Krišjānis Barons

Krišjānis Barons
Krišjānis Barons
Personīgā informācija
Dzimis1835. gada 31. oktobrī
Struteles pagasts, Kurzemes guberņa(tagad Jaunpils novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris1923. gada 8. martā (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
TautībaLatvietis
VecākiJuris Barons, Enģele Brikšķa
DzīvesbiedreDārta Rudzīte
BērniKārlis Barons
ParakstsBarons paraksts.png
Literārā darbība
NodarbošanāsFolklorists, publicists
ValodaLatviešu
Slavenākie darbi"Latvju dainas"
AugstskolaTērbatas universitāte
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.

2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.


Biogrāfija

K. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas (Strutteln) vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē. Viņam kopumā bija septiņi brāļi un māsas, K. Barons bija jaunākais ģimenē. Bērnību pavadījis Īlesmuižā. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, viņa tēvs nomira. K. Barons mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā (1852-1855).

1856. gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas universitātē. Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānupiedalījās Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņā. 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu — rakstu "Zvaigznes" par astronomiju laikrakstā "Mājas Viesis". 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju Fraternitas Academica Dorpatensis, līdztekus Krišjānim Valdemāram, E. Grīnhofam un Jānim Zakranovičam tika ievēlēts tās vadībā. 1859. gadā publicēja grāmatu par Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti", kas ir pirmā plašākā Baltijas ģeogrāfijas grāmata.

1860. gadā K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija viens no laikraksta "Pēterburgas Avīzes" (1862-1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors. Rakstīja par darvinismu un dabaszinātņu tēmām. "Pēterburgas Avīzēs" publicēja savus dzejoļus, stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "Upe un cilvēka dzīve"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes". Pēc tam laikraksts tika slēgts un viņš sāka strādāt par tulkotāju (atdzejojis vairākus dzejoļus, tulkojis aforismus un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).[5][3] Tā kā darbojās "Pēterburgas Avīzēs", K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.[3] Atrazdamies Pēterburgā, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls Kārlis Barons. 1862. gadā sarakstījis apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks". 1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem", ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu. No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. 2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World).

1881. gadā kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku. 1893. gadā K. Barons atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. Laikā no 1894. līdz 1915. gadam sešos sējumos (astoņas grāmatas) iznāca "Latvju dainas". Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas.

Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". K. Barons miris 1923. gada 8. martā Rīgā, apglabāts Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā (skulptore Lea Davidova-Medene).

Par latviešu valodu

Studenta gados Barons uzrakstīja ģeogrāfijas grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā.

Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, izceldams īpaši trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar lībiešiem un kūriem pie somu tautām, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī grieķiem, latīņiem vai ģermāņiem, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet latviešu, leišu un veco prūšu valodas ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, ģermāņuun slāvu valodām sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no Indijas sanskrita valodas". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai.

Mantojums

Piemineklis Krišjānim Baronam Rīgā, Vērmanes dārzā
Krišjāņa Barona kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā

K. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.

K. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931). Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).

Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā. Tāpat par godu K. Baronam ir nosaukts 1977. gada septembrī atklātais asteroīds "3233 Krišbarons".

Dzimtā māja

Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".

Skatīt arī


Atsauces

  1. Jump up↑ «Ievērojamākie jaunlatvieši». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  2. ↑ Jump up to:2,0 2,1 «Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists». Skolenam.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  3. ↑ Jump up to:3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 O. Čakars. Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem) (2. izd.). Rīga : Zvaigzne, 1990. 250.—261. lpp. ISBN 5-405-00403-0.
  4. Jump up↑ «Jaunlatvieši». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  5. ↑ Jump up to:5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists». Vietas.lv. 2011. gada 19. novembrī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  6. Jump up↑ Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [1]
  7. Jump up↑ «Rīgas Latviešu biedrība, jaunlatvieši». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  8. ↑ Jump up to:8,0 8,1 «K.Barons - biogrāfija». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  9. ↑ Jump up to:9,0 9,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  188. lpp.
  10. Jump up↑ «Barons Krišjānis». Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 15. februārī.
  11. Jump up↑ «Krišjāņa Barona Dainu skapis». Kultura.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  12. Jump up↑ «Krišjāņa Barona Dainu skapis». LFK.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  13. Jump up↑ «Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5». Europeana.eu. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī. (angliski)
  14. ↑ Jump up to:14,0 14,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 681. lpp.
  15. Jump up↑ Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture
  16. ↑ Jump up to:16,0 16,1 «Jaunlatvieši un atmoda». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  17. ↑ Jump up to:17,0 17,1 «Krišjānis Barons». Liis.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  18. Jump up↑ «Struteles muiža». Pilis.lv. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

google-site-verification: google16a14c60cd996f52.html
Free SEOhttp://kantar.mozello.lv/matchingvisions.mozello.comhttps://hose.mozello.com/https://infoozru.mozello.com/nachalo/https://welcometobusiness.mozello.com/