Andris Veliks - Latgales mūzikas personības

Latviešu dziesmas latgalski

Fri, 10 Mar 2017 17:44:00 +0000

Laima Dzalbe - Auga, auga rūžeņaBorowa MC Viskaistakajai meitinjaiPALDIES, TEV DRAUGS - Riči BalticanMĪLASSTĀSTS - RIČI Baltican 2016

Sudrabkāzas Latgalē Mūzikas kolekcija

Fri, 10 Mar 2017 17:42:00 +0000

Nikas nav najaušs - Sovvaļnīks

Fri, 10 Mar 2017 17:38:00 +0000

Brāļi Auzāni prot notvert un īstenot idejas

Fri, 10 Mar 2017 17:35:00 +0000

Egita Terēze Jonāne
Aktualitātes

Pagājušajā gadā aizsākās Latvijā vēl neredzēta muzikāla avantūra – Slavenais Jersikas orķestris. Jersikas tāpēc, ka Atim un Jānim Auzāniem Jersikas pagastā “Krastu mājās” dzīvo vecāki, turpat ir reģistrēta abu kompānija “Sound Systems”. Brāļi uzskata, ka vēsturiski Jersikas valsts ir Latvijas sākums. Turklāt lielākā daļa mūziķu dzīvo vai ir nākuši no Latgales, lielākoties tie ir daugavpilieši, arī rēzeknieši. Vārds “slavenais” bija izvēlēts ar domu klausītājos radīt nelielu intrigu.

Vēl viena šī projekta unikalitāte ir tā, ka ar 5t smago aparatūru piekrautajā automašīnā uz katru koncertu ceļo arī īstas klavieres. Atis uzskata: “Klavieres ir orķestra neatņemama balss. Nu, izņem cilvēkam sirdi, un viņš būs pagalam.”

Jānis un Atis Auzāni Daugavpilī kopā ar Slaveno Jersikas orķestri uzstājās Starptautiskās sieviešu dienas koncertā. Sarunā “Latgales Laikam” brāļi uzsvēra, ka beidzamos piecus gadus dzīvo muzikālajos projektos. “Mums to patīk darīt, tas rada prieku pašiem un klausītājiem,” teica Jānis, visu koncertu sarunātājs, organizētājs.

Brāļi Auzāni idejas prot notvert kā putnus aiz spārniem, un, ja kādu neatlaiž, sanāk pasākums, par kuru ir ko brīnīties visai Latvijai. Pirmais veiksmīgais projekts “Oranžais koris” tapa, pateicoties TV3 šovam “Koru kari”, koris ar koncertiem ir pārspējis visus rekordus – mēnesī bija vairāk nekā 40 koncertu.

Otro projektu “Rokasspiediena attālumā” brāļi, muzicēdami uz skatuves divi vien, padarīja tuvāku, intīmāku. Daudzi tā arī teikuši, ka izbaudījuši sirsnību, kas valda starp brāļiem.Atis pastāstīja, ka Slavenajā Jersikas orķestrī apvienojušies mūziķi, kas ir arī labi draugi, daži no viņiem ir piedalījušies arī iepriekšējos projektos. Ja nu tomēr kāds nevar koncertēt, tad nav grūti atrast vietā citu mūziķi, šobrīd mūzikas tirgus ir bagāts ar profesionāļiem, kuri neceļ degunu gaisā, labprāt piekrīt muzicēt.

Iepriekšējos projektos dzirdējām arī Ata sarakstītās dziesmas, bet Slavenais Jersikas orķestris vairāk nekā pusotru stundu garajā programmā atskaņo tikai populāras latviešu un ārzemju kompozīcijas, Atis ir veicis vienīgi aranžējumu. “Šis mums būs 51. koncerts. Kad jautā, kāda ir mūsu veiksmes atslēga, tad mēs atbildam, ka projektā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku un katram no viņiem ir ierādīta galvenā loma. Tā ir liela veiksme – savākt labu un talantīgu kolektīvu. Ja mūziķis ir labs akordeonists, tad viņš spēlē solo, ja kādam ir laba humora izjūta, tad viņš klausītājus izklaidē ar jokiem. Arī bekvokāla meitenes ir atradušas to solo dziesmu, kas piestāv vislabāk. Interesanti, ka dažādās Latvijas malās cilvēki dažādi reaģē uz vienu un to pašu joku vai dziesmu. Tāpēc katrs koncerts izdodas kā vienreizējs mākslas darbs,” pastāstīja Jānis.

Tikmēr klausītāji mūziķiem bārsta pateicības vārdus pēc katra koncerta. Kāds klausītājs, pabijis pirms tam jau Ādažos, bija atbraucis uz koncertu Carnikavā un pauda izbrīnu, ka abi koncerti bijuši ļoti atšķirīgi.

Jānis un Atis parasti nemēdz analizēt, kurš pirmais pasaka vārdu, ideju, ka būs tāds un tāds projekts. Arī zvaigžņu slimība viņus ir apgājusi, lai gan televīzijas joprojām abus aicina vadīt šovus. Par to Atis mēdz pajokot: “Arī man jau brīžiem šķiet, ka Auzānu ir par daudz. Ieslēdz vienu kanālu, tur ir Jānis, pārslēdz citu – tur jau esmu es. Cilvēkiem gan patīk. Tomēr šis darbs mums netraucē koncertēt, strādāt ierakstu studijā, apskaņot pasākumus.”

Vai brāļiem Auzāniem izdodas atpūsties no koncertu un šovu maratona? Atis un Jānis atzinās, ka abi iedvesmu un spēku smeļas ģimenē – Atim ir meita un divi puikas, Jānim – dēls. Lai gan brāļi ir kļuvuši par rīdziniekiem, turpat dzīvojamajai mājai pretī Rīgā Atim ir studija, tomēr viņi, braucot koncertēt uz Latgali, parasti nakšņo vecāku mājās Jersikā, turklāt Atis bieži brauc pie sava friziera uz Daugavpili. “Mēs nekur tālu neesam tikuši no Latgales, lai gan man darbi ir saplānoti jau līdz Ziemassvētkiem,” uzsvēra Atis. Jānis atklāja, ka gads abiem sastāv no divām daļām – ziemas un vasaras, un šovasar brāļi gan koncertēs ar Slaveno Jersikas orķestri, gan apskaņos dziedošās Tihovsku ģimenes koncertus un Andra Ērgļa un draugu koncertprogrammu “Mīlestības pieskāriens”. Vai šogad viņi organizēs arī populāro Latgales mūzikas festivālu Līvānos? Jānis un Atis atzinās, ka ir saplānots daudz citu darbu, ir pat dienas, ka jāpadara četri pieci darbi, tāpēc šoreiz festivāls nenotiks. Turklāt brāļi nolēmuši, ka Atis tagad biežāk sēdīsies pie notīm, jo Slavenajam Jersikas orķestrim tomēr ir jāiedzied arī jaunas dziesmas.

Brāļiem brīžiem šķiet, ka viņi, iedami no viena projekta uz otru, kāpj radošajā kalnā. Jānis atzīst ka latiņa ir uzcelta tik augstu, ka citādi vairs nedrīkst būt. Arī klausītāji to ir novērtējuši, vienmēr pulcēdamies pilnās zālēs.

Brāļi Auzāni novēlēja vienmēr paturēt prātā, sevišķi grūtos brīžos, ka viss ir atkarīgs no mums pašiem, ir jādara un, ja vajag, arī jācīnās, tomēr nemitīgi jāiet uz priekšu.

Fotoreportāža

PDF versija
«Latgales Laiks» – 15.03.2013

Jānis Ivanovs un Latgale, un viņa mūzika Latgalē

Fri, 10 Mar 2017 17:32:00 +0000

Aigars Runčis, Justīne Savitska
15. oktobris 2016, 18:15

Foto: Jānis Ivanovs savā radio darba kabinetā. Ulda Mazvērsīša foto

00:00 / 33:09

Kāda bija komponista Jāņa Ivanova saistība ar Latgali un kā viņš to izdzīvoja laikā, kad tik strauji mainījās pasaules politiskā kārtība? Par Jāni Ivanovu, kuram šogad svin 110. dzimšanas dienu, runājam ar diriģentu un kontrabasistu Jāni Stafecki un muzikoloģi Inesi Žuni (attēlā).

Ivanova vārdā nosauktajā Rēzeknes Mūzikas vidusskolā ik gadu oktobrī notiek Jāņa Ivanova mūzikas dienas. Kāds bija šis cilvēks un kāda ir viņa rakstītā mūzika, par to runāsim, klausoties viņa darbu ieskaņojumus un koncertierakstus. Viens no tiem noticis Latgales vēstniecībā "Gors" - Rēzeknes kamerorķestris Jāņa Stafecka vadībā atskaņoja Ivanova 6. simfoniju, tai nosaukumā Latgales vārds. Koncertā čellam ar orķestri čella partiju izpildīja Gunta Ābele.

Vladimirs Okuņs

Fri, 10 Mar 2017 17:29:00 +0000

Operdziedātājs, režisors
1943-

Vladimirs Okuņs piedzima 1943.gada 12.maijā Daugavpilī. Bērnībā viņš mācījās vijoļspēli Daugavpils Mūzikas vidusskolā pie slavenā Paula Krūmiņa, bet vēlāk dziedāšanu pie vokālās klases pasniedzējas Gaļinas Čumačenko. Jau skolas gados Vladimiru Okuņu saistīja teātris - viņš darbojās Pionieru nama dramatiskajā pulciņā. No 1964. līdz 1970.gadam V.Okuņs studēja Latvijas Valsts konservatorijas Vokālajā nodaļā pie pedagogiem A.Viļumaņa un G.Antipova.
1969.gadā Vladimirs Okuņs kļuva par LPSR Operas un baleta teātra solistu. Šajā teātrī viņš nodziedāja apmēram 70 partijas, nozīmīgākās no tām: Eskamiljo (Ž.Bizē „Karmena”, 1970, 1993, 2001), titullomas P.Čaikovska operā „Jevgeņijs Oņegins”(1972, 1978), V.A.Mocarta operā „Dons Žuans” (1972), Dž.Verdi operā „Rigoleto” (1987, 1993), Figaro Dž.Rosini „Seviļas bārddzinī” (1975, 1986), Žermons, Jago Dž.Verdi „Traviatā”(1977, 1988) un „Otello” (1980), Amonasto Dž.Verdi „Aīdā” (1982, 1998), Iecirkņa uzraugs D.Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”(2006). Gadu gaitā Vladimirs Okuņs izauga par operteātra vadošo baritona partiju izpildītāju. Viņš ir talantīgs, ar labām skatuviskām dotībām apveltīts aktieris, profesionāls izpildītājs ar vīrišķīgi pārliecinošu dziedājumu. Vokālo sniegumu mākslinieks pakārto aktieriskajai spēlei uz operas skatuves.
V.Okuņs dziedājis Viļņas, Tallinas, Maskavas, Sanktpēterburgas, Rostokas operteātru iestudējumos. Partnerībā ar slaveno itāļu dziedātāju Fjirencu Kosoto dziedājis Eskamiljo Dreiehas festivālā Ž.Bizē operas „Karmena” iestudējumā (Vācija, 1991). Ar Eskamiljo lomu piedalījies festivālā Savonlinnā Somijā. Jago lomu dziedājis Dž.Verdi operas „Otello” Sanktpēterburgas un Londonas Covent Garden kopīgi veidotajā iestudējumā V.Gergijeva vadībā (1991) un Varšavas Lielā teātra jauniestudējumā (2001). Piedalījies vairāk kā 1500 koncertos. Uzstājies Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Kubā, Krievijā, Spānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c.
Paralēli darbam operā V.Okuņam bija arī savs „vaļasprieks” – padomju estrādes dziesmu izpildīšana. Viņš ir Vissavienības padomju dziesmu konkursu laureāts (1971, 1973, 1975), Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla laureāts (Kuba, 1978). Dziedātājs centās pierādīt, ka arī cilvēks ar operas balsi var izpildīt estrādes dziesmas. Repertuāru viņš izvēlējās pēc dziesmu tekstiem, nevis muzikālā materiāla, lai klausītājiem varētu sniegt mazu trīsminūšu izrādi pie mikrofona.
1991.gadā Vladimirs Okuņs absolvēja Maskavas teātra mākslas akadēmijas Muzikālo teātru režijas nodaļu un ieguva muzikālo teātru režisora diplomu. 90-jos gados V.Okuņs dzimtajā teātrī sāka darboties arī kā režisors. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves viņš iestudējis Dž.Pučīni operas „Madama Butterfly”, „Bohēma”, „Toska”, Š.Guno operu „Fausts”, P. Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins”, „Jolanta”, N.Rimska-Korsakova „Sniegbaltīti”.
1980.gadā Vladimiram Okuņam piešķīra Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. No 1974.gada mākslinieks ir Latvijas teātra darbinieku savienības biedrs.
2013.gadā piešķirta "Latvijas Gāzes" Gada balva operā par mūža ieguldījumu.

Saistība ar Daugavpili:

Dzimis un mācījies Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos / redkol.: Z. Banka ... [u.c.] ; galv.red.: P. Jērāns. 7. sēj. Mons - Plato. - Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. - 747, [4] lpp. : il., [12] lp. kartes.
Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. / galv. red. Sigita Hirša. 4.sēj. LATV - ROJA. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2007. - 1023 lpp. : 22 kartes, 44 tabulas, 1865 attēli. ISBN 9984-94820-X ISBN 9789984948249
Briede Vija. Jaunās balsis / Vija Briede. - Rīga : Liesma, 1981. - 157 lpp. : il.

Terēze Broka

Fri, 10 Mar 2017 17:27:00 +0000

Kordiriģente, mūzikas pedagoģe
1925-

Dzimusi 1925.gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā, Zviedriņu ciemā zemnieku daudzbērnu ģimenē. 1934. gadā T.Broka uzsākusi mācības Vītolu pamatskolā, dziedājusi skolas un baznīcas koros. Pēc pamatskolas beigšanas 1940. gadā iestājusies Rēzeknes 1.vidusskolā, kuru absolvējusi 1946. gadā. Šajā gadā viņa iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1949. gadā T.Broka iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā. Pēc konservatorijas beigšanas – no 1954.g. līdz pat 2000.gadam vienīgā pamata darba vieta – Daugavpils mūzikas vidusskola, kur veica pedagoģisko un audzināšanas darbu kordiriģentu nodaļā. Daudzi viņas audzēkņi šodien strādā kā dziedāšanas skolotāji vispārizglītojošās skolās, veic pedagoģisko darbu vidējās un augstākās mūzikas mācību iestādēs, ir aktīvi kultūras darbinieki, vada pašdarbības koru kolektīvus un skolēnu korus daudzās mūsu republikas pilsētās un lauku rajonos, īpaši Latgalē.
Paralēli pedagoģiskajam darbam nepārtraukti veica arī sabiedrisko darbu, vadot pašdarbības korus, ansambļus, aktīvi iesaistoties sava novada Dziesmu svētku un citu pasākumu organizēšanā.
Bijusi Latgales novada Dziesmu svētku, Skolotāju kora salidojumu un VII Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģente, kā arī XX, XXI, un XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente.
Ar Daugavpils rajona Tautas kori “Latgale” piedalījās daudzajos Tautas mākslas centra rīkotajos pasākumos – kā latviešu komponistu atceres Dziesmu dienās, skolotāju salidojumos, Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Zviedrijā, Norvēģijā.
Daugavpils rajonā un pilsētā regulāri sniedza metodisku palīdzību dziedāšanas skolotājiem gatavojoties Latvijas VIII Skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem.
Precējusies ar Staņislavu Broku (1928-1977) 1954. gada jūlijā. Dēls Aivars (dz.1955), pianists, komponists, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, meita Daina (dz.1963).
Apbalvojumi: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977); Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986); Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995); Kultūras ministrijas balva tautas mākslā un Spīdolas balva (1998); Lielā mūzikas balva (2003); Latvijas Republikas Ministru Kabineta goda diploms un balva (2005); Goda daugavpilietis – diploms (2005).
2013.gadā T.Brokai piešķirta Latgaliešu Kultūras gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā.

2015. gadā piešķirta Daugavpils Domes balva ""Par mūža ieguldījumu".

Saistība ar Daugavpili:

Dzīvo un strādā Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

Paukšte Jānis. Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. - Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 2002. – 137.-140. lpp. ISBN 9984-290-20-4
Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1.grām. - Rīga : Jumava, 2008. – 99.-102. lpp. : il. ISBN 9789984384412

Oskars Stroks

Fri, 10 Mar 2017 17:11:00 +0000

Oskars Stroks

Personīgā informācija
Dzimis	1893. gada 6. janvārī Daugavpils, Krievijas Impērija
Miris	1975. gada 22. jūnijā (82 gadi) Rīga, Latvijas PSR
Pilsonība	Krievija Latvija PSRS
Tautība	ebrejs

Profesionālā informācija
Žanrs	tango, valsis u.c. deju mūzika
Mācības	Sanktpēterburgas konservatorija

Oskars Stroks (dzimis 1893. gada 6. janvārī Daugavpilī, miris 1975. gada 22. jūnijā Rīgā) bija Latvijas komponists un pianists. Izcils melodists, vēl dzīves laikā dēvēts par «tango karali». Sacerējis vairāk nekā 300 kompozīciju.^[1] Ar koncertiem uzstājies Francijā, Vācijā, Ķīnā (Harbinā), Japānā, Singapūrā, Jamaikā. Stroka kompozīcijas izdevušas skaņu ierakstu kompānijas Columbia, Electrocord, Syrena, Electro, HMV un citas.

Biogrāfija

Oskars Stroks (kreisajā pusē) ar savu ansambli (ap 1930).

Dzimis 1893. gada 6. janvārī (1892. gada 25. decembrī pēc vecā stila) Daugavpilī muzikālā ebreju ģimenē. Tēvs Dāvids Stroks bija armijas muzikants un klezmera kapellas vadītājs, spēlējis uz vairākiem instrumentiem. Oskars Stroks mācījies Sanktpēterburgas konservatorijā klavierspēles klasē, jau studiju laikā strādājis kā pavadītājs koncertos un kino. Akompanējis vairākām slavenībām, tajā skaitā dziedātājai Nadeždai Pļevickai.

Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Latvijā, uzstājās Rīgas restorānā un deju klubā "Alhambra" un kafejnīcā "Otto Švarcs". 1928. gadā viņš esot iemīlējies savā sekretārē, sacerējis tango "Melnās acis" (Чёрные глаза)^[2] un kopā ar viņu devies ilgstošā koncertturnejā uz Parīzi un Berlīni. Iesaistījās arī vairākos neveiksmīgos biznesa pasākumos, to skaitā 1931. gadā deju kafejnīcas Barberina dibināšanā Sniķera namā Brīvības ielā. Izdeva avīzi «Jaunā druva» (Новая нива), dibināja izdevniecību Kazanova.^[3]Ierakstīja džeza skaņuplati ar pseidonīmu Fred King, kā arī vairākas skaņuplates ar tango un čigānu romancēm Rumānijas baritona Petra Ļeščenko (1898—1954) izpildījumā, kas bija ieradies Rīgā ar savu latviešu sievu Ženiju (Zinaīdu) Zaķīti. Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, kur ar "Oskara Stroka džeza orķestri" ierakstīja vairākas skaņuplates Helmāra Rudzīša Bellacord Electro. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā devās bēgļu gaitās uz PSRS, dzīvoja Alma-Atā, vēlāk — Maskavā. Sacerēja vairākas populāras patriotiskas kompozīcijas par kara tēmu. Piedalījās M. Gorkija kinostudijas filmā "Kotovskis" (1942) ar dziesmu "Mama".^[4].

Pēc kara atgriezās Rīgā. 1948. gadā cīņas ar kosmopolītismu ietvaros izslēgts no Latvijas PSR komponistu savienības ar formulējumu «Stroka darbība neatbilst LPSR KS mērķiem un uzdevumiem». Lielākā viņa populāro kompozīciju daļa tika iekļauta melnajā sarakstā, faktiski aizliedzot tiražēt Stroka mūziku. Turpināja komponēt galvenokārt instrumentālo mūziku un aktīvi koncertēt.

Miris 1975. gadā, apglabāts Šmerļa kapos.

Radošā darbība

Dzīves laikā Oskars Stroks sacerējis vairāk kā 300 kompozīciju, pārsvarā deju mūziku — tango, fokstrotu, polku, valsi. Sacerējis arī tradicionālo ebreju mūziku ar tekstiem jidišā. Pēc vienas no versijām, Stroks ir autors arī kriminālajai balādei Murka.

Tango

«Zilās acis» (Голубые глаза)
«Zvaigžņotā laime» (Звёздное счастье)
«Kad atkal atnāks pavasaris» (Когда весна опять придет)
«Mēness rapsodija» (Лунная рапсодия)
«Mans pēdējais tango» (Моё последнее танго)
«Мусенька» vai «O mia cara» (Мусенька)
«Nepārmet» (Не упрекай)
«Sakiet, kāpēc?» (Скажите, почему?)
«Pie jūras» (У моря)
«Melnās acis» (Чёрные глаза)

Fokstrots

«Pavasaris» (Весна)
«Katja» (Катя)
«Nepamet!» (Не покидай!)
«Zilā rapsodija» (Синяя рапсодия)
«Komivojažieris Jaša» (Яша-коммивояжер)

Piemiņa

1997. gadā iznāca ansambļa "Melodija" albūms "Oskara Stroka Tango" (krievu: Танго Оскара Строка). Dmitrijs Dragiļevs 1998. gadā Berlīnē nodibināja "Oskara Stroka un Edija Roznera interešu biedrību" (vācu: Interessengemeinschaft Oscar Strok und Eddie Rosner), kas veicināja mūzikla Oskar Strok. Tango. Return of Riga’s King uzvešanu Rīgā.^[2]

Georgs Pelēcis 2001. gadā uzrakstīja 17 minūšu ilgu kompozīciju Astor Piazzolla, Oskar Strock and me, or „Buena Riga“: for violin and string orchestra,^[5] bet Gidons Krēmers Stroka piemiņai sacerēja All in the Past: Remembering Oscar Strock, for violins and strings, kas iekļauta CD Tracing Astor: Gidon Kremer plays Astor Piazolla.^[6]

Kopš 2012. gada Rīgas Krievu teātrī tiek uzvesta dramaturga Alekseja Ščerbaka luga «Tango ar Stroku» (Танго между строк) ar Jakovu Rafalsonu titullomā.^[7] Raimonds Pauls veltījis Strokam dziesmu «Karalis sacer tango». 2013. gadā Rīgā pie nama Tērbatas ielā 50 atklāta Oskara Stroka 120 gades piemiņas plāksne (autors Jānis Strupulis).

Atsauces

Jump up↑ Latgales centrālā bibliotēka. Oskars Stroks
↑ ^{Jump up to:2,0} ^2,1 citypaper.lv The Tango King of Riga by Michael Mustillo, 2015-09-03
Jump up↑ Кто такой Оскар Строк?
Jump up↑ Viņu var redzēt dziesmas pirmajos kadros Dziesma "Mama". https://www.youtube.com/watch?v=zsbqm6JqIBE
Jump up↑ KATALOG DER DEUTSCHEN NATIONALBIBLIOTHEK
Jump up↑ ARTISTdirect
Jump up↑ Танго между строк