātrī 1966. gada 11. martā
1966Konstantīns Treņovs"Ļubova Jarovaja"Latvijas Nacionālajā teātrī1966. gada 10. novembrī
1967Tīna Hercberga, Pāvils Šenhofs

(skatuviskās kompozīcijas autori)

"Interlellis — 67"Latvijas Leļļu teātrī
1968Zbigņevs Popravskis"Runčuks — Punčuks"Latvijas Leļļu teātrīAtjaunojums 1998. gada 12. septembrī
1969Rūdolfs Blaumanis"Velniņi"Latvijas Leļļu teātrī
1971Jans Osica, Jans Viļkovskis"Ginjols Parīzē"Latvijas Leļļu teātrī 1971. gada 16. septembrī
1973Rūdolfs Blaumanis"Īsa pamācība mīlēšanā"Dailes teātrī 1973. gada 4. jūnijāDailes teātrī 2001. gada 2. septembrī

Daugavpils teātrī 2014. gada 23. oktobrī

Dziesmuspēle
1973Harijs Gulbis"Silta, jauka ausainīte"Latvijas Nacionālajā teātrī1973. gada 9. jūnijāIzmantoti tolaik vispopulārāko R. Paula dziesmu ieraksti
1973Kārlis Skalbe"Kaķīša dzirnaviņas"Latvijas Leļļu teātrī 1973. gada 14. oktobrīAtjaunojums 2000. gadā
1974Ričards Brinslijs Šeridans"Atjautīgā aukle"Dailes teātrī 1974. gada 28. novembrī
1975Henriks Ibsens"Brands"Dailes teātrī 1975. gada 25. septembrī
1975Vladilens Lando"Jums, vecāki"Latvijas Leļļu teātrī 1975. gada novembrī
1976Pauls Putniņš"Šausmas, Janka sācis jau domāt"Dailes teātrī 1976. gada 13. janvārī
1977Anna Brigadere"Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms")Rīgas Operetes teātrī 1977. gada 2. septembrīAtjaunojums 1987. gada 16. jūnijāDziesmuspēle

Margas Teteres librets pēc lugas motīviem

1978Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina"Cerību balle"RaidlugaLuga par Edīti Piafu

Muzikālas improvizācijas

1978Hosē Kabrero Arnals"Pifa piedzīvojumi"Raidluga
1979Teodors Dreizers"Māsa Kerija"Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1979. gada 21. februārī,

krievu trupā 1979. gada 25. maijā

Rīgas Krievu drāmas teātrī2000. gada 4. martā

Latvijas Nacionālajā teātrī2008. gada 22. maijā

Mūzikls

Kārļa Pamšes librets pēc romāna motīviem

1979Aleksandrs Lembergs

(librets un iestudējums)

"Vitrāžas"Latvijas Nacionālajā operā1979. gada 29. oktobrīBaleta miniatūra
1979Aleksandrs Lembergs

(librets un iestudējums)

"Ritmi, ritmi, ritmi"Latvijas Nacionālajā operā1979. gada 29. oktobrīBaleta miniatūra
1979Arturs Konans Doils"Šerloks Holmss"Dailes teātrī 1979. gada 3. novembrīDailes teātrī 2006. gada 4. decembrī

Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2016. gada 20. maijā

Mūzikls

2006. gadā iestudēts kā mūzikls "Cits Šerloks Holmss" ar dziesmām no 1979. gada iestudējuma un rakstītas arī jaunas dziesmas

1980Ferdinands Brukners"Elizabete, Anglijas karaliene"Dailes teātrī 1980. gada 20. jūnijā
1982Ādolfs Alunāns"Džons Neilands"Dailes teātrī 1982. gada 27. februārīAtjaunojums 2012. gada 10. jūnijā
1982Edmunds Ņizjurskis"Nāc pie puikām!"Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1982. gada 9. jūnijā,

krievu trupā 1983. gada 15. maijā

Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 28. novembrīMūzikls

Pēc stāsta "Mareka Vasarraibumiņa neticamās dēkas"

1983Ādolfs Alunāns"Mucenieks un muceniece"Raidluga
1984Marti Larni"Ceturtais skriemelis"Latvijas Leļļu teātrī
1986Leons Briedis"Ir jāņem viena balta zoss"Radiouzvedums
1986Ērihs Kestners"Emīls un Berlīnes zēni"Raidluga
1987Jānis Jurkāns"Vella būšana"Rīgas Operetes teātrī 1987. gada 18. februārīMūzikls
1987Pēteris Pētersons"Tikai muzikants"Latvijas Nacionālajā teātrī1987. gada 23. maijā
1991Rutku Tēvs"Vella kalpi"Dailes teātrī 1991. gada 17. novembrīDziesmuspēle
1991Tīna Hercberga"Ķekatas"Latvijas Leļļu teātrīLatviešu tautasdziesmu izlase
1994Vizma Belševica"Visi koki Dieva doti"Dailes teātrī 1994. gada 8. maijāDzejas un mūzikas kompozīcija
1995Māra Zālīte"Meža gulbji"Dailes teātrī 1995. gada 15. novembrīDailes teātrī 2005. gada 16. septembrīMūzikls

Pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas

1996Dzidra Rinkule-Zemzare"Kā ruksītis ciemos gāja"Latvijas Leļļu teātrī
1998Vladimirs Livšics, Irina Kačanova"Noslēpumainais hipopotams"Latvijas Leļļu teātrī 1998. gada 31. janvārīSākotnēji izrāde iestudēta Ļeņingradas un Gdaņskas leļļu teātros krievu valodā
2000Guntars Račs"Leģenda par Zaļo Jumpravu"Dailes teātrī 2000. gada 10. jūnijāMūzikls
2000Aleksandrs Dimā (tēvs)"Grāfs Monte Kristo"Dailes teātrī 2000. gada 24. septembrī
2001Emils Zolā"Dāmu paradīze"Liepājas teātrī 2001. gada 15. decembrīDaugavpils teātrī 2012. gada 31. martāMūzikls
2002Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija"Kabīrijas naktis"Rīgas Krievu drāmas teātrī2002. gada 26. oktobrīTeātra Observatorijā 2009. gada 30. aprīlī

Latvijas Nacionālajā teātrī2009. gada 26. maijā

Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde tapa

kā programmas "Sapnis par Brodveju" pirmā daļa

2003Antons Čehovs"Kaija"Rīgas Krievu drāmas teātrī2003. gada 10. oktobrī
2005Jānis Jurkāns, Dž. Dž. Džilindžers"Melanholiskais valsis"Dailes teātrī 2005. gada 19. janvārīEmīla Dārziņa mūzika,

Raimonda Paula improvizācijas

2005Albērs Kamī"Kaligula"Dailes teātrī 2005. gada 14. oktobrī
2005Austra Skujiņa"Vieglprātīgā sirds"Daugavpils teātrī 2005. gada 28. oktobrīMuzikāla dzejas izrāde
2005Guntars Račs"Muļķīši un televizors"RadiouzvedumsDziesmas no albuma "Multipasaule"
2006Ādolfs AlunānsJānis Peters"Draudzes bazārs"Latvijas Nacionālajā teātrī2006. gada 14. septembrīDziesmuspēle
2007Kārlis Anitens"Dāvana mūsdienu sievietei"Muzikālajā teātrī 7 2007. gada 13. jūlijāBrīvdabas muzikālā izrāde
2007Reinis un Matīss Kaudzītes"Mērnieku laiki"Latvijas Nacionālajā teātrī2007. gada 13. septembrī
2007Vjačeslavs Verbins, pēc Īzaka Bābela"Odesa, burvīgā pilsēta..."Rīgas Krievu drāmas teātrī2007. gada 29. septembrīDziesmas krievu valodā
2008Astrida Lindgrēne, Stefans Jētestams"Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta"Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 29. martā
2010Inga ĀbeleLiāna Langa"Leo. Pēdējā bohēma"Latvijas Nacionālajā teātrī2010. gada 23. septembrīMūzikls
2011Jevgēņijs Jevtušenko, Marina Smislova"Atgriešanās mīlestībā"Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2011. gada 9. septembrī
2011Alberts Kronenbergs"Mazais ganiņš"Latvijas Leļļu teātrī 2011. gada 23. septembrīDziesmuspēle

Izmantots dziesmu cikls

2011Evita Mamaja, Leons Briedis"Marlēna"Dailes teātrī 2011. gada 26. novembrīMūzikls
2011Mērija Meipsa-Dodža"Sudraba slidas"Latvijas Nacionālajā teātrī2011. gada 8. decembrīMuzikāla izrāde
2013Jānis SudrabkalnsBiruta SkujenieceJānis Peters"Trubadūrs uz ēzeļa"Latvijas Nacionālajā teātrī2013. gada 24. aprīlī
2014Sergejs Plotovs"Viss par Pelnrušķīti"Maskavas "Mūzikla teātrī" 2014. gada 22. oktobrīMūzikls krievu valodā
2016Aleksejs Ščerbaks, pēc Oskara Vailda"Spoks no Kentervilas"Rīgas Krievu drāmas teātrī2016. gada 30. janvārīDziesmas krievu valodā

Dziesmas

Atsauces

  1. ↑ Jump up to:1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 699. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. Jump up «Raimonds Pauls». Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  3. Jump up «Raimonds Pauls»Dziesmotā Latgale. Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  4. Jump up «Raimonds Pauls aiziet no "Jaunā viļņa"»NRA.lv. 2010-03-30.
  5. Jump up «Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām»Diena. 2010-02-26.
  6. Jump up «10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem»NRA03.10.2010.
  7. Jump up «Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki». liepajniekiem.lv. Skatīts: 2016. gada 21. janvārī.

Ārējās saites


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Pauls
kā LPSR kultūras ministrs
Latvijas Republikas kultūras ministrs
1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris