KOMPONISTI

Sun, 11 Dec 2016 08:01:00 +0000

Andrejs Jurjāns

Andrejs Jurjāns

Personīgā informācija
Dzimis	1856. gada 30. septembrī Ērgļi
Miris	1922. gada 22. septembrī (65 gadi) Rīga
Dzīves vieta	Piebalga, Pēterburga, Harkova, Rīga
Tautība	latvietis

Profesionālā informācija
Stils	vokālā mūzika, simfoniskā mūzika
Mācības	Pēterburgas konservatorija

No kreisās Andrejs, Pāvuls, Pēteris, Juris Jurjāni(1880. gads)

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis 1856. gada 30. septembrī, miris 1922. gada 28. septembrī) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists. Latviešu kantātes žanra aizsācējs. Viņam pieder pirmie latviešu simfoniskie darbi, pirmā koncertžanra paraugautors, kā arī mūzikas folklorists. Viņš nostāda uz zinātniskas bāzes latviešu mūzikas kritiku, veic lielu atskaņotājmākslinieka darbu.

Dzīvesgājums

Andrejs Jurjāns dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās zemnieku ģimenē. Viņa tēvs bijis visā apkārtnē iecienīts audējs un māte — liela tautas dziesmu zinātāja. Vecāku ietekmē Andrejs jau no mazotnes izjūt interesi par tautas mākslu.

Ērgļos apguvis klavierspēli, vēlāk mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, kur ir aktīvs mūzikas dzīves līdzdarbinieks. 1873. gadā dziedājis I vispārējo latviešu dziesmu svētkos. Šo svētku ietekmē Andrejā rodas apņēmība kļūt par mūziķi. Šajā pašā gadā viņš iestājas Baltijas skolotāju seminārā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu atstāj.

1875. gadā Andrejs, sava drauga un skolotāja Stērstu Andreja (1853—1921) atbalstīts, dodas uz Pēterburgas konservatoriju mācīties ērģeles (pabeidz 1880. gadā pie L. Homiliusa), kompozīciju (pabeidz 1881. gadā pie N.Rimska-Korsakova) un mežragu (1882. gadā pie Fr. Homiliusa). Studiju gados rodas viņa pirmās dziesmas, kas publicētas krājumā "Daiņa" (1877)

Pēc konservatorijas beigšanas strādājis mūzikas skolā Harkovā, Ukrainā (1882—1916), taču nezaudē saikni ar Latviju. Viņš bija aktīvs vispārējo Dziesmu svētku organizētājs un mākslinieciskais vadītājs.

1880. gados Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem — vēlāko diriģentu Juri (1861—1940), dziedāšanas pedagogu un latviešu operteātra tēvu Pāvulu (1866—1948), kā arī mūzikas mīļotāju Pēteri (1851—1900), nodibina brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalās III vispārējos dziesmu svētkos (1888) un apceļo Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

A.Jurjāns aktīvi piedalās tautas dziesmu vākšanā (sevišķi 1891. un 1892. gada vasarā), kā arī uzsāk nopietnus zinātniskus pētījumus mūzikas folkloras laukā.

Ap 1910. gadu Jurjāna dzirde kļūst vājāka. 1916. gadā viņš ir spiests pamest pedagoga darbu. Smagi slims viņš 1920. gadā atgriežas Latvijā, kur 1922. gadā mirst.

Darbi

Sacerējis 15 simfoniskos darbus, 5 vokāli instrumentālos darbus, kā arī solo dziesmas, kora dziesmas, daudzas tautasdziesmu apdares. Viņš ir pirmais, kas sīki izklāsta latviešu tautas dziesmu raksturojumu, tādējādi pievērsdams sabiedrības uzmanību latviešu un krievu folkloras kopīgajām iezīmēm. Bieži vien savos skaņdarbos Jurjāns izmanto tautas dziesmu intonācijas un fragmentus. A.Jurjāns aicina jaunos latviešu komponistus mācīties no krievu klasiskās mūzikas — it sevišķi no Mihaila Gļinkas

Jurjānu Andreja mūža darbs — 6 "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcas (1894—1926), kas ir latviešu mūzikas folkloristikas pamats.

	Tūdaliņ - tagadiņ : latviešu tautas deja IZVĒLNE 0:00 Komponista Andreja Jurjāna skaņdarbs, izpilda Latvijas Radiofona simfoniskais orķestris, diriģents Arvīds Jansons
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Tautas dziesmu apdares

Vīru korim ir ap 70 tautas dziesmu apdaru, bērnu korim ap 40, solo balsī ap 20. Jurjāns apdarinājis melodijas pēc diatonisma principa. Izvēlējies skaistas harmonijas, balsīm nav vienāds ritms, tās ir brīvas un kustīgas, melodiskas. Dažreiz izmantojis polifonijas paņēmienus.

Kora dziesmas

Jurjānu Andrejs sarakstījis ap 30 kora dziesmām. Lielākā daļa no tām ir patriotiskas. Tajās atspoguļota brīvības tēma un mīlestība pret Tēviju.

Simfoniskā mūzika

Kantāte "Tēvijai" (A.Jurjāna vārdi)

Sacerēta 1886. gadā, to izpilda jauktais koris, orķestris, soprāns. Kantāte ir viendaļīga, bet veidota trijdaļu formā. Vidusdaļā ir soprāna solo "Lūgšana". Pirmo reizi atskaņota III Dziesmu svētkos (1888) un atkārtoti citos Latviešu dziesmu svētkos^[1]

Simfoniskā svīta "Latvju dejas"

Sacerēta 1883.—1884. gadā. Tās pamatā ir Jurjāna savāktas un pierakstītas tautas dziesmas un tautas deju melodijas. 1.daļa "Jandāls". Izmantota sena latviešu tautas melodija, kurai pielikts ievads un vidusdaļā izmantota tautas dziesma "Cūka rudzos" 2.daļa "Tūgaliņ, tāgadiņ". Izmantots dejas senlaicīgs variants. Šo daļu A.Jurjāns uzrakstīja pirmo. Tikai pats sākums ir līdzīgs šai dejai. 3.daļa "Nabaga deja". Izmantots augsts reģistrs un augsti skanoši instrumenti. Vidusdaļā skan latviešu tautas dziesma "Pieci gadi kalpiņš biju". 4.daļa "Ačikops". Izmantotas 5 dažādas melodijas, jūtama krievu tautas mūzikas ietekme.

"Dziesmu svētku maršs" (1880), kas kļūst par pamatu latviešu simfoniskās mūzikas attīstībai
Simfoniskais tēlojums "Latvju tautas brīvlaišana" (1891)
Kantāte "Līgojiet, līksmojiet" (1893)
"Sēru maršs" (1907)

Solo dziesmas

"Šūpļa dziesmiņa"
"Kā zagšus"
"Asaras"
"Jel nevaicā"
"Jel pasmaidi", u.c.
Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri

Atsauces

Jump up↑ [1] (1940. gada Latgales Dziesmu svētku ieraksts Daugavpilī)

Ārējās saites

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš

Personīgā informācija
Dzimis	1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalga
Miris	1910. gada 31. augustā (34 gadi) Rīga
Dzīves vieta	Jaunpiebalga, Rīga, Pēterburga
Tautība	latvietis

Profesionālā informācija
Žanrs	vokālā mūzika, simfoniskā mūzika, kora mūzika
Mācības	Pēterburgas konservatorija
Skolnieki	Jānis Zālītis un Ādolfs Ābele

Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis".

Biogrāfija

Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņa tēvs Andžs Dārziņš bija skolotājs. Tēva vadībā sāka apgūt klavierspēli, mācījās Rupsalas un Vecpiebalgas skolās. 1891. gadā pārcēlās dzīvot uz Rīgu pie mātes brāļa un jau 1892. gadā komponēja savu pirmo dziesmu "Jūs, kalni, un jūs, lejas", kas tika iespiesta žurnālā "Austrums".

1898. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijas Luisa Homiliusa ērģeļklasē, bet 1899. gadā tika uzņemts Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasē. 1901. gadā viņš finansiālo grūtību dēļ atstāja konservatoriju un atgriezās Rīgā, kur vadīja igauņu biedrības kori "Imanta" un rakstīja recenzijas. No 1903. līdz 1904. gadam Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. 1903. gadā viņš apprecējās ar Mariju Deiders, 1906. gadā viņiem piedzima dēls Volfgangs, 1908. gadā meita Laima-Tatjana. Bijis latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.^[1]

Pēc ģimenes nodibināšanas viņš pelnīja iztiku, pasniedzot privātstundas un rakstot recenzijas laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālos "Mūzikas Druva" un "Zalktis", vēlāk "Dzimtenes Vēstnesī" un "Latvijā". Šajā laikā pasliktinājās viņa attiecības ar dažiem latviešu mūziķiem, īpaši ar kādreizējo domubiedru Pāvulu Jurjānu, kurš apvainoja Dārziņu plaģiātismā. Dārziņu aizstāvēja krievu komponists Aleksandrs Glazunovs, bet negatīvu atsauksmi par viņa orķestra mūziku atsūtīja somu komponists Žans Sibēliuss. Emīls Dārziņš iznīcināja visus savus simfoniskos darbus. Naktī no 17. uz 18. augustu (1910. gada 31. augustā pēc jaunā stila) Emīlu Dārziņu notrieca vilciens Zasulauka stacijā. E. Dārziņš tika apglabāts Āgenskalna Mārtiņa kapos.

Emīla Dārziņa vārdā nosaukta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, kas atrodas Āgenskalnā netālu no Mārtiņa kapiem.

Emīla Dārziņa pazīstamākais darbs "Melanholiskais valsis" tika atjaunots pēc viņa nāves, bet nepabeigta palika opera „Rožainās dienas”. Nerealizēta palika iecere komponēt operas “Pērļu zvejnieks” un "Ivanovs".^{[nepieciešama atsauce]}

Daiļrades raksturojums

Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejs «Jāņskola» Piebalgā

Mūzikas valoda

Līdzīgi saviem garīgajiem iedvesmotājiem - Volfgangam Amadejam Mocartam un Pēterim Čaikovskim - Dārziņš ir izcils melodiķis, šajā ziņā viens no spilgtākajiem latviešu mūzikā. Necitējot latviešu tautasdziesmas, panāk latvisku mentalitāti savā izteiksmē. Ritms izriet no teksta deklamācijas un veido jūtīgu frāzējumu. Autors bieži poetizē sadzīves žanrus, tieši Dārziņš ir pazīstamākā latviešu valša autors. Harmonijas nesamākslotas, tomēr krāsainas, vienkāršiem līdzekļiem atklājot poētisku tēlu. Faktūra skaidra, bet kordziesmās orķestrāla, ar prasmīgu polifonijas elementu izmantojumu. Forma lakoniska, agrīnajās kordziesmās pantu, vēlāk variētu strofu, trijdaļu, rondo. Meistarīga caurvijattīstība labākajos darbos panāk klausītāju neatslābstošu uzmanību līdz dziesmas beigām, kas nereti ir arī galvenās kulminācijas vieta.^[2]

Tematika

Centrālā tēma, par ko runā Dārziņš savos darbos, ir psiholoģiski patiesa jūtu pasaules atklāsme. Mīlestība - gan gaiša, jūsmīga, gan bezcerīga; vientulība, ilgas pēc laimes, garīgas, ideālas pasaules; dabas tēlu alegorisks izmantojums. Apdzied mātes jūtu dziļumu. Kordziesmās sasniedz jaunu līmeni dzimtenes mīlestības atspoguļojumā. Nedaudz pievēršas arī eksotiskai cittautu tēmai un fantastiskiem tēliem.^[2]

Darbi

Opera

Rožainās dienas, 1908 — 1910 (pēc Eduarda Vulfa lugas, nepabeigta)

Simfoniskā mūzika

	Melanholiskais valsis IZVĒLNE 0:00 Komponista Emīla Dārziņa skaņdarbs, izpilda Ленинградская государственная филармония, Академический симфонический оркестр, diriģents Arvīds Jansons
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Liriska fantāzija (Fantaisie lyrique), 1901
Melanholiskais valsis (Valse melancolique), 1904
Vientuļā priede, 1904
Mazā svīta (Petite suite), 1906

Dziesmas jauktajam korim a cappella

Minjona — Johans Volfgangs Gēte Rūdolfa Blaumaņa atdzejojumā, 1900
Mēness starus stīgo — Aspazija, 1900
Sapņu tālumā — Aspazija, 1904
Senatne — Jānis Rainis, 1904
Lauztās priedes — Jānis Rainis, 1904
Ciānas bērni — Aspazija, 1906
Ja uz Betlēmi es ietu — Jānis Poruks, 1909 — 1910

Dziesmas vīru korim a cappella

Jūs, kalni, un jūs, lejas — Nezināms autors Jāņa Neilanda atdzejojumā, 1892
Pie tēvu zemes dārgās — Frīdrihs Šillers Ausekļa atdzejojumā, 1898
Lai vētra krāc — Pāvils Lasmanis, 1898
Mūžam zili — Kārlis Skalbe, 1909 — 1910
Mirdzi kā zvaigzne — Kārlis Jākobsons / Jēkabsons, 1909 — 1910
Es zinu kā roze plaukst — Jānis Poruks, 1909 — 1910
Kapsētas klusums — Atis Ķeniņš, 1909 — 1910
Nāc man līdz! — Kārlis Jākobsons / Jēkabsons, 1909 — 1910

Dziesma bērnu korim a cappella

Šūpļa dziesma — Fricis Hunhens, 1905

Dziesma sieviešu korim a cappella

Nāru dziesma — Jānis Jaunsudrabiņš,1906

Solodziesmas balsij ar klavierēm

	Aizver actiņas un smaidi IZVĒLNE 0:00 Komponista Emīla Dārziņa skaņdarbs, izpilda Rūdolfs Tunce
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Jaunībai — Andrievs Niedra, 1901
Vēl tu rozes plūc — Rūdolfs Blaumanis, 1901
Kā zagšus — Rūdolfs Blaumanis, 1902
Tevi atstāju — Emīlija Gruzīte, 1902
Mana laime — Helgi, 1903
Tev nosarkst vaigi — Jānis Poruks, 1903
Mātes gars — Helgi, 1903
Sāpju spītes — Jānis Poruks, 1904
Kaut reizi vien — Jānis Poruks, 1904
Teici to stundu, to brīdi — Jānis Poruks, 1905
Kad būs as’ras izraudātas — Jānis Poruks, 1905
Mātes dziesmiņa — Jānis Poruks, 1905
Spāniešu romance — Aleksandrs Puškins Viļa Plūdoņa atdzejojumā, 1905
Rožu pārdevēja — Jānis Poruks, 1906
Aizver actiņas un smaidi — Jānis Poruks, 1907
Rezignācija — Vilis Plūdonis, 1907
Pie loga ziemas naktī — Jānis Poruks, 1907
Pazudusi laimīte — Zemgaliešu Biruta, 1907
Suleika — Voldemārs Dambergs, 1907

Atsauces

Jump up↑ K.L. Vanags, Mūsu deva Latvijai//Universitas-1958.-Nr.5.-46.lpp.
↑ ^{Jump up to:2,0} ^2,1 Letonika.lv. Enciklopēdijas - Mūzikas literatūras tēmas. Dārziņš Emīls

Jāzeps Vītols

Vikipēdijas lapa

Jāzeps Vītols

Personīgā informācija
Dzimis	1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavas, Valmiera Latvija
Miris	1948. gada 24. aprīlī (84 gadi) Lībeka Vācija
Dzīves vieta	Jelgava, Pēterburga, Rīga, Flensburga
Tautība	latvietis

Profesionālā informācija
Stils	simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
Mācības	Pēterburgas konservatorija
Skolnieki	Jānis Ivanovs, Sergejs Prokofjevs

Jāzeps Vītols (dzimis 1863. gada 26. jūlijā, miris 1948. gada 24. aprīlī) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

Dzīvesgājums

Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavās, tagad Valmieras pilsētā. Viņa tēvs bija Jēkabpils skolotājs Jānis Vītols, māte Anna Vītola. Beidzis Jelgavas reālskolu, privāti mācoties vijoli, klavieres, ērģeles un mūzikas teoriju. Muzikāli apdāvinātais jauneklis 1880. gadā tika uzņemts Pēterburgas konservatorijā alta (viola) klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. Studiju laikā tapa viņa Klavieru sonāte b moll (1886), divas dziesmas korim a cappella ("Bērzs tīrelī" un "Lūgšana") un simfonijas e moll 1. daļa.

1886. gadā Vītols pabeidza Sanktpēterburgas konservatoriju ar mazo zelta medaļu un kļuva par konservatorijas pedagogu. Sākot no 1891.gada viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un sacerēja balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē St. Petersburger Zeitung, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Šajā laikā Vītols piedalījās latviešu dziesmu svētku organizēšanā un, sākot ar III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem(1888), bija to virsdiriģents.

Pēc sava skolotāja N. Rimska-Korsakova nāves 1908. gadā Jāzeps Vītols kļuva par formas un praktiskās kompozīcijas klases vadītāju un 1911. gadā par Pēterburgas konservatorijas profesoru. 1918. gadā Krievijas pilsoņu kara laikā Vītols no Pēterburgas pārcēlās uz Rīgu un 1919. gadā kļuva par jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru. 1922. gadā Latvijas valsts par īpašiem nopelniem J. Vītolam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.

1926. gadā viņš bija Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas priekšsēdis, bet no 1930.gada Latviešu dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Otrā pasaules kara laikā bija viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1944. gadā Jāzeps Vītols devās bēgļu gaitās. Kopā ar dzīvesbiedri Anniju savas dzīves pēdējos gadus viņš pavadīja Flensburgā Vācijas ziemeļos.

Miris Lībekas slimnīcā 1948. gada 24. aprīlī.

1993. gadā pārapbedīts Rīgā 1. Meža kapu, Mākslinieku kalniņā kopā ar sievu. Vienā pusē apbedīta aktrise Elza Radziņa, otrā komponists Valdemārs Ozoliņš ar sievu dakteri Valiju Ozoliņu. Bijis daudzu latviešu sabiedrisko organizāciju goda biedrs.

Pazīstamākie darbi

Simfoniskā mūzika

Simfonija e-moll (1886-88)
Dramatiskā uvertīra op.21 (1895)
Simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” op.66 (1924, veltījums Aleksandram Glazunovam, izmantota Beatrises Vīgneres ritmikas un plastikas studijas uzvedumos)
Simfonisks dzejojums "Sprīdītis" op.37 (1907)
Simfoniskā balāde "Rudens dziesma" (1928)
Fantāzija par latviešu tautasdziesmu vijolei un orķestrim op.42 (1908-10)

Vokālā mūzika

Balāde baritonam, korim un orķestrim "Beverīnas dziedonis" op.28 (1891, pārstr. 1900)
Kantāte soprānam, korim un orķestrim "Dziesma" op.35 (1908)
Kantāte "Ziemeļblāzma" op.45 (1914)
Lieldienu kantāte baritonam, sieviešu korim, ērģelēm un orķestrim "Kalna sprediķis" (1943)
Garīga rakstura kantātes (“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana”)

ap 100 solo dziesmu ar J.Poruka, Aspazijas, Fr.Bārdas u.c. vārdiem (“Aizver actiņas (un smaidi)”, ”Pie tava augstā, baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, “Karalis un bērzlapīte”)
ap 100 kora dziesmu (“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, “Karaļmeita”, “Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”, “Saules svētki”, “Mežezers”)
ap 300 tautas dziesmu apdaru (“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”, “200 Latviešu tautas dziesmas” solo balsij ar klavierēm)

Kamermūzika un klaviermūzika

Klaviersonāte b-moll op.1 (1886)
Stīgu kvartets (1899)
Skice čellam un klavierēm op.12 (1893-94)
Sonatīne klavierēm H-Dur (moll?) op.63 (publicēta 1927)
8 latviešu tautasdziesmas klavierēm op.32 (1905)
klavierminiatūra “Viļņu dziesma”

Pedagoģiskā darbība

Jāzeps Vītols ir izaudzinājis daudzus latviešu komponistus. Savā mākslinieciskajā darbībā izmantojis no skolotāja N.Rimska-Korsakova apgūto krievu klasiķu reālistisko ^{[nepieciešama atsauce]} daiļrades metodi, kā arī ieaudzinājis to daudziem saviem skolēniem, neiegrožojot viņu individuālās tieksmes.

Ārējās saites

[paslēpt] s d l Latvijas kultūras kanons

Arhitektūra un dizains	Viensēta Vecrīgas siluets Rundāles pils Hāberlands Šmēlings Ķeniņu ģimnāzija Koka arhitektūra Dzintaru koncertzāle Salaspils memoriāls Dailes teātris Kronbergs Birkerts stulpiņš Rīgas pils interjers Minox Rīga 12 Latvijas plakāti Latvijas nauda

Kino	"Lāčplēsis" "Baltie zvani" "Purva bridējs" "Elpojiet dziļi..." "Nāves ēnā" "Ceplis" "Ābols upē" "Vecāks par desmit minūtēm" "Vanadziņš" "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" "Vai viegli būt jaunam?" "Šķērsiela"

Literatūra	Ādamsons Belševica Bērziņš Blaumanis Čaks Ezera Jaunsudrabiņš Kaudzītes Mīlenbahs Poruks Rainis Skalbe Vācietis Ziedonis

Mūzika	Dārziņš Garūta Ivanovs Jurjāns A. Kalniņš I. Kalniņš Mediņš Melngailis Mītels Pauls Vasks Vītols

Skatuves māksla	Smiļģa Dailes teātris Jaunušana Nacionālais teātris Drāmas teātris Šapiro Jaunatnes teātris Hermaņa Jaunais Rīgas teātris Mierlauks Pētersons Liniņš Kroders Ķimele Liedskalniņa Pūcītis Ligers Tangijeva-Birzniece Lembergs

Tautas tradīcijas	Dainas Dziesmu teikšana Koklēšana Tautas tērps Lielvārdes josta Dziesmu svētki Rudzu maize Latgales podniecība Jāņi Kapu kopšana Dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Suiti Lībiešu kultūra

Vizuālā māksla	Sēfrenss Rozentāls Purvītis Valters Jaunsudrabiņš Kazaks Grosvalds Zaļkalns Zāle "Baltars" Strunke Eliass Padegs Bērziņš Spuris

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 15037746 LNB: 000017521 LCCN: nr91033190 ISNI: 0000 0000 8094 6293 GND: 119033062 SUDOC: 122420217 BNF: cb148165395 (data)

Akerberga, Ilze (1953.08.08.), diriģente, komponiste, ērģelniece

Daiļrade, Curriculum Vitae

"Es rakstu mūziku ļoti neregulāri. Taču rakstot mēģinu ietvert skaņdarbā ne tikai mūziku, bet arī gaisotni, pieredzi, kuru esmu ieguvusi Latvijā, Zviedrijā, Amerikā. Mēģinu izmantot skaņas un instrumentus, kuri mani tieši šajā ziņā saista – gan bērnu balsis, gan tradicionālos instrumentus, gan mutvārdu intervijas, gan elektroniski pārveidotas skaņas."

Ilze Akerberga

BIOGRĀFIJA

Komponiste, diriģente, ērģelniece un etnomuzikoloģe Ilze Akerberga dzimusi 1953. gada 8. augustā Bruklinā (Ņujorkā, ASV). Kopš piecu gadu vecuma viņa apguvusi klavierspēli, sākumā pie Alises Dzirkales-Cennes, vēlāk pie Ritas Pētersones, mācījusies arī Menhetenas mūzikas skolā. Ieguvusi mūzikas bakalaura (1975) un ērģeļspēles maģistra grādu Bruklinas koledžā Ņujorkā (1977), baltu valodu maģistra grādu Stokholmas universitātē (1993), kā arī Phil. Cand. grādu etnoloģijā Stokholmas universitātē (1996). Papildinājusies baroka ērģeļspēlē Ziemeļvācijas ērģeļspēles institūtā Bunderhē (Bunderhee) un strādājusi par ērģelnieci Lapzemes baznīcās. Koncertējusi ASV, Zviedrijā un citviet. Izcīnījusi godalgu ērģeļspēlē Kanādas latviešu 6. dziesmu svētku jauno mākslinieku konkursā. Strādājusi arī par ērģelnieci Ņujorkas latviešu ev. luter. draudzē. No 1975. līdz 1978. gadam bijusi pianiste un palīgdiriģente Ņujorkas latviešu korī. Vadījusi arī Vašingtonas latviešu kori. Bijusi virsdiriģente Latviešu jaunatnes otrajos dziesmu svētkos Ročesterā, ASV Ņujorkas štatā (1977). 1994. gadā saņēmusi Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības balvu par trim kantātēm.

Rosīgi iesaistījusies arī tautas mūzikas tradīciju apguvē. Bijusi brīvprātīgā palīdze Vašingtonas Kongresa bibliotēkas Tautas kultūras arhīvā. Darbojusies latviešu tautas mūzikas vokālajā ansamblī Vilcējas Stokholmā (1986–1990), tā sastāvā piedalījusies arī festivālā Baltica Rīgā (1988). Pasniegusi latviešu folkloras kursu Latviešu kultūras nometnē (3x3) Trīriversā (Three Rivers) Mičiganas štatā (1996). Strādājusi Indiānas universitātē par tehnisko asistenti Tradicionālās mūzikas arhīvu bibliotēkā (1995–1997 un kopš 2000 joprojām), kur nodarbojusies ar Baltijas materiāliem (1996). Veidojusi ar datoriem videofilmas folkloras laboratorijā Savail (1997–1998). Šobrīd Ilze Akerberga ir doktora kandidāte etnomuzikoloģijā Indiānas universitātes Folkloras institūta Folkloras un etnomuzikoloģijas departamentā [Folklore Institute of Indiana University, Department of Folklore and Ethnomusicology].

Bijusi radiostacijas WFHB World Music Show DJ un programmu veidotāja (Blūmingtonā, Indiānas štatā 1996–1997).

DISKOGRĀFIJA
CD

Christmas in Latgale [Ziemassvētki Latgalē] / Antra Bigača (mecosoprāns, Ivars Cinkuss (baritons), Jānis Markovs (baritons), Aija Pelše (soprāns), Ņujorkas latviešu koris, jauktais koris Sonore, LNO kamerorķestris, D Andrejs Jansons // Christmas in Latvia. Five cantatas by contemporary Latvian composers [1996. g. ieraksts Rīgas skaņu ierakstu studijā] – [New York]: New York Latvian Concert Choir, NYLCC 001

Winter Cantata [Ziemas kantāte] / teicēja Linda Broduža, Ņujorkas latviešu koris, jauniešu koris Balsis, vīru koris Gaudeamus, Rīgas 4. mūzikas skolas bērnu koris, LNSO, D Andrejs Jansons [2000. g. ieraksts Rīgas skaņu ierakstu studijā] // Christmas by the Amber Sea – [New York]: New York Latvian Concert Choir, NYLCC 003

Skaņuplate

Ūdens spēle (Ūdensspēle) kvartets / Lalita Saliņa (flauta), Dainis Romans (klarnete), Artūrs Jansons (vijole), Linda Aļļe (čells) [ieraksts no 1978. gada Latviešu jaunatnes dziesmu svētku jaundarbu koncerta Kanādā] // Svied savu dziesmu tālē, svied! – 1978 Latviešu jaunatnes dziesmu svētku padomes izdevums JDS 1001

LITERATŪRA

6. Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku A.S.V. vadonis 1978. gadā no 30. jūnija – 4. jūlijam Bostonā, Mass. / 6. Vispārējo Latviešu dziesmu svētku A. S. V. komitejas izdevums; 52. lpp. • E. Dunsdorfs, Diriģentu īsbiogrāfijas // Archīvs. Raksti par latviskām problēmām, 18. Red. E. Dunsdorfs. – Melburna: Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds, 1978; 213. lpp. • L. Dunsdorfa, Z. Caune, M. Ozola, Mūziķu īsbiogrāfijas // Archīvs. Raksti par latviskām problēmām, 29. Red. E. Dunsdorfs. – Melburna: Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds, 1989; 102. lpp. • L. Sarkane, B. Sūrmane, anotācija CD Christmas in Latvia [sk. Diskogrāfiju]; 1. lpp.

Baiba Jaunslaviete
© LMIC

Darbu saraksts

Elektroniskā mūzika

Ērģeļmūzika

Instrumentālā kamermūzika

Kora mūzika

Mūzika pūtēju orķestrim

Simfoniskā mūzika

Vokālā kamermūzika

Vokāli simfoniskā mūzika

Visi žanri

Altmanis, Alvils (1950.01.07.), komponists, klarnetists

Daiļrade, Curriculum Vitae

"Mani brīvu dara tas, ka nesalīdzinu sevi ar citiem."

Alvils Altmanis

BIOGRĀFIJA

Komponists, mūziķis un pedagogs Alvils Altmanis dzimis 1950. gada 1. jūlijā Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā. Klarnetes spēli mācījies Jelgavas BMS un Jelgavas mūzikas vidusskolā pie Jūlija Grūtupa. Absolvējis LVK (šodien – JVLMA) klarnetes (1986–1990) un kompozīcijas (1991–1995) specialitātē.

Kopš 1986. gada Alvils Altmanis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks, spēlē klarneti un basklarneti. Strādājis par klarnetes spēles pedagogu Dobeles mūzikas skolā (1979–1982), Jūrmalas mūzikas vidusskolā (1985–1989), pasniedzis kompozīciju Jelgavas mūzikas koledžā (1995–1998), bijis Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas mūzikas fakultātes docētājs (1996–2004), kopš 2000. gada ir klarnetes un saksofona spēles pedagogs Ulbrokas mūzikas un mākslas skolā. Sniedzis solokoncertus Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā solists koncertējis kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Ventspils, Jelgavas un Rēzeknes mūzikas koledžu orķestriem. Spēlējis pūtēju orķestrī Rīga, Latvijas radio džeza orķestrī, Jelgavas bigbendā Gamma. Piedalījies džeza mūzikas konkursos un festivālos. Festivālā Liepājas dzintars 1981. gadā saņēmis balvu kā labākais instrumentālists. Latvijas Radio ierakstījis daudz skaņdarbu klarnetei un basklarnetei.

Vēl būdams kompozīcijas nodaļas students, Alvils Altmanis ieguva 1. vietu starptautiskajā kompozīciju konkursā Enshedē, Holandē. Viņš ir arī vairāku Latvijas mēroga konkursu laureāts. Notikuši viņa autorkoncerti Rīgā un citās pilsētās – Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā. Mūzika skanējusi arī ārzemēs: Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Čehijā, Holandē, Skotijā, ASV. Alvils Altmanis ir viens no nedaudzajiem latviešu komponistiem, kas pārzina gan akadēmiskos žanrus, gan džeza mūziku, jo pats spēlē arī saksofonu. Tāpēc viņš vienlīdz brīvi spēlē, komponē, aranžē un improvizē dažādās mūzikas jomās un dažādos sastāvos.

Kopš 1994. gada Alvils Altmanis ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

DISKOGRĀFIJA

Hallowed Eve/Svētvakars, Ziemassvētku kantāte / NEW YORK LATVIAN Concert choir, SONORE choir of Riga, Latvia National opera orchestra, Conductor Andrejs Jansons // Christmas in Latvia – 1995, NYLCC 001

Ex similis consilio saksofonu kvintetam – 9’45” / Rīgas Saksofonu kvartets un Žans Pjērs Baralioli (soprānsaksofons, Francija) // Le Pont Mirabeau (Mirabo tilts). Le Quatuor de Saxophones de Riga avec Jean-Pierre Baraglioli – 2000, Rīgas skaņu ierakstu studija

LITERATŪRA

I. Olšteina, Neesmu radis būt uzmanības centrā [ intervija sakarā ar piedalīšanos Eiropas valstu jauno komponistu konkursā] // Latvijas Jaunatne, 1992, 25. nov. • L. Jakovļeva, Ugunskristības jeb pirmais autorkoncerts [recenzija] // Rīgas Balss, 1994. g. febr. • E. Goldšteins, Alvila Altmaņa autorkoncertā [recenzija] // Labrīt, 1994, 23. febr. • G. Pupa, Lietus diena [recenzija par Alvila Altmaņa, Annas Mangules un Roberta Liedes darbu pirmatskaņojumu Lielajā Ģildē] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 8. jūn. • G. Pupa, Ir jānotic sev un jādara darbs, ko vislabāk proti... [intervija sakarā ar 50. dzimšanas dienu] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 29. jūn. • I. Lūsiņa, Vēlīnais komponists, klarnetes bruņinieks [intervija] // Diena, 2001, 12. febr. • I. Liepiņa, Situācijas diagnostika [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Forums, 2002, 13./20.dec. • I. Lūsiņa, Pašreizējais stāvoklis ir uz laika robežas [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Diena, 2002, 28. nov. • I. Zemzaris, Pirmatskaņojumi novembrī [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Mūzikas Saule, 2002, nr. 6, 32

Ligita Ašme, Mārīte Dombrovska
© LMIC

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis

Personīgā informācija
Dzimis	1884. gada 12. februārī Nītaure, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1943. gada 12. decembrī (59 gadi) Rīga
Tautība	latvietis

Profesionālā informācija
Stils	simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības	Pēterburgas konservatorija

Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija latviešu komponists un viens no ievērojamākajiem 1920.-1930. gadu mūzikas kritiķiem. Latvijas Nacionālās operas pirmais direktors (1919-1922). Viņa mūziku dziļi ietekmējis ar simbolismu saistītais 20. gadsimta pirmo gadu desmitu mākslas novatorisms.

Dzīvesgājums

Dzimis Nītaurē 1884. gada 12. februārī. Mācījās pie Nītaures draudzes skolotāja un ērģelnieka Jāņa Zalcmaņa, kas bija beidzis Cimzes skolotāju semināru. 1899. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur viņa muzikālie audzinātāji bija Emīls Dārziņš un H. Seifrics.

No 1904. līdz 1915. gadam viņš studēja Pēterpils konservatorijā profesora Homiliusa ērģeļu klasē, no 1908. gada speciālās kompozīcijas teorijas klasē, dažus gadus pavadot arī profesora Jāzepa Vītola praktiskās kompozīcijas speciālklasē. Pirmajos konservatorijas gados tapa Zālīša dziesmas „Rīts” (K. Skalbes vārdi), „Ziedu nakts” (A. Saulietis), „Laimīti man meklējot” (E. Treimanis-Zvārgulis), „Rudenis” (J. Poruks), „Eža kažociņš” (K. Štrāls), „Veļu naktī” (A. Austriņš) u.c. Pēterpils gados Zālītis no 1910. gada iesāka arī savas mūzikas recenzenta gaitas.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Zālītis 1919. gadā kļuva par tikko nodibinātās Latvijas Nacionālās operas direktoru (1919-1922, 1926-1928). Rakstīja mūzikas recenzijas avīzēs "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Līdums", "Baltija", vēlāk pastāvīgi "Jaunākās Ziņās". Otrā pasaules kara gados bija Rīgas mūzikas skolas (bijušās Tautas konservatorijas) direktors.

Miris no akūtas infekcijas 1943. gada 12. decembrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.[1]

Darbi

Zālītis komponējis ap četrdesmit solodziesmu, tikpat kordziesmu, folkloras apdares, daži klavierdarbi. Viņa daiļrade ar savu intensīva lirisma un garīguma izpausmi pieder pie latviešu mūzikas dārgumiem. Apmēram puse Zālīša kordziesmu uzrakstītas līdz 1918. gadam, tajās pilnīgi nobriedis viņa kora stils, ko raksturo oriģināls, tonalitātes paplašināšanā sakņots harmoniju kolorīts, poētiski izsmalcināta muzikālā deklamācija un bieži vien kamermuzikāla faktūra. Viņa slavenākās dziesmas ir 1912. gadā komponētā „Biķeris miroņu salā” (J. Poruks), „Ceļš uz dzimteni” (1916., P. Blaus), „Pie koklētāja kapa” (1913., A. Austriņš), kas rakstīta E. Dārziņa nāves piemiņai. Retāk izpildītas dziesmas ir „Kad nakts” (1913., Rainis), „Birztaliņa” (1916., K. Jēkabsons), „Tā vēsma” (1916., J. Poruks), „Kā sniegi” (1920., J. Jaunsudrabiņš).[2]

	Karavīra līgaviņa IZVĒLNE 0:00 Komponista Jāņa Zālīša solodziesma, teksta autors Vilis Plūdonis, atskaņo Pauls Sakss, Volfgangs Dārziņš, Teodors Vējš, V.Ciganovs.
Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Literatūra

Jānis Zālītis. Raksti. Jēkaba Vītoliņa un Mildas Zālītes redakcijā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960. (Jāņa Zālīša kritikas un raksti no Jaunākām Ziņām un citiem izdevumiem)

Atsauces

Jump up↑ „Tēvija” Nr. 293. 14.12.1943.
Jump up↑ Imants Sakss. Skaņas un atskaņas. Jaunā Gaita nr. 147., (1) 1984.

Seko jaunumiem mū

Pēteris Vsks

Vikipēdijas lapa

Pēteris Vasks

Personīgā informācija
Dzimis	1946. gada 16. aprīlī (70 gadi) Aizpute, PSRS (tagad Latvija)

Profesionālā informācija
Stils	Laikmetīgā mūzika, minimālisms, postminimālisms, neoromantisms
Žanrs	Kamermūzika, ērģeļmūzika, koru mūzika, simfoniskā mūzika, klaviermūzika
Tehnika	Aleatorika, sonorika
Mācības	Viļņas konservatorija

Pēteris Vasks (dzimis 1946. gada 16. aprīlī) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem.[1] Vasks ir vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts.

Daiļrade

Savos agrīnajos darbības gados Padomju Savienības ideoloģijas un cenzūras dēļ Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai.[2] Vaska mūzikā līdzās izteiktai instrumentālajai mūzikai dažkārt ir izmantoti koriski dziedājumi, korāļi. Visizplatītākie motīvi komponista mūzikā ir tautiskums un daba, līdz ar to mūzikā var sastapt dažādus latviešu folkloras un tautasdziesmuelementus, putnu balsu imitācijas.[3]

Personīgā dzīve

Pēteris Vasks dzimis Aizputē baptistu mācītāja ģimenē.[4] Precējies ar režisori Dzintru Geku.[5] Padomju varas gados politisku iemeslu dēļ nav ticis uzņemts Latvijas Konservatorijā, tāpēc iestājies Viļņas konservatorijā, kur specializējies kontrabasa spēlē, to pabeidza 1970. gadā.

Ievērojamākie skaņdarbi

Lauda (1987)
Cantabile Per Archi (1979)
Musica dolorosa (1983)
2. stīgu kvartets "Vasaras dziedājumi" (1984)
Balsis (1991)
Litene (1992—1993)
3. stīgu kvartets (1995)
Musica Adventus (1995—1996)
Koncerts vijolei un stīgu orķestrim "Tālā gaisma" (1996—1997)
2. simfonija (1998—1999)
4. stīgu kvartets (1999)
3. simfonija (2004—2005)
Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim "Credo" (2010)

Apbalvojumi

Jāņa Ivanova prēmija (1989)
Latvijas Lielā mūzikas balva par balādi korim "Litene" (1993)
Baltijas asamblejas balva (1996)
Herdera balva (1996)
Latvijas Lielā mūzikas balva par vijoļkoncertu "Tālā gaisma" (1997)
Latvijas Lielā mūzikas balva par 2. simfoniju (2000)
Triju Zvaigžņu ordenis (2002)

Atsauces

Jump up↑ Zoran Minderovic. «Peteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
Jump up↑ Inese Lūsiņa. «Sludinātājs mūzikā Pēteris Vasks». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
Jump up↑ «Pēteris Vasks: komponists». Skatīts: 2010. gada 2. martā.
Jump up↑ Jānis Kudiņš. «Peteris Vasks». Skatīts: 2015. gada 26. martā.
Jump up↑ Jānis Kudiņš. «Spītējas, klusi smejoties». Skatīts: 2015. gada 26. martā.

Raimonds Pauls

Raimonds Pauls



Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris
Priekštecis	Raimonds Pauls
Pēctecis	Jānis Dripe

Dzimšanas dati	1936. gada 12. janvārī Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Jaunā partija (1998—2002) Tautas partija (2002—2010)
Profesija	komponists, pianists, politiķis
Augstskola	Latvijas Valsts konservatorija
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanri	akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs
Instrumenti	klavieres, akordeons
Darbības gadi	1956—pašlaik
Izdevēji	Mikrofona Ieraksti
Darbojies arī	Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas televīzijas un radio estrādes orķestris
Mājaslapa	www.raimondspauls.lv

Jump up↑ Latvijas PSR kultūras ministrs Jump up↑ Latvijas kultūras valsts ministrs

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimassasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.^[1]

Biogrāfija

Dzimis strādnieku ģimenē. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā. 1958. gadā pabeidzis Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasi, pie profesora Jāņa Ivanova konservatorijā apguvis kompozīciju (1962—1965).

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. No 1972. līdz 1978. gadam vadījis vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bijis diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī. No 1982. līdz 1988. gadam R. Pauls bija Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.

1986. gadā tika izveidots jauno dziedātāju festivāls "Jūrmala", kura iniciators bija R. Pauls. Pēc komponista iniciatīvas tika nodibināta arī Lielā mūzikas balva. 20. gadsimta 90. gadu vidū bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).

Kopš 1968. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.^[1]

Politiskā darbība

Lai gan Latvijas PSR laikā R. Pauls nebija PSKP biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija LPSR Augstākās padomesdeputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par kultūras ministru Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par kultūras ministru arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātris.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijasdibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju (priekšsēdētājs līdz 2000. gadam),^[1] no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu (par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.^[5] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.

Apbalvojumi un pagodinājumi

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967)
Latvijas PSR Valsts prēmija (1977)
PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985)
Lielā mūzikas balva (1994, 2000)
III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
Atzinības krusts (2008)

Diskogrāfija

Albumi (nozīmīgākie)

"Tev, mana labā" (1969)
"Tik dzintars vien" (1970)
"Teic, kur zeme tā" (1971)
"Kurzeme" (1972)
"Jūras balss" (1973)
"Nekal mani gredzenā" (1974)
"Melodija, improvizācija, ritms" (1975)
"Laternu stundā" (1976)
"Priekšnojauta" (1977)
"Naktsputni" (1978)
"Māsa Kerija" (1979)
"Trīs runči" (1979/1994)
"Šerloks Holmss" (1980)
"Mans ceļš" (1980)
"Sapņu pīpe" (1982)
"У нас в гостях Маэстро" (1982)
"Es bij' puika" (1983)
"In the mood of Raimonds Pauls" (1984)
"Диалог" (1984)
"Music from the feature film «The double-trap»" (1985)
"Estrādes dziesmas" ("Iekod pirkstā", 1985)
"Melnais kliedziens" (1986)
"Pie vecās ziņģes" (1987)
"Mazais ganiņš" (1988)
"Depresija" (mūzika kinofilmai) (1991)
"Meža gulbji" (1995)
"Čaka ielas dziesmas" (1999)
"Liec galvu krusta priekšā" (2000)
"Šūpoles" (2002)
"Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003)
"Vīna dvēsele" (2004)
"Zili brīnumi" (2005)
"Mana privātā dzīve" (2005)
"Pasaule ir skaista" (2006)
"Caur rozā brillēm" (2010)
"Lidojums ar gaisa balonu" (2013)
"Latvijas čigānu motīvi" (2014)
"Ziemassvētku albums" (2014)
"Melns ar baltu" (2014)

EP (mazās skaņuplates)

No cikla "Iespaidi" (1966, instrumentāls)
"Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grīnbergs, N. Bumbiere)
"Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grīnbergs)
"Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
"Manai dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
"Ai dundur dundur dun dun dun" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
"Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
"Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs)
"Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
"Dresleriāna" (1977, "Modo")
"Īsa pamācība mīlēšanā" (N. Bumbiere un V. Lapčenoks, 1978)
"Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" ("Vecais mežsargs", 1978)
"Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
"Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām

Gads	Literārais pirmavots un tā autors	Scenārija autors	Nosaukums	Kategorija	Papildu informācija
1963		Gunārs Priede	"Nekur vairs nav jāiet"	Spēlfilma
1964	Zigmunda Skujiņa romāns "Kolumba mazdēli"	Zigmunds Skujiņš, Emīls Braginskis, Osvalds Kublanovs	"Līdz rudenim vēl tālu"	Spēlfilma
1967; 1968		Hercs Franks	"235 000 000"	Dokumentālā filma	2 sērijas
1969	Laimoņa Vāczemnieka romāns "Līvsalas zēni"	Laimonis Vāczemnieks, Ēriks Lācis, Jānis Streičs	"Līvsalas zēni"	Spēlfilma
1970	Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi"	Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis	"Vella kalpi"	Spēlfilma	Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1970		Jānis Lūsis	"Klāvs — Mārtiņa dēls"	Spēlfilma	Jāņa Petera dziesmu vārdi
1970		Arnolds Burovs	"Vecītis"	Animācijas filma
1971	Zigmunda Skujiņa stāsts "Karjera"	Zigmunds Skujiņš	"Tauriņdeja"	Spēlfilma	Jāņa Petera, Ziedoņa Purva dziesmu vārdi
1972	Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi"	Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis	"Vella kalpi Vella dzirnavās"	Spēlfilma	Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1972		Jāzeps Osmanis, Aloizs Brenčs	"Lielais dzintars"	Spēlfilma	2 sērijas
1973		Laimonis Vāczemnieks, Viktors Lorencs	"Dāvana vientuļai sievietei"	Spēlfilma	Jāņa Petera, Laimoņa Vāczemnieka dziesmu vārdi
1975		Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis	"Melnā vēža spīlēs"	Spēlfilma	Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1975		Viktors Lorencs	"Četri pavasari"	TV filma
1975	Aleksandra Gorohova scenārijs "Katra rūpes"	Aleksandrs Gorohovs	"Mans draugs — nenopietns cilvēks"	Spēlfilma
1975	Pēc angļu leģendām	Kirils Rapoports, Sergejs Tarasovs	"Robina Huda bultas"	Spēlfilma
1976	Čārlza Persija Snova romāns "Nāve zem buras"	Viktors Lorencs	"Nāve zem buras"	Spēlfilma
1977		Ēriks Lācis, Vladimirs Kaijaks	"Zem apgāztā mēness"	Spēlfilma
1977		Henrihs Rjabkins	"Kļūstiet mana sievasmāte!"	Spēlfilma
1977		Andris Kolbergs	"Dāvanas pa telefonu"	Spēlfilma
1977		Laima Žurgina, Jānis Peters	"Raimonds Pauls"	Dokumentālā filma
1978		Izaks Fridbergs, Grigorijs Kanovičs	"Aiz stikla durvīm"	Spēlfilma
1978	Viljama Somerseta Moema romāns "Teātris"	Jānis Streičs	"Teātris"	Spēlfilma	2 sērijas
1979	Mihaila Dimova garstāsts "Atklātā pasaule"	Mihails Dimovs, Aleksandrs Leimanis	"Atklātā pasaule"	Spēlfilma
1979	Pēra Valē un Maijas Šēvales romāns "Policija, policija, kartupeļu biezputra!"	Alvis Lapiņš	"Nepabeigtās vakariņas"	Spēlfilma	2 sērijas
1979	Teodora Dreizera romāns "Māsa Kerija"	Ligita Viduleja	"Skumjš stāsts par Keriju"	TV filma	Mūzika no mūzikla "Māsa Kerija"
1979	Jāņa Jaunsudrabiņa luga "Jo pliks, jo traks"	Jānis Jaunsudrabiņš	"Jo pliks, jo traks"	TV filma
1980	Harija Gulbja luga "Cīrulīši"	Oļģerts Dunkers	"Cīrulīši"	Spēlfilma
1980		Juliāns Semjonovs	"Spāņu variants"	Spēlfilma	2 sērijas
1980			"Ielu mūzika"	TV filma	Par Austru Skujiņu
1980		Ligita Viduleja	"Disko ēna"	TV filma	Mūzika no mūzikla "Šerloks Holmss"
1981	Māras Svīres stāsts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"	Māra Svīre	"Limuzīns Jāņu nakts krāsā"	Spēlfilma
1981	Oļega Rudņeva romāns "Ilgais ceļš kāpās"	Oļegs Rudņevs, Dmitrijs Vasiliu	"Ilgais ceļš kāpās"	Spēlfilma	7 sērijas
1981		Vladimirs Zima	"Divas dienas decembra sākumā"	Spēlfilma
1982		Dagnija Zigmonte	"Lietus blūzs"	Spēlfilma
1982	Rūdolfa Blaumaņa stāsts "Brīnuma zālīte"	Imants Krenbergs, Arnolds Liniņš	"Īsa pamācība mīlēšanā"	Spēlfilma	Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Valda Grēviņa, Jāņa Petera dziesmu vārdi
1982		Arnolds Plaudis, Juris Podnieks, Jānis Peters	"Strēlnieku zvaigznājs"	Dokumentālā filma	Mūzikas apdare
1983	O. Henrija stāsti	Arnolds Burovs	"Sapnis. Cikls "Čapliniāna""	Animācijas filma
1984	O. Henrija stāsti	Arnolds Burovs	"Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna""	Animācijas filma
1984		Grigorijs Baklanovs	"Меньший среди братьев"	Spēlfilma	2 sērijas
1985		Vladimirs Kuzņecovs	"Dubultslazds"	Spēlfilma	2 sērijas
1985		Tālivaldis Margēvičs	"Maestro bez frakas"	Dokumentālā filma
1986	O. Henrija stāsti	Arnolds Burovs	"Princese un puma. Cikls "Čapliniāna""	Animācijas filma
1986		M. Plastovs	"Pegaza dvēsele"	Animācijas filma
1989		Dinara Seidova	"Kompozīcija par tēmu...Rudais"	Animācijas filma
1990		Dinara Seidova	"Kompozīcija par tēmu...Knēvelis"	Animācijas filma
1991	Andra Kolberga romāns "Nekas nav noticis"	Andris Kolbergs	"Depresija"	Spēlfilma	2 sērijas
1991		Dinara Seidova	"Kompozīcija par tēmu...Princese Mimo"	Animācijas filma
1992	Andreja Kostina stāsts "Garāmejot"	Lauris Gundars	"Duplets"	Spēlfilma
1995		Kārlis Streips	"Rīga — Baltijas pērle"	Dokumentālā filma	Filma par Rīgu
1995		Imants Brils	"Apburtais loks"	Dokumentālā filma	Filma par prostitūcijas problēmām Latvijā
1997	Jāņa Klīdzēja romāns "Sniegi"	Jānis Streičs	"Likteņdzirnas"	Spēlfilma
2009		Krista Burāne, Ivars Zviedris	"Bēgums"	Dokumentālā filma	Filma par latviešiem Īrijā
2012		Una Celma, Andris Bērziņš, Harijs Spanovskis, Matīss Kaža	"Raganu mēnesis"	Dokumentālā filma
2014		Aleksejs Safonovs	"Tantiņas"	Spēlfilma
2015		Māris Martinsons, Nils Sakss	"Romeo n' Džuljeta"	Spēlfilma	Tituldziesmas

Mūzikli, baleti, radio iestudējumi un mūzika teātra izrādēm

Gads	Autors	Nosaukums	Pirmizrādes vieta, datums	Citi iestudējumi	Papildu informācija
1962	Pēteris Pētersons	"Man trīsdesmit gadu"	Latvijas Nacionālajā teātrī1962. gada 26. aprīlī	Atjaunojums 1974. gada 11. februārī
1962	V. Andrijēvičs, S. Prokofjeva	"Saslauku vecis"	Latvijas Leļļu teātrī 1962. gada 20. maijā
1963	Bruno Saulītis	"Četri muzikanti"	Latvijas Leļļu teātrī 1963. gada 31. martā
1963	Gunārs Priede	"Miks un Dzilna"	Latvijas Nacionālajā teātrī1963. gada 9. maijā
1963	Kārlis Vitlingers	"Cilvēks no zvaigznes"	Rīgas Krievu drāmas teātrī1963. gada 27. jūlijā
1963	Valentīns Bļinovs (librets un horeogrāfija)	"Kubas melodijas"	Latvijas Nacionālajā operā1963. gada 23. septembrī		Baleta viencēliens
1964	Vilis Lācis	"Juris Indrups" ("Senču aicinājums")	Latvijas Nacionālajā teātrī1964. gada 27. februārī
1964	Ilze Indrāne	"Lazdu laipa"	Jaunatnes teātrī 1964. gada 13. martā
1964	Leonīds Maļugins	"Mazuļi"	Jaunatnes teātrī 1964. gada 1. maijā
1964	Tatjana Gabe	"Alvas gredzeni"	Jaunatnes teātrī 1964. gada 15. maijā
1965	Grigorijs Kanovičs	"Lai viņš iet prom"	Latvijas Nacionālajā teātrī1965. gada 22. janvārī
1965	Aleksejs Tolstojs	"Buratino piedzīvojumi"	Jaunatnes teātrī 1965. gada 30. decembrī
1966	Edvards Radzinskis	"Filma top..."	Dailes teātrī 1966. gada 11. martā
1966	Konstantīns Treņovs	"Ļubova Jarovaja"	Latvijas Nacionālajā teātrī1966. gada 10. novembrī
1967	Tīna Hercberga, Pāvils Šenhofs (skatuviskās kompozīcijas autori)	"Interlellis — 67"	Latvijas Leļļu teātrī
1968	Zbigņevs Popravskis	"Runčuks — Punčuks"	Latvijas Leļļu teātrī	Atjaunojums 1998. gada 12. septembrī
1969	Rūdolfs Blaumanis	"Velniņi"	Latvijas Leļļu teātrī
1971	Jans Osica, Jans Viļkovskis	"Ginjols Parīzē"	Latvijas Leļļu teātrī 1971. gada 16. septembrī
1973	Rūdolfs Blaumanis	"Īsa pamācība mīlēšanā"	Dailes teātrī 1973. gada 4. jūnijā	Dailes teātrī 2001. gada 2. septembrī Daugavpils teātrī 2014. gada 23. oktobrī	Dziesmuspēle
1973	Harijs Gulbis	"Silta, jauka ausainīte"	Latvijas Nacionālajā teātrī1973. gada 9. jūnijā		Izmantoti tolaik vispopulārāko R. Paula dziesmu ieraksti
1973	Kārlis Skalbe	"Kaķīša dzirnaviņas"	Latvijas Leļļu teātrī 1973. gada 14. oktobrī	Atjaunojums 2000. gadā
1974	Ričards Brinslijs Šeridans	"Atjautīgā aukle"	Dailes teātrī 1974. gada 28. novembrī
1975	Henriks Ibsens	"Brands"	Dailes teātrī 1975. gada 25. septembrī
1975	Vladilens Lando	"Jums, vecāki"	Latvijas Leļļu teātrī 1975. gada novembrī
1976	Pauls Putniņš	"Šausmas, Janka sācis jau domāt"	Dailes teātrī 1976. gada 13. janvārī
1977	Anna Brigadere	"Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms")	Rīgas Operetes teātrī 1977. gada 2. septembrī	Atjaunojums 1987. gada 16. jūnijā	Dziesmuspēle Margas Teteres librets pēc lugas motīviem
1978	Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina	"Cerību balle"	Raidluga		Luga par Edīti Piafu Muzikālas improvizācijas
1978	Hosē Kabrero Arnals	"Pifa piedzīvojumi"	Raidluga
1979	Teodors Dreizers	"Māsa Kerija"	Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1979. gada 21. februārī, krievu trupā 1979. gada 25. maijā	Rīgas Krievu drāmas teātrī2000. gada 4. martā Latvijas Nacionālajā teātrī2008. gada 22. maijā	Mūzikls Kārļa Pamšes librets pēc romāna motīviem
1979	Aleksandrs Lembergs (librets un iestudējums)	"Vitrāžas"	Latvijas Nacionālajā operā1979. gada 29. oktobrī		Baleta miniatūra
1979	Aleksandrs Lembergs (librets un iestudējums)	"Ritmi, ritmi, ritmi"	Latvijas Nacionālajā operā1979. gada 29. oktobrī		Baleta miniatūra
1979	Arturs Konans Doils	"Šerloks Holmss"	Dailes teātrī 1979. gada 3. novembrī	Dailes teātrī 2006. gada 4. decembrī Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2016. gada 20. maijā	Mūzikls 2006. gadā iestudēts kā mūzikls "Cits Šerloks Holmss" ar dziesmām no 1979. gada iestudējuma un rakstītas arī jaunas dziesmas
1980	Ferdinands Brukners	"Elizabete, Anglijas karaliene"	Dailes teātrī 1980. gada 20. jūnijā
1982	Ādolfs Alunāns	"Džons Neilands"	Dailes teātrī 1982. gada 27. februārī	Atjaunojums 2012. gada 10. jūnijā
1982	Edmunds Ņizjurskis	"Nāc pie puikām!"	Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1982. gada 9. jūnijā, krievu trupā 1983. gada 15. maijā	Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 28. novembrī	Mūzikls Pēc stāsta "Mareka Vasarraibumiņa neticamās dēkas"
1983	Ādolfs Alunāns	"Mucenieks un muceniece"	Raidluga
1984	Marti Larni	"Ceturtais skriemelis"	Latvijas Leļļu teātrī
1986	Leons Briedis	"Ir jāņem viena balta zoss"	Radiouzvedums
1986	Ērihs Kestners	"Emīls un Berlīnes zēni"	Raidluga
1987	Jānis Jurkāns	"Vella būšana"	Rīgas Operetes teātrī 1987. gada 18. februārī		Mūzikls
1987	Pēteris Pētersons	"Tikai muzikants"	Latvijas Nacionālajā teātrī1987. gada 23. maijā
1991	Rutku Tēvs	"Vella kalpi"	Dailes teātrī 1991. gada 17. novembrī		Dziesmuspēle
1991	Tīna Hercberga	"Ķekatas"	Latvijas Leļļu teātrī		Latviešu tautasdziesmu izlase
1994	Vizma Belševica	"Visi koki Dieva doti"	Dailes teātrī 1994. gada 8. maijā		Dzejas un mūzikas kompozīcija
1995	Māra Zālīte	"Meža gulbji"	Dailes teātrī 1995. gada 15. novembrī	Dailes teātrī 2005. gada 16. septembrī	Mūzikls Pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas
1996	Dzidra Rinkule-Zemzare	"Kā ruksītis ciemos gāja"	Latvijas Leļļu teātrī
1998	Vladimirs Livšics, Irina Kačanova	"Noslēpumainais hipopotams"	Latvijas Leļļu teātrī 1998. gada 31. janvārī		Sākotnēji izrāde iestudēta Ļeņingradas un Gdaņskas leļļu teātros krievu valodā
2000	Guntars Račs	"Leģenda par Zaļo Jumpravu"	Dailes teātrī 2000. gada 10. jūnijā		Mūzikls
2000	Aleksandrs Dimā (tēvs)	"Grāfs Monte Kristo"	Dailes teātrī 2000. gada 24. septembrī
2001	Emils Zolā	"Dāmu paradīze"	Liepājas teātrī 2001. gada 15. decembrī	Daugavpils teātrī 2012. gada 31. martā	Mūzikls
2002	Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija	"Kabīrijas naktis"	Rīgas Krievu drāmas teātrī2002. gada 26. oktobrī	Teātra Observatorijā 2009. gada 30. aprīlī Latvijas Nacionālajā teātrī2009. gada 26. maijā	Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde tapa kā programmas "Sapnis par Brodveju" pirmā daļa
2003	Antons Čehovs	"Kaija"	Rīgas Krievu drāmas teātrī2003. gada 10. oktobrī
2005	Jānis Jurkāns, Dž. Dž. Džilindžers	"Melanholiskais valsis"	Dailes teātrī 2005. gada 19. janvārī		Emīla Dārziņa mūzika, Raimonda Paula improvizācijas
2005	Albērs Kamī	"Kaligula"	Dailes teātrī 2005. gada 14. oktobrī
2005	Austra Skujiņa	"Vieglprātīgā sirds"	Daugavpils teātrī 2005. gada 28. oktobrī		Muzikāla dzejas izrāde
2005	Guntars Račs	"Muļķīši un televizors"	Radiouzvedums		Dziesmas no albuma "Multipasaule"
2006	Ādolfs Alunāns, Jānis Peters	"Draudzes bazārs"	Latvijas Nacionālajā teātrī2006. gada 14. septembrī		Dziesmuspēle
2007	Kārlis Anitens	"Dāvana mūsdienu sievietei"	Muzikālajā teātrī 7 2007. gada 13. jūlijā		Brīvdabas muzikālā izrāde
2007	Reinis un Matīss Kaudzītes	"Mērnieku laiki"	Latvijas Nacionālajā teātrī2007. gada 13. septembrī
2007	Vjačeslavs Verbins, pēc Īzaka Bābela	"Odesa, burvīgā pilsēta..."	Rīgas Krievu drāmas teātrī2007. gada 29. septembrī		Dziesmas krievu valodā
2008	Astrida Lindgrēne, Stefans Jētestams	"Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta"	Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 29. martā
2010	Inga Ābele, Liāna Langa	"Leo. Pēdējā bohēma"	Latvijas Nacionālajā teātrī2010. gada 23. septembrī		Mūzikls
2011	Jevgēņijs Jevtušenko, Marina Smislova	"Atgriešanās mīlestībā"	Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2011. gada 9. septembrī
2011	Alberts Kronenbergs	"Mazais ganiņš"	Latvijas Leļļu teātrī 2011. gada 23. septembrī		Dziesmuspēle Izmantots dziesmu cikls
2011	Evita Mamaja, Leons Briedis	"Marlēna"	Dailes teātrī 2011. gada 26. novembrī		Mūzikls
2011	Mērija Meipsa-Dodža	"Sudraba slidas"	Latvijas Nacionālajā teātrī2011. gada 8. decembrī		Muzikāla izrāde
2013	Jānis Sudrabkalns, Biruta Skujeniece, Jānis Peters	"Trubadūrs uz ēzeļa"	Latvijas Nacionālajā teātrī2013. gada 24. aprīlī
2014	Sergejs Plotovs	"Viss par Pelnrušķīti"	Maskavas "Mūzikla teātrī" 2014. gada 22. oktobrī		Mūzikls krievu valodā
2016	Aleksejs Ščerbaks, pēc Oskara Vailda	"Spoks no Kentervilas"	Rīgas Krievu drāmas teātrī2016. gada 30. janvārī		Dziesmas krievu valodā

Dziesmas

Pamatraksts: Raimonda Paula dziesmas

Atsauces

↑ ^{Jump up to:1,0} ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 699. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
Jump up↑ «Raimonds Pauls». Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
Jump up↑ «Raimonds Pauls». Dziesmotā Latgale. Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
Jump up↑ «Raimonds Pauls aiziet no "Jaunā viļņa"». NRA.lv. 2010-03-30.
Jump up↑ «Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām». Diena. 2010-02-26.
Jump up↑ «10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem». NRA. 03.10.2010.
Jump up↑ «Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki». liepajniekiem.lv. Skatīts: 2016. gada 21. janvārī.

Ārējās saites

Oficiālā mājaslapa

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Raimonds Pauls kā LPSR kultūras ministrs	Latvijas Republikas kultūras ministrs 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris

Andris Veliks - KOMPONISTI

KOMPONISTI

Andrejs Jurjāns

Dzīvesgājums

Darbi

Tautas dziesmu apdares

Kora dziesmas

Simfoniskā mūzika

Solo dziesmas

Atsauces

Ārējās saites

Emīls Dārziņš

Biogrāfija

Daiļrades raksturojums

Mūzikas valoda

Tematika

Darbi

Opera

Simfoniskā mūzika

Dziesmas jauktajam korim a cappella

Dziesmas vīru korim a cappella

Dziesma bērnu korim a cappella

Dziesma sieviešu korim a cappella

Solodziesmas balsij ar klavierēm

Atsauces

Jāzeps Vītols

Dzīvesgājums

Pazīstamākie darbi

Simfoniskā mūzika

Vokālā mūzika

Kamermūzika un klaviermūzika

Pedagoģiskā darbība

Ārējās saites

Jānis Zālītis

Dzīvesgājums

Darbi

Literatūra

Atsauces

Pēteris Vsks

Daiļrade

Personīgā dzīve

Ievērojamākie skaņdarbi

Apbalvojumi

Atsauces

Raimonds Pauls

Biogrāfija

Politiskā darbība

Apbalvojumi un pagodinājumi

Diskogrāfija

Albumi (nozīmīgākie)

EP (mazās skaņuplates)

Mūzika kinofilmām

Mūzikli, baleti, radio iestudējumi un mūzika teātra izrādēm

Dziesmas

Atsauces

Ārējās saites