“Dabasu durovys” jau 10 gadus Latgales mūzikā

Fri, 10 Mar 2017 18:50:00 +0000

02.11.2016

Pazīstamā grupa “Dabasu durovys” no Latgales izdevusi jau ceturto albumu. Raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji devās izvaicāt grupas līderi un solistu Arni Slobožaņinu, lai noskaidrotu, kas paveikts pirmo desmit gadu laikā un kas gaidāms nākotnē.

Reti, kurš latgalietis kaut reizi nav dzirdējis vismaz vienu grupas “Dabasu durovys” dziesmu.

Grupai šogad ir uz ko atskatīties. Nesen izdots ceturtais albums “Pādys runoj”, un aiz muguras 10 pastāvēšanas gadi.

“Grupa dzimusi 2006. gadā. Pirmie mūsu notikumi, ko es atceros, bija uzstāšanās festivālā “Muzykys skrytuļs” un “Tu esi pamanīts” Preiļos. Pirmais mūsu koncerts bija Rēzeknē, Kultūras namā “Ziemelblāzma”. Tā bija tāda interesanta sajūta, tāds pirmais, īstais grupas koncerts. Tad es sapratu, ka nāksies un gribas pavadīt daudz laika uz skatuves,” par grupas pirmsākumiem stāsta Arnis Slobožaņins, “Bija liels uztraukums, mēs neko daudz nepratām spēlēt, bet parādījās tā sajūta. Jebkurš koncerts ir nozīmīgs, jebkura uzstāšanās ir notikums. Paliks atmiņā arī mūsu pirmais koncerts Rīgā, “MICREC” konkursā. Protams arī koncerts Latvijas Mūzikas gada balvas pasniegšanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī abas divas uzstāšanās Muzikālās bankas finālā. Daugavpilī bija foršs koncerts pilsētas svētkos uz lielās skatuves Vienības laukumā.”

Pa desmit gadiem grupā “Dabasu durovys”, kā jau tas laikam ir loģiski, mainījies dalībnieku sastāvs un kā norāda Arnis, sanāk vesels orķestris. Bundzinieka Jāņa Velika aiziešanu Arnis nosauc par grupas lūzuma punktu: “Dažādākos koncertos ir aizvietojuši ļoti daudz cilvēku. Es domāju, ja es paskaitītu cilvēkus, kas dažādākos laikos spēlējuši grupā, savāktos ap 30 cilvēku. Tomēr ar Jāni Veliku man asociējas visenerģiskākās lietas, kas var notikt uz skatuves. Tad, kad viņš aizbrauca, viss mainījās. Grūti pateikt uz slikto vai labo pusi. Jānis pārsvarā dzīvojās pa Rīgu, mums reti sanāca mēģināt, tāpēc nebija īsti laba izpildījuma kvalitāte. Tad es sapratu, ka gribu kvalitāti mūzikā. Es pats sāku piestrādāt pie tā, kā es dziedu un spēlēju. Arī grupā aicināju perspektīvus cilvēkus, kas jau labi spēlēja. Tā grupā parādījās Aleksandrs Tamans. Pēdējos piecus, sešus gadus tas sastāvs ir diez gan stabils – ir Aleksandrs, ir Romāns, ir Egils un esmu es. Basģitāru tagad spēlē Valdis Rundzāns.”

“Dabasu durovys” ir viena no pirmajām un nedaudzajām grupām, kas sāka izpildīt rokmūziku latgaliešu valodā. Kā atzīst Arnis Slobožaņins, lai arī desmit gadi priekš grupas ir tāds tīņu vecums, ir uz ko atskatīties: “Iz izdarīts daudz lietu – enerģijas apmaiņa starp klausītāju un grupu; enerģijas apmaiņa starp pašiem grupas biedriem. Esam atstājuši pēdas Latgales un Latvijas mūzikā. Mums ir bijušas pāris dziesmas, kas patīk man pašam, kas uzrunājušas lielu daudzumu klausītāju. Protams, visas pārējās ir kā paša bērni – radītas, izlolotas, izauklētas, ierakstītas. Mana vismīļākā dziesma ir “Pusnakts triādis”. Otrā dziesma, kas man pašam patīk ir “Sejas grāmata”. ”

Pastāvēs, kas mainīsies – teicis viens no mūsu tautas dižgariem. Arī grupas “Dabasu durovys” muzikālais rokraksts gadu gaitā ir mainījies. Ja iedziļinās grupas radītajā mūzikā var saklausīt vieglu por/rock ar blūza un ska elementiem.

Vairāk par grupas “Dabasu durovys” pirmo dekādi un nākotnes plāniem klausies raidījumā “Pi myusim Latgolā” sekojot zemāk norādītajai saitei:

http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/27-10-2016-dabasu-durovys/

Informāciju sagatavoja:

Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

Muzikālā Latgale

Fri, 10 Mar 2017 16:50:00 +0000

Mūzikas dzīvē liela un paliekoša nozīme bija latviešu koru dziedāšanas tradīcijām, kuras aizsākās jau pirms Pirmajiem vispārīgajiem dziesmusvētkiem (1873. gads) un kuru izkopšana sevišķi uzplauka Latvijas brīvvalsts laikā. Mūsdienās joprojām Dziesmu svētki veido nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.

Attēlā: Latvijas Universitātes leģendārais koris "Dziesmuvara". 30. gadi.

Bez Vispārējiem Dziesmu svētkiem Latvijas brīvvalsts laikā tika organizēti daudzi reģionālie dziesmusvētki un dziesmu dienas - gan iesaistoties neliela reģiona koriem, piemēram, Bauskas novada, Lejaskurzemes dziesmusvētki, gan vērienīgi novadu dziesmusvētki - piemēram, Latgales.

Latgales Dziesmu svētki, kas sekoja Latgales Kultūras dienām 1940. gada 15. - 16. jūnijā, kļuva simboliski - tas bija pēdējais lielais kultūras pasākums Latvijā pirms padomju okupācijas, tie apliecināja Latgales kultūras sasniegumus un izaugsmi, Latvijas tautas vienotību.

Jānis Ivanovs un Latgale, un viņa mūzika Latgalē

Aigars Runčis, Justīne Savitska
15. oktobris 2016, 18:15

Foto: Jānis Ivanovs savā radio darba kabinetā. Ulda Mazvērsīša foto

00:00 / 33:09

Kāda bija komponista Jāņa Ivanova saistība ar Latgali un kā viņš to izdzīvoja laikā, kad tik strauji mainījās pasaules politiskā kārtība? Par Jāni Ivanovu, kuram šogad svin 110. dzimšanas dienu, runājam ar diriģentu un kontrabasistu Jāni Stafecki un muzikoloģi Inesi Žuni (attēlā).

Ivanova vārdā nosauktajā Rēzeknes Mūzikas vidusskolā ik gadu oktobrī notiek Jāņa Ivanova mūzikas dienas. Kāds bija šis cilvēks un kāda ir viņa rakstītā mūzika, par to runāsim, klausoties viņa darbu ieskaņojumus un koncertierakstus. Viens no tiem noticis Latgales vēstniecībā "Gors" - Rēzeknes kamerorķestris Jāņa Stafecka vadībā atskaņoja Ivanova 6. simfoniju, tai nosaukumā Latgales vārds. Koncertā čellam ar orķestri čella partiju izpildīja Gunta Ābele.

LATGALES VĒSTNIECĪBA GORS
Foto no Latgales vēstniecības GORS arhīva
Dzi, ieklausies – te dzimst, te dzied, te dzirksteļo! Latgales vēstniecība GORS – vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Te satiekas jaunie un vecie, saimes un dzimtas, savējie un aicinātie. Te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists gars. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visam maņām. Vieta, kur dun un dūc. Latgales atmodas vieta. Dzi, dzi, celies, nāc un jūti GORU!
VIZUĀLĀ IDENTITĀTE
Latgales vēstniecības GORS vizuālā identitāte ir veidota, balstoties uz zīmola pamatvērtībām un galveno ideju par Latgales vēstniecību un darbībā esošu radošo garu. Izmantojot grafiskus izteiksmes līdzekļus, identitāte izceļ un svin Latgales kultūras galveno mantojumu – valodu. Ar spilgtu dzīvīgumu tiek identificētas un uzsvērtas niansētas atšķirības no latviešu valodas, kas padara latgaliešu valodu īpašu un krāsainu. Vārds un valoda ir GORS identitātes pamats. Iesākumā bija vārds – netaustāms gars, kas top saredzams, sataustāms un sadzirdams GORS vizuālajos materiālos. GORS identitāte ir latgaliešu valodas dārguma svinēšana. GORS logotips ir centra vizuālās identitātes galvenais elements – tā pamatā ir zīmola nosaukums, kuru pārklāj krāsaina "O" burta birka, kas norāda uz latviešu un latgaliešu valodas atšķirībām konkrētajā vārdā. Tādējādi logotips iezīmē pamatu arī kopējai vizuālajai identitātei – grafiskajai spēlei, izceļot dažādu vārdu atšķirību un latgaliešu valodas īpatnības. GORS identitātes pamatā ir sešas krāsainas logotipa versijas, kas ir savstarpēji līdzvērtīgas un veido dzīvīgu identitātes krāsu paleti. Latgales vēstniecības GORS zīmols, ciešā sadarbībā ar Latgales cilvēkiem, tapis zīmolu ligzdā MATKA, vizuālā identitāte - dizaina studijā "Asketic".
IESPĒJAS
Latgales vēstniecības GORS sirds ir divas akustiskās koncertzāles - Lielā zāle "Gors" ar 1000 sēdvietām (3000 stāvvietas) un Mazā zāle "Zīdaste" ar 220 sēdvietām (1000 stāvvietas). Augstvērtīgā akustika ļauj līdz pilnībai baudīt muzikāli dramaturģiskus uzvedumus (opera, balets, mūzikli), simfoniskās mūzikas koncertus, kora un kamermūzikas koncertus, amatiermākslas un plašizklaides norises.
Latgales vēstniecībā GORS ir pieejamas trīs telpas semināriem, konferencēm, plenēriem un korporatīviem pasākumiem ar ietilpību līdz 60 personām. Papildus ir iespēja sarūpēt mielastu, nodrošināt organizatoriskos risinājumus (viesnīcu rezervēšana, dalībnieku reģistrēšana, dalībnieku vārdu karšu izgatavošana, izdales materiālu nokomplektēšana, pasākuma foto dokumentēšana, telpas noformējums), kā arī sagatavot pasākuma scenāriju, kultūras vai izklaides programmu. Mūzikas un citu māksliniecisko izpausmes veidu mīļotājiem ir pieejamas telpas radošām darbībām.
Latgales vēstniecībā GORS mājvietu radusi plaša un mājīga Dzimtsarakstu nodaļa. Jaunā pāra un viesu ērtībām ir pieejama „šampanieša istaba”, kā arī atsevišķas telpas līgavai un līgavainim. Papildus ir iespēja sarūpēt mielastu, kā arī nodrošināt telpas noformējumu un muzikālo priekšnesumu.
Latgales vēstniecība GORS ir vieta dzīves baudīšanai visām maņām – arī garšas. Te gardēži var nobaudīt gan latgaliešu virtuvi, gan citzemju labumus. Latgales vēstniecībā GORS ir mīļi gaidīts ikviens - arī tad, ja nenotiek kultūras pasākumi. Informācijas centrā var uzzināt gan par Latgales skaistākajām apskates vietām un naktsmāju iespējām, gan iepazīties ar plašu un sev tīkamu kultūras pasākumu klāstu un iegādāties biļetes. Ikvienam ir iespēja kļūt par GORS vēstnieku, dodoties ekskursijā – emocionālā, izzinošā un izklaidējošā ceļojumā pa Latgales vēstniecības GORS māju, kā arī baudīt skaisto ainavu, kas paveras no jumta terases.
ARHITEKTŪRA
Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kur no pašiem pamatiem uzcelta pilnīgi jauna koncertzāle, un patlaban tā uzskatāma par nozīmīgāko kultūras būvi visā Latvijā. Arhitektūras projektu konkursā 2008. gadā uzvarēja Ulda Baloža un Daigas Bikšes darbs ar devīzi "Zīdaste".
Latgales vēstniecībai GORS ir klasisks trīsdaļīga apjoma salikums – skatam atvērts vestibils vairāku līmeņu augstumā, lielā zāle, kam dots nosaukums "Gors", un mazā zāle ar nosaukumu "Zīdaste". Stiklotās fasādes un dekoratīva škiedrcementa plātnēm apdarinātās fasādes labi pamanāmas no pilsētas skatupunktiem un harmoniski iekļaujas izteiktajā vietas reljefā. Vizuāli nojaukta robeža starp fasādi un jumtu, ēkas noslēdzošajā daļā izmantojot tos pašus materiālus un proporciju dalījumu, turklāt jumta terase vasaras sezonā ir atvērta ikvienam, un te iespējams rīkot kino vakarus un koncertus. Apkārt trīsdaļīgā apjoma maģijai ir virkne telpu mēģinājumiem, izstādēm, semināriem, kā arī atsevišķas telpas māksliniekiem, diriģentiem. Plašie stiklojumi uzsver GORS sabiedrisko raksturu un rada iekštelpas saistību ar ārtelpu. Naktīs izgaismotās sarkanīgo un oranžo toņu sienas caur stiklojumu iegūst sirreāli kustīgu efektu - šķiet, visa ēka vibrē nedzirdamu mūzikas skaņu ietekmē. GORS mājas tēls ir dzīvespriecīgu kontrastu piepildīts - gaišais pret tumsu, krāsainais pret melnbalto, atvērtais pret noslēgto, eksponēta betona estētika pret koka siltumu, ēkas plāna sarežģītība pret sen zināmo septiņu pamattoņu do re mi fa sol la si kārtību. Ar šiem pamattoņiem apzīmētas daudzās ēkas kāpņu telpas, tādējādi palīdzot orientēties ēkā. Līdzās ēkai esošā ūdens virsma spēlē nebeidzamu mirdzuma koncertu gan ausmas stundās, gan vakara režisētajā apgaismojumā.
Līdzās Latgales vēstniecībai GORS labiekārtota arī apkārtējā teritorija aptuveni 3,5 hektāru platībā. Centra apkārtnē ierīkota gājēju iela, bruģēti celiņi un autostāvieta 170 automašīnām, pie upes izbūvētas terases veida kāpnes, uzstādītas strūklakas un soliņi, izveidoti apstādījumi un veikti apzaļumošanas darbi. Ēkai nav pagraba stāva, pats zemākais telpas līmenis ir orķestra bedrei un liftiem. Jaunbūvei lielās zāles daļā kopumā ir seši stāvi, bet mazās zāles daļā pieci stāvi. Kopējā ēkas platība ir 11 166 kvadrātmetru.
AKUSTIKA
Latgales vēstniecības GORS lielākais lepnums ir divas akustiskās koncertzāles, kuru skanīgumu nodrošina īpašā uzbūve, kas ļauj mainīt akustikas īpašības atkarībā no koncerta veida. Tas iespējams, pateicoties tepat Rēzeknē izgatavotajiem sienu un griestu vairogiem, kuru leņķi ir maināmi, lai atstarotu vai apslāpētu skaņu tieši tā, kā tas nepieciešams. Tiem palīdz atritināmas žalūzijas un pārvietojami vairogi. Lai skaņas aina būtu nevainojama, pat krēsli gatavoti atbilstoši noteiktiem akustiskiem raksturlielumiem.
Adrese: Pils ielā 4, Rēzeknē, LV 4601.
Tālruņi: 22020206 (vispārīgi jautājumi, ekskursiju pieteikšana), 646 33303 (biļešu kase, biļešu rezervācija).
E-pasta adrese: koncertzale@rezekne.lv.
Mājaslapa: www.latgalesgors.lv
RAIDĪJUMS: "GORS - LATGALES KULTŪRAS CEPLIS"

Andris Veliks - Mūzikas dzīve Latgalē

“Dabasu durovys” jau 10 gadus Latgales mūzikā

Muzikālā Latgale

Jānis Ivanovs un Latgale, un viņa mūzika Latgalē

LATGALES VĒSTNIECĪBA GORS

VIZUĀLĀ IDENTITĀTE

IESPĒJAS

ARHITEKTŪRA

AKUSTIKA

RAIDĪJUMS: "GORS - LATGALES KULTŪRAS CEPLIS"