Andris Veliks - PASAULES GUDRĪBA

Kāda ir dzīves jēga?

Fri, 04 Nov 2016 09:30:00 +0000

“Eksistenciāli būtisko jautājumu par dzīves jēgu” žurnāls KLUBS uzdeva lielā sabiedrības daļā vairāk vai mazāk pazīstamiem džentlmeņiem. Kāda ir Tavas dzīves jēga? Kāda vispār ir cilvēka dzīves jēga? Varbūt (pašreizējā) cilvēka dzīvei jēga maza vai tās nav vispār? Par šiem jautājumiem var padomāt arī katrs pats – pirms iepazīšanās ar citu cilvēku viedokļiem. Kas zina, varbūt būs kāda jēga tam, ja savas pārdomas izklāstīsi komentāru slejā?

VALDIS VALTERS, basketbola leģenda: „Dzīves jēga ir vēlme sasniegt izvirzītos mērķus un būt saskaņā pašam ar sevi.”

AIVARS BOROVKOVS, jurists: „Uzskatu, ka vajag dzīvot tā, lai nebūtu kauns. Cienīgi. Manuprāt, tā arī ir dzīves jēga.”

ĒRIKS STENDZENIEKS, reklāmas guru: „Dzīves jēga ir daudzpusības un meistarības kombinācijā. Plašumā un dziļumā. No vienas puses, tu mēģini apgūt, pieredzēt un izpētīt iespējami daudzas lietas, vietas, idejas un sajūtas. No otras – tu izvēlies vienu tēmu, ko izkop visa mūža garumā. Labs piemērs varbūt ir Ričards Brensons. Piedzīvojumu meklētājs, kosmosa tūrists, pankroka atklājējs, bezpajumtnieks, uzņēmējs, izmēģinājis spēkus avio biznesā, dzelzceļā, tūrismā, kolas pārdošanā, mobilo sakaru sfērā, pensiju fondos un literatūrā. Otrs piemērs ir Vestards Šimkus – iespējams, labākais pianists pasaulē, veltījis savu dzīvi tikai un vienīgi klavierspēles vingrinājumiem, dzīvo meža vidū, netērē laiku izklaidei, kafijai, tējai, draugiem un meitenēm. Es domāju, dzīves jēga ir jebkura kombinācija starp Brensonu un Šimku. Varbūt tevī ir daudz Brensona un maz Šimkus. Varbūt otrādi. Tas ir okei. Galvenais, lai tevī nebūtu maz Brensona un maz Šimkus. Jo tad tu izšķied savas dzīves potenciālu.”

JURIS CĀLĪTIS, mācītājs: „Tādam jautājumam nav abstraktas atbildes. Ja kāds domā, ka varēs atbildēt, tā būs vienīgi fantāzija. Dzīves jēga ir tā, ka cilvēks atbildīgi un ar pilnu atdevi nododas savam darbam un tad konstatē, ka aiz tā visa stāv Radītājs.”

ANDRIS ĒRGLIS, dziedātājs: “Tā kā šobrīd slimoju, jautājumi par eksistenciālām lietām parādās neizbēgami. Tā notiek – kad esi sūdos līdz ausīm, tad arī sāc domāt. Kamēr ir labi, par to nedomā. Esmu pārliecināts, ka katram cilvēkam ir savs liktenis. Kas varētu būt dzīves jēga? Piepildīt savu likteni.”

LAURIS REINIKS, mūziķis: “Katram dzīves jēga noteikti ir sava, bet man tā ir nodzīvot dzīvi un izbaudīt to laiku, kas ir dots, pēc iespējas pilnīgāk un krāsaināk. Darīt to, kas man rada prieku un attīsta, un atstāt kaut ko paliekošu aiz sevis. Vai tie būtu bērni vai darbi, bet kaut kas labs un noderīgs nākošajām paaudzēm. Bet vispār tas ir grūts jautājums, jo, iespējams, pēc 10 gadiem dzīves jēga man šķitīs cita.”

MĀRIS SAUKĀNS: a/s RBSSKALS padomes priekšsēdētājs: „Mīlestība! To ir vērts attīstīt, mācīties tās izpausmes (sieviete, bērni, daba, darbs dzimtene…), izjust atgriezeniskās saites. Iespējams, tad varēs saņemt atbildi uz pasaules cilvēces maģisko jautājumu par jēgu.”

AIVARS TARVIDS, rakstnieks: „Apkarot sevī nāves bailes.”

EGONS PIĶELIS, advokāts: „Visi zina, kas ir dzīves jēga. Tas ir 24/7.”

ANDRIS GRŪTUPS, zvērināts advokāts: „Dzīves jēga ir dzimtas turpināšana – bērni un ģimene. Viss pārējais ir tikai tā – pielikums.”

UVIS SLAKTERIS, ūdens motosportists: “Šobrīd man ir mērķis izaudzināt dēlu, uzvarēt F1 un F2 motorlaivu pasaules čempionātā. Taču es neesmu pārliecināts, ka, sasniedzot to visu, man neradīsies citi mērķi un vēlmes. Līdz ar to uzskatu, ka dzīves jēga ir nepārtraukta attīstība un sevis pilnveidošana.”

AIVARS HERMANIS, dvēseles stāvoklis – mūziķis: “1. Nepārtraukt meklēt atbildes uz šo jautājumu. 2. Saprast un realizēt uzdevumu, ko Dievs tev ir iecerējis, dāvājot dzīvību. 3. Iedzīt savu “mazo nagliņu” Lielajā Pasaules mājā.”

MĀRTIŅŠ FREIMANIS, skatuves mākslinieks: “Elementāri. Labāk nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā nožēlot to, ko neizdarīji.”

DĀVIS ERNŠTREITS, TV žurnālists: “Būt laimīgam! Darīt to, kas pašam patīk, un atstāt kaut ko paliekošu aiz sevis. Redzēt jēgu tajā, ko tu dari.”

MĀRTIŅŠ ĶIBILDS, reklāmas aģentūras TBWA\Latvija radošais direktors: “Dzīves jēga ir dzīvot tā, lai nekad nevajadzētu aizdomāties – kāda jēga?”

ARTŪRS ŠULCS, seksologs: „Sajūtu pieredze. Dabiskas baudas pieredze. Drošums un pieņemšana, piemēram, mīlestības pieredze, mīlestība pret sevi, citiem un dzīves esamību.”

NILS MUIŽNIEKS, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors: „Esmu kristīgs cilvēks, tāpēc saistu dzīves jēgu ar meklējumiem pēc kontaktiem ar Dievu. No manas ticības izriet, ka par dzīves jēgu uzskatu mīlestību – gan pret ģimeni, gan pret citiem.”

ALEKSANDRS KERČS, hokejists: „Dzīves jēga ir laimē!”

KLĀVS SEDLENIEKS, sociālantropologs: “Kopumā un lielos mērogos – dzīvei nav jēgas. Kāda ir Andromedas miglāja jēga? Nekāda – tas vienkārši pastāv. Tāpat arī cilvēka dzīvei nav nekādas augstākas nozīmes un iemesla. Bioloģiski cilvēks dzīvo tāda paša iemesla dēļ kā muša – lai reproducētu savu DNS, bet pašai reproducēšanai atkal nav nekādas plašākas jēgas. Iedomāties, ka cilvēka dzīve ir kaut kāds augstāks, būtiskāks iemesls, ir tikpat pamatoti, cik uzskatīt, ka rītdienas laiks ir atkarīgs no tā, vai esi izēdis šķīvi. Savukārt tam, ka nav jēgas, nav nozīmes, jo indivīda līmenī jēga ir baudīt (lasi – priecāties par) dzīvi. Šajā līmenī var atrast loti daudz un dažādu jēgu -vairot labo, aizstāvēt taisnību vai īstenot sociālas ekspektācijas. Šīm lietām plašāka jēga nav jāmeklē, manuprāt, pietiek ar to, ka cilvēks pats tās atzīst par labām un patīkamām.”

JĀNIS LAZDĀNS, darbojas poligrāfijas nozarē: “Jēga ir mīlestībā, apstāklī, ka kādu mīli vai esi mīlēts.”

DAILES ZIGIS, blūza mūziķis: “Darīt to, kas tev patīk, jo darbs dara darītāju.”

INTS BEKERS, metālmākslinieks un blūza mūziķis: “Īstenībā jēga katram ir sava, bet svarīgākais ir dzīvot līdzsvarā ar visu tev apkārt esošo.”

JĀNIS LŪSĒNS, komponists: „Dzīves jēga ir dzīvot, dzīvošanā. Kad dzīve beidzas, zūd arī dzīves jēga.”

ANDREJS TĪRMANIS, locis: „Ja tajā visā, ko dari, saskati kādu jēgu, tad var uzskatīt, ka bezjēdzīgu dzīvi nedzīvo!”

NORMUNDS MALNAČS, finansists: „Dzīves jēga ir atrast dzīves jēgu, neskatoties uz materiālās pasaules laicīgumu.”

EDGARS STRANGA, reklāmists: „Saka jau, ka dzīves jēga ir būt laimīgam. Man gan liekas, ka futenei arī nav nekādas vainas.”

KĀRLIS BIKŠUS, SIA VVD Mārketinga komunikācijas projektu vadītājs: “Tā ir mīlestība, visu tuvo cilvēku veselība un pāri visam smaids un laba humora izjūta, neskatoties uz apkārtējām negācijām. Moto – dod virsū, un tad viss notiks un piepildīsies!!!”

JĀNIS BRIZGA, biedrības Zaļā brīvība pārstāvis: “Dzīves jēga noteikti nav steigā un precēs, kas mums vajadzīgas, lai iespaidotu cilvēkus, kuri mums ir vienaldzīgi. Drīzāk tā būtu jāmeklē dzīves daudzveidības un atšķirību baudīšanā, apstājoties un ieraugot to, ko, ar mašīnu braucot, esi vienmēr palaidis garām. Bet citādāk nedomāju, ka mūsu dzīvei šeit ir kāds virsmērķis. Mēs paši esam dzīves sastāvdaļa.”

JĀNIS KUĻINOVSKIS, mājas apgādes kluba www.klang.lv direktors: „Manuprāt, tā ir liela laime dzīvē mērķtiecīgi darīt tikai to un tieši tik daudz, lai ikvienu savas dzīves mirkli – gan darbā, gan atpūtā – varu saukt par kvalitatīvi pavadītu laiku. Tā ir manas dzīves jēga!”

VILIPSŌNS, mākslinieks: „Nekādas jēgas nav, tāpēc arī nevajag to meklēt. Tas ir veltīgi zemē nomests laiks, trauki un tā tālāk.”

RIHARDS STRĒĶIS, foto studijas Studio Imagine direktors: „Jēga ir darbos un rezultātos. Būt vajadzīgam. Un jēga ir arī nākotnes sapņos.”

Žurnāls KLUBS, 2009.g. aprīlis

Ko saka Bībele par dzīves jēgu?

Fri, 04 Nov 2016 09:27:00 +0000

Jautājums: Ko saka Bībele par dzīves jēgu?

Atbilde: Bībele sniedz skaidrus norādījumus kādam mūsu dzīves mērķim vajadzētu būt. Gan Jaunajā, gan Vecajā Testamentos cilvēki ir meklējuši un atklājuši dzīves jēgu un tās nozīmi. Ķēniņš Salamans, viedākais cilvēks kāds jebkad ir dzīvojis, atklāj dzīves niecību, ja tiek dzīvots tikai un vienīgi šīs zemes priekiem un sev. Savus izdarītos secinājumus viņš ir aprakstījis Mācītāja grāmatā: ”Bīsties Dieva un ievēro Viņa baušļus, jo tas ir viss, kas cilvēkam jādara! Jo dievs iztiesās visu, kas darīts, - visu apslēpto, vai tas labs vai ļauns” (Māc.12:13-14). Salamans saka, ka visa mūsu dzīves jēga ir – cienīt Dievu ar savām domām un dzīvēm; ievērot Viņa dotos norādījumus, jo pienāks diena, kad mēs visi stāvēsim Viņa priekšā. Liela daļa no mūsu dzīves mērķa ir bīties un cienīt Dievu.

Cita mūsu dzīves uzdevuma daļa ir redzēt dzīvi uz šīs zemes perspektīvā. Atšķirībā no tiem, kas fokusējas uz savu dzīvi šeit uz zemes, ķēniņš Dāvids skatījās pēc gandarījuma uz dzīvi, kas nāks. Viņš teica: ”Bet es taisnots lūkošos Tavā vaigā, modies veldzēšos ar Tavu veidolu!” (Ps.17:15). Dāvida skatījumā pilna apmierinātība un gandarījums ir atrodami cerībā uz to dienu, kad viņš pamodīsies (nākošajā dzīvē) un ieraudzīs Dieva seju (savienosies ar Viņu), un būs kā Viņš (1.Jņ.3:2).

73jā Psalmā Asafs runā par kārdinājumu just skaudību pret neticīgajiem, kuriem šķietami nav nekādu rūpju, viņi vairo savas bagātības uz to rēķina pār kuriem tie ir pārāki. Bet pēc tam Asafs apdomāja un ņēma vērā galējo, augstāko mērķi. Pretstatā tam, ko meklē neticīgie Ps.73:25 viņš raksta par to, kas svarīgs viņam: ”Kas man debesīs? Kad Tu kopā ar mani – neko nevēlos virs zemes!” Savas attiecības ar Dievu Asafs uzskatīja par vissvarīgāko lietu dzīvē. Bez attiecībām ar Dievu dzīvei nav īstas jēgas un mērķa.

Apustulis Pāvils runāja par visu, ko viņš bija sasniedzis reliģijas jomā pirms viņš saskārās ar augšāmcēlušos Kristu un saprata, ka visi viņa sasniegumi bija kaudze nederīgu grabažu salīdzinājumā ar izcilo pārākumu, ko cilvēks iegūst zinot Jēzu Kristu. Vēstulē Fil.3:9-10 viņš saka, ka nevēlas neko vairāk kā vien zināt Kristu, viņš vēlas ”atrasties Viņā,” būt tikpat taisnīgs kā Viņš un dzīvot ar ticību Viņam, pat ja tas nozīmētu ciešanas un nāvi. Pāvila dzīves mērķis bija zināt Kristu, izbaudīt taisnīgumu, kas iegūts caur ticību Viņam un dzīvot pastāvot tuvās attiecībās ar Viņu, pat ja tas radītu sarežģījumus un ciešanas (2.Tim.3:12). Galu galā Pāvils cerēja uz to laiku, kad viņš būs daļa no ”visiem augšāmcēlušajiem” (Fil.3:11).

Saskaņā ar oriģinālo cilvēces radīšanas mērķi pēc Dieva plāna mūsu mērķis dzīvē ir - 1) slavināt Dievu un izbaudīt tuvas attiecības ar Viņu, 2) uzturēt labas attiecības ar citiem, 3) strādāt, 4) pārvaldīt pār pasauli. Bet ar cilvēka krišanu grēkā tuvās attiecības ar Dievu ir lauztas, attiecības ar citiem ir saspīlētas, darbs pārsvarā šķiet ne tāds kā vēlētos, un cilvēks tikai ar lielām pūlēm un cīņu mēģina valdīt pār dabu, kas ne vienmēr izdodas. Vienīgi caur attiecību atjaunošanu ar Dievu caur Jēzu Kristu, mūsu dzīves jēga un mērķis var būt atklāti par jaunu.

Cilvēka mērķis un dzīves jēga ir slavināt Dievu, un izbaudīt Viņu mūžīgi mūžos. Mēs slavinām Dievu caur bīšanos un paklausīšanu Viņam; mēs slavinām Viņu un ar cerību skatāmies uz savām nākotnes mājām debesīs. Mēs slavinām Dievu meklējot pastāvīgas, intīmas attiecības ar Viņu. Mēs izbaudām Dievu, kad sekojam Viņa plānam mūsu dzīvēs, kas atļauj un dara mūs spējīgus piedzīvot un izjust patiesu un neviltotu prieku – bagātīgu, svētīgu un pārpilnu dzīvi, kā Viņš to vienmēr ir vēlējies priekš mums.

Dzīves jēga un izpratne

Fri, 04 Nov 2016 08:24:00 +0000

Dzīve palaikam mums uzdod jautājumu – kāda ir tavas dzīves jēga? Par to cilvēki aizdomājas dažādos dzīves etapos: vieni grūtos brīžos, citi – kad viss iespējamais jau ir sasniegts. Neskaitāmi cilvēki nebeidz domāt par to, kāds ir viņu dzīves mērķis. Tie pārdomā savu dzīvi un brīnās, kāpēc viņu attiecības ar citiem cilvēkiem ir izirušas un kāpēc viņi jūtas iztukšoti, lai gan sev izvirzīto mērķi ir sasnieguši.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki dzenas pēc daudzām lietām, izvirza sev dažādus mērķus, jo cer, ka tajos viņi atradīs dzīves jēgu un piepildījumu. Cilvēki tiecas, piemēram, pēc veiksmes biznesā, labklājības, labām attiecībām, seksa, izklaides un palīdzēšana citiem utt. Bet daudzi cilvēki ir apliecinājuši, ka arī sasniedzot mērķus un dzīvojot labklājībā, baudot labas attiecības un dažādas izklaides, viņi iekšēji jūtas iztukšoti, it kā dvēselē būtu kāds ne ar ko neaizpildāms caurums.
Dzīve sastāv no mērķiem un uzdevumiem, bet tā nav dzīves jēga. Katrs mērķis pats par sevi nevar būt dzīves jēga, jo, ja kādu mērķi neizdodas sasniegt, dzīves jēga taču tāpēc nebeidzas. Atrast atbildes uz šo jautājumu cilvēkam kļūst arvien grūtāk, jo apkārtējais informācijas lauks ir pārpildīts ar padomiem un ieteikumiem par to, kas jādara, lai justos pilnvērtīgs un laimīgs. Daudzi ar dzīves jēgu saprot dzīves baudīšanu – ceļošanu uz eksotiskām valstīm, jaukas ballītes, materiāli labi nodrošinātu dzīvi u.tml.
Lai mēs spētu izprast dzīvi un notikumus, kas mūs iepriecina vai apbēdina, mums ir jāizprot, kāpēc mēs piedzimstam un dzīvojam. Vai jūs esat sev kādreiz uzdevis jautājumu – kāpēc es esmu piedzimis tieši šajā laikā, tieši šajā valstī un tieši šiem vecākiem? Kad es lekcijās uzdodu šo jautājumu, tad atbildes ir dažādas, piemēram, lai baudītu dzīvi, tāpēc, ka jādzīvo u.c. Manuprāt, šis ir pats būtiskākais jautājums, kas cilvēkam jāizprot. Cilvēks ir mūžīgs, jo cilvēka Gars un Dvēsele ir nemirstīgi. Tikai ķermenis ir laicīga parādība, kas nomirst. Kad ķermenis nomirst, Garam tās ir it kā dzīves mācību stundas beigas. Gars aiziet pārmainīties, un tad sākas jauna mācību stunda nu jau jaunā ķermenī.

Katra cilvēka dzīve ir tikai mācību stunda, kuras apgūšanai mēs pēc pašu brīvas gribas ierodamies šajā pasaulē. Mēs iemiesojamies fiziskajā ķermenī, un katrs nākamais mūžs ir kā nākamā klase skolā, kur jāapgūst noteikta programma, un tikai tad var doties pelnītās brīvdienās. Cilvēka Gars jau iepriekš zina, kādas mācību stundas apgūs nākamajā dzīvē, un tāpēc Gars izvēlas laiku, kad piedzimt, valsti, kurā piedzimt, un vecākus, kuriem piemīt tās sliktās īpašības, kas Garam kā mācību stunda ir jāapgūst šīs dzīves laikā. Tātad cilvēks piedzimst, lai mācītos, nevis lai baudītu skaistu dzīvi, un mācās viņš no sliktā. Tāpēc cilvēka dzīve nevar būt viegla. Katram cilvēkam ir savas problēmas. Ja jums no malas šķiet, ka tikai jums iet grūti, ka pārējiem klājas labāk, tad jūs maldāties. Katram cilvēkam ir jāpārvar savas individuālās grūtības, t.i., jāapgūst savas individuālās mācību stundas. Vienam jāapgūst alkatības mācību stunda, otram prasme mīlēt bez nosacījumiem, citam jāizprot pazemojuma izjūta u.tml.

Mācīties var divējādi – caur mācību vai caur ciešanām. Visas problēmas un slimības, kuras mēs pārdzīvojam, ir ciešanas. Vai ir iespējams nodzīvot bez ciešanām? Pilnīgi bez problēmām un slimībām cilvēks nevar dzīvi nodzīvot, jo tieši tāpēc viņš ir piedzimis, lai caur tām kļūtu garīgi gudrāks. Var būt lielas problēmas un smagas slimības. Var būt problēmas, kas cilvēku tik ļoti nesatrauc, jo viņš izprot problēmas cēloni. Šinī gadījumā cilvēks var saslimt, taču ātri izveseļojas. Tātad ciešanas var būt smagākas vai vieglākas. Tie, kuri apgūst mācību, tas ir, izprot savu neapgūto mācību stundu, sevi pasargā no smagām ciešanām. Piemēram, ja cilvēks ir slims ar ļaundabīgo audzēju, tas nozīmē, ka cilvēks sevī slēpj dusmas, kuras jau ir pāraugušas naidā un gaida savu atbrīvošanu. Ja cilvēks atzīst sev, uz ko viņš ir dusmojies un piedod pāridarītājam, viņš var atbrīvoties no šīs smagās slimības. Ja cilvēks ietiepīgi grib pierādīt sev un citiem, cik viņš ir labs, neatzīstot savu slikto, tad neviens viņu nevar pasargāt no smagām ciešanām.
Gars attīstās, apgūstot aizvien jaunas mācību stundas. Mūžs pēc mūža, mācību stunda pēc mācību stundas – tā tiek krāta dzīves gudrība. Katras dzīves nobeigumā mēs pametam savu nonēsāto ķermeni un dodamies uz Garu pasauli, kur dzīves laikā notikušo apkopojam, izdarām secinājumus un izstrādājam savas attīstības plānus nākamajai dzīvei. No visām savām dzīvēm atdzimšanu jeb reikarnāciju ķēdē mēs līdzi paņemam dzīves gudrību – saprātīgumu un apdomību.
Tiem cilvēkiem, kuri netic reinkarnācijai un tam, ka Gars jau iepriekš zina, kādas mācību stundas viņu sagaidīs šajā dzīvē, var uzdodt jautājumu – vai jums nekad nav bijusi ļoti īslaicīga, pat mirklīga izjūta, ka šo situāciju es jau esmu redzējis? Parasti cilvēks atzīst, ka šāda izjūta dažreiz ir bijusi, bet tā patiešām ir ļoti īslaicīga. Šie īslaicīgie mirkļi ir tie, kurus mēs atceramies no Garu pasaules. Garu pasaulē, pirms Gars iemiesojas ķermenī, viņš kā filmu noskatās savu nākamo mūžu uz zemes. Kad cilvēks piedzimst, viņš neatceras, kādus uzdevumus viņam ir jāveic, jo tie no atmiņas ir izdzēsti, kā arī viņš neatceras savas iepriekšējās dzīves. To, ka ar hipnozes palīdzību ir iespējams atcerēties iepriekšējās dzīves, atzīst pat zinātnieki. Kāpēc daba cilvēka atmiņā izdzēš faktus par iepriekšējo dzīvi un Garu pasaulē redzēto nākamo dzīvi? Tāpēc, ka cilvēkam ar šīm zināšanām būtu pārāk smagi dzīvot, jo viņš visu laiku domātu par saviem sliktajiem darbiem un sev nodarītajām pārestībām pagātnē, kā arī satrauktos par gaidāmajām problēmām. Ne velti pat Bībelē ir teikts: „Tev nebūs zināt nākotni.”

Jūs esat ieradies pasaulē, lai, no vecākiem pārņemot viņu slikto, iemācītos to pārvērst labajā, jo jūsu piedzimšanu virknē pienācis laiks par labu vērst tieši šo slikto!
Lai apgūtu dažādas mācību stundas, mēs piedzimstam gan kā ubagi, gan bagātie, gan kā vīrieši, gan sievietes, utt. Tas mums ir nepieciešams, lai izzinātu pasaules daudzveidību. Piedzimstot mēs nākam apgūt kaut ko jaunu, izzināt konkrētam laikmetam piemītošo gudrību. Visas apgūtās zināšanas uzkrājas Gara apziņā. Visi, kas ir dzimuši 20.gadsimtā, izvēlējās piedzimt šajā laikā, jo iepriekšējās dzīvēs nebija apguvuši materiālisma mācību stundu. Tieši tāpēc pasaulē pašlaik ir ekonomiskā krīze, lai mēs attīstītos Garā un mainītu savu vērtību sistēmu.
Sākumā mūsu mācību stunda ir neliels pārbaudījums. Ja mēs šo mācību stundu nesaprotam vai ignorējam, tad tā pie mums atnāk atkal, bet nu jau ar lielākām problēmām. Ja mēs atkal to neizprotam, tad tā pie mums atnāk vēl lielāka, iespējams, jau slimības veidā. Problēma pie mums veļas kā sniega bumba no kalna. Ja mēs to neapgūstam, tad šī bumba kļūst arvien lielāka. Ja cilvēku piemeklē slimība, tas nozīmē, ka pirms tam ir bijuši mazāki brīdinājumi, kurus cilvēks ir ignorējis. Slimība jau ir nopietns brīdinājums, kas piespiež sākt domāt, bieži vien noguldot cilvēku slimības gultā. Ja cilvēks arī šādā situācijā nevēlas izprast slimības cēloņus – to, ko viņš dara nepareizi savā dzīve, tad viņu piemeklē komplikācijas, un cilvēks slimos ilgāk. Tad, kad cilvēks beidzot ir sapratis mācību stundu, tad viņš pakāpjas savā garīgajā attīstībā vienu pakāpienu augstāk, un atkal process sākas no jauna – cilvēku piemeklē problēmas, kuras viņam ir jāsaprot un jāatbrīvo, tikai tās jau ir lielākas problēmas, jo cilvēks ir kļuvis gudrāks. Tā mēs dzīves laikā, pārvarot problēmas savā garīgajā attīstībā, kāpjam solīti pa solītim augšup. Tie cilvēki, kas ietiepīgi negrib apgūt mācību stundas, garīgi neattīstās, par regresē. Šiem cilvēkiem draud mentāla rakstura slimības un ārstēšana.
Viss labais, kas ar mums pašlaik dzīvē notiek, ir iepriekšējās dzīvēs apgūts sliktais. Viss, kas tagadējā dzīvē šķitis slikts, bet pēc kāda laika kļuvis saprotams, ir šajā dzīvē apgūta mācību stunda. Visu, ko mēs uzskatām par sliktu un negribam saprast, būs jāapgūst nākamajās dzīvēs.
Cilvēka dzīve nav nekas cits kā dzīves jēgas meklējumi. Laime – tā ir dzīves jēgas, Mīlestības atrašana.

Tātad cilvēka dzīve ir mācību process caur slikto, kas uzrodas cilvēka ceļā. Skolotājs ir viss sliktais. Kas mācību vielu neapgūst, tas saslimst. Sliktais nekad neierodas pie cilvēka, lai pierādītu sliktā esamību citos cilvēkos, bet lai caur svešu slikto pievērstu jūsu uzmanību kļūdai, ko esat pieļāvis pats. Svētais cilvēks Satja Sai Baba ir teicis: „Laimi iemanto, kad aizmirsti, ka citi tev nodarījuši ļaunu, un aizmirsti, ka citiem esi darījis labu.”

Autore: Elvita Rudzāte

Nekas nav tik brīvs, kā cilvēka doma

Fri, 04 Nov 2016 08:12:00 +0000

Edvards de Bono

Vīrieši domā loģiski,bet sievietes izmanto intuīciju.
Bet nepieciešamības gadijumā sievietes spēj domāt tikpat loģiski kā vīrieši ,tomēr viņām piemīt tendence vairāk paļauties uz intuīciju.
Vīrieši parasti strādā grupās un loģika tiek izmantota ,lai pārliecinātu pārējos grupas locekļus piekrist konkrētam plānam.
Sievietēm vairāk patīk strādāt individuāli un paļauties uz intuīciju ,jo viņām nevienu citu cilvēku nav nepieciešams pārliecināt.
Sievietēm prāts vairāk darbojas,tā kā skeneris ,kurš vienlaikus spēj uztvert lielāku skaitu faktoru,nevis kā vīrieši vienkārši pāriet no viena punkta pie nākamā.

»»

Intuīcija, Loģika, Sievietes, vīrieši

A. Muceniece

Ir lietas,ko nemainīs pat laiks.

»»

Laiks

A. Muceniece

Ir lietas,ko nemainīs pat laiks.

»»

Laiks

L. Dž. Šmite.

Es jūtos mazliet iztukšota un skumja - ziniet,tā ir tā sajūta,ka esi bezgalīgi ilgi gaidījis,kad beidzot pienāks pavasara brīvlaiks,un tad,kad tas pienācis,saproti ,ka tgd ,kad nav jāiet uz skolu nav arī neko citu ko darīt.

»»

iztukšots, Skumjas.

Viemēr labākos cilvēkus kas tev blakus pamani tikai kad viņus pazaudē,...

»»

jolanta, labāko, Pamani, velāk

Anna Gavalda

Un tomēr mēs esam stipri atšķirīgas... Viņa baidās no savas ēnas, es sēžu tai virsū. (..) Viņa apbrīno gleznotājus, es dodu priekšroku fotogrāfiem. Viņa nekad nesaka to, kas uz sirds, es saku visu, ko domāju. Viņai nepatīk konflikti, man patīk, ka lietas ir skaidras. Viņai patīk būt "mazliet iereibušai", man patīk dzert. Viņai nepatīk tusiņi, man nepatīk sēdēt mājās. Viņa neprot izklaidēties, es neprotu aiziet gulēt. Viņai nepatīk spēlēt, man nepatīk zaudēt. Viņai ir plaša sirds, man - mazliet piesardzīga labestība. Viņa nekad neaizsvilstas, es eju pa gaisu. (..) Viņa ir romantiska, es - pragmatiska. Viņa apprecējās, es plivinos. (..) Viņai... Viņai vajag mani, un man vajag viņu.

»»

Alkas, Atškirības, Skaists izrāviens, Tuvība

Viljams Šekspīrs

Gan mēs paši, gan sapņi ir veidoti no viena materiāla.

»»

Cilvēks, Realitāte, Sapņi

Margareta Tečere

Ja vēlies citiem patikt, tad tev ir jābūt gatavam uz kompromisiem jebkurā laikā, un tu nekad neko nesasniegsi.

»»

Kompromiss, Sasniegumi

Margareta Tečere

Būt par premjerministri ir vientuļš darbs...nav iespējams vadīt, ja atrodies pūlī.

»»

Valdnieks, Vientulība

Margareta Tečere

Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam.

»»

Centība, Darbs, Mērķtiecība, Sasniegumi

Margareta Tečere

Es esmu ārkārtīgi pacietīga, jo zinu, ka galu galā sasniegšu, ko vēlos.

»»

Griba, Mērķtiecība, Pacietība

Margareta Tečere

Sieviete, kas zina kādas problēmas rodas, vadot mājsaimniecību, labāk sapratīs, kādas problēmas rodas, vadot valsti.

»»

Mājsaimniece, Politika, Sieviete, Valsts

Pēters Hēgs

Skaitļu sistēma ir kā cilvēka dzīve. Naturālie skaitļi ir veselie un pozitīvie. Maza bērna skaitļi. Taču cilvēka apziņa izplešas. Bērns atklāj ilgas, tie ir negatīvie skaitļi. Tie formalizē sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un apziņa joprojām paplašinās un aug, un bērns atklāj intervālus starp akmeņiem, starp ķērpjiem uz akmeņiem, starp cilvēkiem. Un starp skaitļiem. Tas noved pie daļskaitļiem. Veselie skaitļi plus daļskaitli veido racionālos skaitļus. Bet apziņa vēl neapstājas. Tā grib parkāpt pāri saprāta robežām. Tā pievieno tik absurdu darbību kā kvadrātsaknes vilkšanu. Un dabū irracionālos skaitļus. Tas ir sava veida vājprāts. Jo irracionālie skaitļi ir bezgalīgi. Tie nav uzrakstāmi. Tie piespiež apziņu ietiekties nebeidzamajā. Un irracionālos skaitlus pieskaitot racionālajiem, dabū reālos skaitļus. Tas nebeidzas, tas nekad nebeidzas. Jo, lūk, tepat uz vietas mēs reālos skaitļus paplašinām ar imaginārajiem, ar kvadratsaknēm no negatīviem skatļiem. Tie ir skaitļi, ko mēs nespējam iedomāties, skaitļi, ko parasti apziņa nespēj aptvert. Un, kad mēs pie reālajiem skaitļiem pieskaitām imagināros skaitļus, mēs iegūstam kompleksu skaitļu sistēmu. Pirmo skaitļu sistēmu, kuras ietvaros ir iespējams rast pietiekamu pārskatu par ledus kristāliņu veidošanos. Tā ir kā liela, plaša ainava. Horizonti. Tu dodies tiem pretim, un tie turpina atkāpties.

»»

Apziņa, Bērns, Sarežģītais, Skaitļi, Smillas jaunkundzes sniega izjūta, Vājprāts

Ilze Jansone

Minējums...Aizmirsti...nē, noliec plauktiņā, noglabā cē diskā, bet neizmet. Kādreiz noderēs. Kad būsi sevi sakārtojis.

»»

Minējums

Ilze Jansone

Kārtējā dēle, kas piesūkusies un, manipulēdama ar sirdsapziņu neparko neatlaižas...

»»

Nepatīkams cilvēks

Ilze Jansone

Visi nekad nebūs garāmgājēji, vienmēr kāds atcerēsies un meklēs tieši tavu seju – tieši tavējo.

»»

Tu esi svarīgs

Ilze Jansone

Face in the crowd – no one knows your name.

»»

Pasaule

Ilze Jansone

Nenosakāma ļaunuma izteiksme lūpās.

»»

Ļaunums

Ilze Jansone

Ilgi neesmu klausījies. Aleks, man vienkārši vajag..."
Tevi, Aleksandr, tavu skatienu, tavu elpu, tavas rokas, tavus gaišos smieklus, tavu smaržu un balsi...

»»

Jūtas

Ilze Jansone

Aleksandrs lika kādam smaidīt! It kā viņš būtu kļuvis par gabaliņu kristāldzidra ētera.

»»

Būt labākam

Ilze Jansone

Dīvaina sajūta – skatīties tuva cilvēka guļamistabā kaut pa spraudziņu un prātot, vai tomēr katrs nākamais jautājums viņu neievainos dziļāk, vai prašņādams nepazaudēsi viņu pavisam.

»»

Cilvēka iekšējā pasaule

Ilze Jansone

Neviens pusaudzis nekad nav tik smalki iepazinis vientulības nianses – skaudību, greizsirdību un bezspēcīgas, dziļas skumjas un asaras, asaras, kam nedrīkst ļauties, jo vīrieši taču neraud, asaras, ko nevar izraudāt pāris dienās.

»»

Vientulība

Ilze Jansone

Nekādas sentimentālu muļķību, nekādas aklas uzticēšanās, līdz tevi aptin ap pirkstu, kurā jau spīguļo zelta gredzens; nekas nav mūžīgs, un jūtas izsīkst visātrāk.

»»

Jūtas

Ilze Jansone

Acis – aukstas un ledainas, tādas, kas iedur līdz kaulam.

»»

Otrs cilvēks

Žvaņeckis M.

Tikai grāmata ir delikāta. Izņēmi no plaukta. Pašķirstīji. Noliki. Tajā nav bezkaunības. Tā neiebrāžas tevī iekšā... Stāv uz plauktiņa, klusē, gaida, kad to paņems siltajās rokās. Tad tā atklāsies. Ja vien ar cilvēkiem tā būtu. Daudz mēs esam. Visus nepašķirstīsi. Pat vienu ne. Pat savējo. Pat sevi.

»»

Cilvēks, Grāmata

Žvaņeckis M.

Dzīve ir īsa. Un ir jāprot aiziet. Jāprot aiziet no sliktas filmas. Jānosviež slikta grāmata. Jāaiziet no slikta cilvēka. To ir daudz. Jāpamet lietas, kas neiet. Pat no viduvējības ir jāiet prom. To ir daudz. Laiks ir dārgāks. Labāk pagulēt. Labāk paēst. Labāk paskatīties uz uguni, uz bērnu, uz sievieti, uz ūdeni.

»»

Dzīve

Camila

Bij vēlme mainīt pasauli, mainīt, lai kā dienā būtu pat naktī gaišs. Un kurš gan cits to paveikt spēs, ja ne es.

»»

Apņēmība, Pārmaiņas, Pašpārliecība

Džeroms K.Džeroms

Ļaudis piekrauj savus dzīves kuģīšus līdz mastu galiem ar greznām drānām un lieliem namiem, ar nevajadzīgiem kalpiem un smalkiem draugiem, kas nedotu par viņiem ne penija un ko viņi paši arī nevērtē augstāk, ar dārgām izpriecām, kas nevienu neuzjautrina, ar aizspriedumiem un modēm, ar pretenzijām un godkāri un - ak, ar vissmagāko, vismuļķīgāko nastu! - ar bailēm, ko gan sacīs kaimiņi, ar greznību, kas līdzīgi seno laiku noziedznieka tērauda vainagam liek asiņot un sāpēt galvai, kurai tas jānēsā!
Tās ir grabažas, mīļie cilvēki, tās ir grabažas! Metiet tās pāri bortam! Tās padara jūsu laivu tik smagu, ka jums nav spēka cilāt airus. Tās padara jūsu braucienu tik apgrūtinošu un bīstamu, ka nevienu brīdi jūs neeasat brīvi no satraukuma un rūpēm, jums nepaliek ne mirklis sapņainam laiskumam, kad jūs varētu lūkoties pāri sēkļiem slīdošo ēnu rotaļās un saulstaru dzirkstelēs, kas deg viļņu galos, vai kuplajos krastmalas kokos, kas spoguļojas ūdensrozēs, drūmi šalcošās niedrēs, grīšļos, dzegužpuķēs un gaiši zilās neaizmirstulēs.
Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodas tikai visnepieciešamākais - mājīgs nams un vienkāršas izpriecas. Pāris draugu, kas ir šā vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pietiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami - dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts.
Tad jūs redzēsiet, ka laiva nu iet daudz vieglākā gaitā, vairs nedraud apgāzties, un nav sevišķa nelaime, ja arī tā notiktu, jo krietnas un vienkāršas mantas no ūdens nebaidās. Jums pietieks laika darbam un pārdomām. Pietiks laika gozēties saulē, pietiks laika ieklausīties Eola mūzikā, ko maigais vējš izvilina no cilvēka sirds stīgām, pietiks laiks...

»»

Dzīve, Trīs vīri laivā

Žans d'Ormesons

Esmu arī nogurums. Pretruna un nogurums. Kaislība un nogurums. Man ir apnicis iet. Man līdz kaklam ir pasaule, kas pastāvīgi iedomājas visu atklājusi un nesaprot gluži neko.

»»

Mūžīgais Žīds, Nogurums, Pasaule

Žans d'Ormesons

Reizēm viņš sev jautāja, kādēļ dzīve ir tik ierobežota, kādēļ nav nedz bagātības, nedz piedzīvojumu, nedz mīlestības, nedz godkāres, nedz zināšanu un gudrības, bet tas neko nemainīja.Viņš atcerējās jaunības jūsmu. Viņu pārņēma izmisums. Pēc tam viņš atkal iesnaudās savā viduvējībā.

»»

Dedzība, Dzīve, Ierobežojumi, Jaunība, Mūžīgais Žīds, viduvējība

Žans d'Ormesons

Nav nekas skaistāks par cerību, varbūt vienīgi atmiņas, kas ir cerības otra puse: kaut kas līdzīgs dzīvā saucienam dzīvei, esmes apliecinājums, slavinājums tam, kā vairs nav un kas tomēr ir bijis, sauciens pēc tā, kam jābūt un kā vēl nav. Vai tālumā saskatāt šo laika un dzīvības spēli? Tā visā pilnībā balstās uz satriecošu noslēpumu. Kad vairs nebūs nekā, kaut kas būs bijis, un pati nāve neizdzēš atmiņas. Ak, es jau neko sevišķu nesaku, es nesaku gandrīz neko, es tikai saku, ka viss paiet un izgaist, es saku, ka pastāv pasaules dvēsele un ka tas, kas bijis, nav varējis nebūt.

»»

Atmiņas, Cerība, Mūžīgais Žīds

Žans d'Ormesons

Pat atmiņas nav nekas cits kā sava veida iztēle, kas balstās uz realitāti un ko bloķē vēsture. Ikviens rada pats savu vēsturi, ikviens izgudro savu realitāti.

»»

Atmiņas, Mūžīgais Žīds

Jānis Grise

Nekad nepadodies no tā, kas liek tev smaidīt

»»

Laime, Mīlestība, nepadošanās

Paulu Koelju

Sākot no šodienas, es esmu neatkarīga, es skatos pasaulē ar savām, nevis citu acīm. Es tiekšos pēc piedzīvojuma, kas apliecina, ka esmu dzīva.
Un tas ir sarežģīti. Kāpēc lai es neraudzītu pēc laimes, ja cilvēki man skaidrojuši, kas tas ir vienīgais pūliņu vērtais mērķis? Kāpēc lai es riskētu iet pa ceļu, pa kuru neviens neuzdrošinās iet?
Galu galā - kas ir laime?
Mīlestība, man atbild. Bet mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība - tas ir pastāvīgs darbs, nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai es rīkojos pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.
Tātad miers. Miers? Ja paskatāmies uz Māti, viņa nepazīst mieru. Ziema cīnās ar vasaru, saule un mēness nekad nesatiekas, tīģeris vajā cilvēku, kas baidās no suņa, kurš vajā kaķi, kas vajā peli, kura baidās no cilvēka.
Laime ir nauda. Labi. Bet tad jau visi cilvēki, kam tās ir gana, lai dzīvo pēc sirds patikas, varētu pārstāt iet uz darbu. Bet viņi turpina darboties vēl rosīgāk nekā iepriekš, it kā baidītos visu pazaudēt. Nauda piesaista naudu, tā ir taisnība. Nabadzība var atnest nelaimi, bet bagātība ne vienmēr dara laimīgu.Ilgu laiku savā dzīvē es meklēju laimi, bet tagad man vajag tikai prieku. Ar prieku ir tāpat kā ar seksu - tas sākas un beidzas. Es gribu baudīt. Es gribu būt apmierināta, - bet laime? Es vairs nekritīšu šajās lamatās..

»»

Laime, Mīlestība, Nauda, Prieks

Remarks

Nekad netaisnojies, bērniņ. Nekad nerunā. Sūti puķes. Bez vēstules. Tikai puķes. Tās aizsedz visu. Pat kapus.

»»

Puķes

Stīvens Kings

Parādi man vīrieti vai sievieti vienu pašu un es Tev parādīšu svēto. Dod man divus un viņi iemīlēsies. Dod trīs un viņi izgudros apburošo lietu, ko mēs saucam par 'sabiedrību'. Iedod ceturto un viņi uzcels piramīdu. Dod man piekto un viņi piramīdu pametīs. Iedod sesto un viņi no jauna izgudros aizspriedumus. Dod man septīto un septiņos gados viņi atkal radīs kara mākslu. Cilvēks var būt arī ir radīts pēc Dieva līdzības, bet sabiedrība ir radīta pilnīgi pretēji Viņa būtībai, un vienmēr cenšas nokļūt atpakaļ mājās.

»»

Cilvēks, Sabiedrība

Sent-Ekziperī

Ko nozīmē "pieradināt"?
- Tas ir pārāk aizmirsts jēdziens, - atbildēja lapsa. -Tas nozīmē "nodibināt ciešas saites"...
- Nodibināt ciešas saites?
- Protams, - sacīja lapsa. - Pagaidām tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs simt tūkstošiem citu. Un tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es tev neesmu vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu lapsu. Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē..

»»

Attiecības, Saites

Muhameds Ali

Man riebās katra treniņa minūte, bet es sev teicu - nepadodies, pacieties drusku un atlikušo dzīvi dzīvo kā čempions

»»

Neatlaidība, Pacietība, Sports, Treniņš

Terijs Pratčets

Patiesībā pagātnes nemaz nav, ir tikai atmiņas par to. Nomirkšķini acis, un pasaule ko tu tagad redzi neeksistēja, pirms tu tās aizvēri. Tamdēļ vienīgais atbilstošais prāta stāvoklis ir pārsteigums. Vienīgāis atbilstošais sirds stāvoklis ir prieks. Debesis, ko tu tagad redzi, tu redzi pirmo reizi. Tieši tagad ir ideālais brīdis. Esi priecīgs par to.

»»

Laiks, Mirklis, Pagātne, Prieks

Adams Duglass

Pašā sākumā tika radīts Visums. Tas saniknoja ārkārtīgi daudz ļaudis un šis solis pamatā tika uzskatīts par sliktu gājienu.

»»

Cinisms, Joks, Visums

Adams Duglass

Cilvēki domā, ka ir gudrāki par delfīniem, jo mēs izgatavojam mašīnas un ceļam mājas, uzsākam karus utt... un vienīgais, ko dara delfīni, ir peldēšana ūdenī, zivju ēšana un rotaļāšanās. Delfīni tic, ka ir gudrāki, aptuveni to pašu iemeslu dēļ.

»»

Delfīni, Gudrība

Alans Aleksandrs Milns

Apsoli man, ka vienmēr atcerēsies: Tu esi drosmīgāks nekā Tu tam tici, un stiprāks nekā izskaties, un gudrāks nekā Tu domā.

»»

Drosme, Gudrība, Solījums, Spēks, Vinnijs Pūks

Paulu Koelju

Mēs visi esam katedrāles. Mēs augam, kļūstam savādāki, pamanām vājās vietas un gribam tās labot, bet ne vienmēr izvēlamies labāko risinājumu. Tomēr tam par spīti mēs turamies stingri un taisni, mēs cienām ne tikdaudz sienas, durvis vai logus, bet katedrāles iekšpusi, telpu kurā lūdzam un godājam to, kas mums tuvs un dārgs.

»»

Būtība, Cieņa, Cilvēks, Pašcieņa

Žans d'Ormesons

Mani sauc par Lakedemu, Fusgengeru, Ahesvēru, Kartafilu, Luisu de Torresu, Omaru ibn Batūtu, Juaņu Canu, Dēmetriju vai Ragnaru Gudro - cilvēki ir likteņa runāta dzeja. Es vienmēr esmu anonīms un vienmēr - kolektīvs. Jo, pirms kļūstu par cilvēku, ceļotāju, nolādēto, par romāna varoni - kādas šausmas! - es pirmām kārtām esmu mīts. Es klīstu jūsu atmiņās, jūsu fantāzijās, jūsu bailēs un cerībās. Esmu viss, ko esat darījuši, un arī - galvenokārt - tas, ko nekad nedarīsiet.

»»

Atmiņas, Cilvēks, Mīts, Mūžīgais Žīds

Žans d'Ormesons

Esmu dzīvojis zem zelta zīmes. To postīja, to vajāja, to meta liesmās. Tas atdzima no pelniem. To dzina laukā pa durvīm, tas atgriezās pa logu. Tas nav šķirams no varas un no mīlestības. Vai Jūs mīlat sievieti? Pasakiet viņai to ar zeltu! Un ja jums zelta nav, es Jums pareģoju nelaimi, jo citiem tas ir. Vai Jums ir lielas idejas? Kur ir zelts? Vai Jūs izdarāt valsts apvērsumu? Kur ir zelts? Jūs gribat palīdzēt citiem, izglābt tos, balstīt tos dzīvē? Zelts, kur ir zelts? Zelts ar savu svaru sagrāva baznīcu, kas bija uzcelta pret to. Zelts ir sagādājis lielas rūpes un pēc daudziem pavērsieniem kļuvis par galamērķi revolūcijām, kuras nogalinājušas miljoniem cilvēku, lai zelts tos vairs neapspiestu un lai par to vairs nerunātu. Esmu glāstīts zelta dēļ, esmu tā dēļ spīdzināts un mests liesmās, zelta dēļ esmu nests līdz altāra pakājei un pat līdz troņa pakāpieniem, līdz alkoviem. Tāpat kā sekss un nāve, zelts ir viens no trijiem dieviem, kas valda pār jūsu likteņiem.

»»

10 indiāņu dzīves gudrības, kā vienkāršāk uztvert pasauli

Fri, 04 Nov 2016 08:06:00 +0000

Foto © queen21 - Fotolia.com

Indiāņi vienmēr dzīvojuši saskaņā ar dabu un dziļi izpratuši pasaules kārtību. Viņi dzīvoja vienkāršu dzīvi, tādēļ spēja atminēt daudzas dzīves mīklas.

Kad cilvēku domāšana kļūst arvien sarežģītāka, viņiem zūd spēja redzēt vienkāršas dzīves sakarības. Sirdsapziņa, taisnīgums, ticība, labsirdība pakāpeniski pazūd.

Iespējams, indiāņi uzskata, ka mūsu dzīve kļūtu daudz laimīgāka, ja mēs sekotu vienkāršiem likumiem, ko cilvēkam devis Varenais Gars. Lūk, desmit likumi, ko māca indiāņi.

1. Labs cilvēks redz labas zīmes.

Tas patiešām tā ir. Labs cilvēks prasa no sevis un tic labajam. Kad viņam rodas problēmas, viņš nevienu nevaino, bet cenšas izprast. Pat pašās sarežģītākajās situācijās viņš spēj atrast kaut ko pozitīvu.

2. Mīli zemi. Tu neesi to mantojis no vecākiem, to tu aizdosi saviem bērniem.

Mūsdienu zinātnei trūkst dzīves gudrības. Tā lēnām iznīcina planētu un reizē arī cilvēku. Radiācija, ķīmiskais piesārņojums, ģenētiski modificēta pārtika… Pret dabu jāizturas saudzīgi, jo tā visu atdod mums. Turklāt mūsu bērni dzīvo šajos apstākļos. Vai tad viņi varēs “audzēt” zinātni?

3. Pat beigta zivs var peldēt pa straumei.

Ir vienkārši darīt to, ko visi, un tā, kā visi. Grūtāk ir pretoties ļaunumam un būt ar neatkarīgu domāšanu. Tas ir stipro cilvēku ceļš.

4. Tu nevari pamodināt cilvēku, kurš izliekas, ka guļ.

Grūti cilvēkam paskaidrot, ka viņam nav taisnība, ja viņš to zina un rīkojas apzināti. Mūsdienās meli ir visapkārt. Lai to noslēptu, izmanto jaunus melus. Vai ir iespējams pārtraukt šo burvju loku?

5. Uzdod jautājumu savai sirdij un sagaidi sirds atbildi.

Mums apkārt ir realitāte, kas atspoguļo mūs pašus, jo katrs redz pasauli atšķirīgi. Lai to mainītu, jāmainās pašam. Ja mēs vēlamies, lai apkārtējo attieksme pret mums kļūtu labāka, mums jāaug.

6. Netiesājiet cilvēku, kamēr neesat divus mēness lēktus sagaidījuši viņa mokasīnos.

Ļoti grūti saprast cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, kamēr paši neesam līdzīgā situācijā. Ļoti viegli vainot otru, bet grūti izprast.

7. Mēs nevēlamies baznīcas, jo tās mūs iemācīs strīdēties ar Dievu.

Mūsdienās ir daudz reliģiju. Un kaut gan tās veicina morāles standartu veidošanos, bieži vien savā starpā sacenšas viena ar otru un nodarbojas ar ietekmes sfēru ieņemšanu. Tai pat laikā principi, par kuriem reliģijas runā, nepieder mums. Reliģija ir tikai forma. Īstā vērtība – cilvēka zelta sirds.

8. Es ciešu, kad atceros, cik daudz ir teikti labi vārdi un cik daudzi solījumi nav pildīti. Šajā pasaulē pārāk daudz runā tie, kuriem vispār nav tiesību runāt.

Vārdam ir spēks, ja tas ir piesaistīts rīcībai. Ja mēs nespējam pabeigt to, par ko runājam, mūsu vārdi zaudē spēku. Tie pārstāj būt efektīvi un vienkārši ir skaņu vibrācijas.

9. Tiecies uz dzīves gudrību, viedumu, nevis zināšanām. Zināšanas ir pagātne, dzīves gudrība – nākotne.

Gudrs cilvēks atšķiras no vieda. Un tur nav nekādas saistības ar izglītību. Cilvēka dzīves gudrība ir izpratnē par vērtībām un savu ceļu. Tas nav tas pats, kas tehniskais progress.

10. Nevajag daudz vārdu, lai pateiktu patiesību.

Kad vēlas kādam sajaukt galvu, runā daudz. Taču visas lielākās patiesības ir vienkāršas. Lai pateiktu patiesību, reizēm vajag lielu spēku, bet pietiek pat ar vienu vārdu.

Pēc resursa “Веды” materiāla

Radītāja tiesāšana

Fri, 04 Nov 2016 08:00:00 +0000

Pasaulē katrs cilvēks sūdzas par savu dzīvi un protams katram kaut kur un iespējams pat visā ir taisnība. Tāpēc, ka ne jau viņš pats izraisa dažādas nepatikšanas, bet gan viņa daba, nesapratne, nespēja redzēt nākotni, nespēja paredzēt pasaules notikumus.

Tad, ko mēs cilvēkam varam pārmest? Ja ieskatīsimies viņa liktenī, uzvedībā, atklāsim, ka katrs no mums ir piedzimis, dzīvo, mirst ne pēc savas izvēles. Un mūsu rīcību nosaka apstākļi un mūsos iemiesotās īpašības – ne pēc mūsu izvēles. Tādējādi cilvēks nekur nav brīvs.

Un, ja tā, tad nav no kā pieprasīt!

Taču šeit parādās visa notiekošā vaininieks, kurš to visu radīja un ir gatavs, lai pieprasītu no Viņa. Un ir gatavs, lai mēs lemtu pār Viņu tiesu.

Tāpēc, ka tiesas procesa laikā pār Radītāju, pateicoties visām mūsu pretenzijām un apsūdzībām, mēs uzzināsim Viņa attieksmi pret mums, iemeslu, kādēļ Viņš mūs radīja tik niecīgus, kuri soda paši sevi un kurus soda daba. Uzzināsim mūsu radīšanas mērķi un likteni. Kāpēc mēs mokās dzimstam, dzīvojam, mirstam.

Rezultātā mēs sākam saprast, ka visas mūsu pretenzijas ir vērstas pret Radītāju un ka tieši pār Viņu mēs vēlamies lemt tiesu.

Vienīgā lieta pasaulē.

Tieši kabala izskaidro cilvēka un Radītāja savstarpējās attiecības un tāpēc tā ir pati galvenā zinātne pasaulē, jo cilvēkam ne tikai nav nekas svarīgāks par šo savstarpējo attiecību noskaidrošanu, bet cilvēkam vispār nav nekā svarīgāka. Tam ir vienkāršs iemesls, jo dabā izņemot šo attiecību vispār nekā cita nav.

Visu dara Radītājs – un tu, vai esi gatavs Viņam piedot un pēc tam arī pateikties par visu to, ko Viņš ar tevi darīja, lai tevi novestu līdz ideālam stāvoklim?

Avots krievu valodā

„Tici – pasaules tautām piemīt gudrība”

Fri, 04 Nov 2016 07:57:00 +0000

Mozus argumenti pārliecināja Jetrusu atstāt savus dēlus ebreju apmetnē. Jetrusa mazdēli nonāca Izraēlas zemē un kā Mozus bija solījis saņēma auglīgās Jērika zemes, un tām piederošās apkaimes.

Galu galā viņi kļuva par izciliem Toras zinātājiem. Jetrusa pēcnācēji bija slaveni Sinedrija vadītāji, kuri mācīja Toru visai Izraēlas kopienai. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]

Tie no Izraēlas tautas, kuriem bija vislielākās egoistiskās vēlmes, spēja tās izlabot un kļūt par paaudzes dižajiem. Viņi pārspēja cilšu vadoņus, piemēram, kā Rabīns Akiva.

Izraēlas sakne ir Galgalta ve Einaim, vieglas vēlmes, kuras nevar dziļi sevī uzņemt gudrības gaismu (hohma), taču pasaules tautas, saņemot no Izraēlas šo metodiku un sevi izlabojot, atklāj ļoti lielu hohma gaismu. Tādēļ ir sacīts: tici – pasaules tautām piemīt gudrība, tā eksistē labošanās posmā.

Pasaules tautas, nonākot pie izpratnes „Israēls”, pievienojas Izraēlas tautai, lai savām tautām kļūtu par pārejas posmu. Izraēlas tauta nevar kļūt par pārejas posmu, tādēļ ka tam ir vajadzīgs AHAP de – alija – pacēlums no lejas uz augšieni.

Tādēļ kabalas gudrību nepieciešams izplatīt visai pasaulei.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 11.02.2015.

Avots krievu valodā

Tonijs Samara Šamaņa gudrība

Fri, 04 Nov 2016 07:54:00 +0000

Šamaņa gudrība piedāvā vienkāršā un praktiskā veidā iepazīt universālās šamaniskās zināšanas, ko Tonijs Samara apguvis un piedzīvojis ceļā uz iniciāciju. Stāstot par uztura principiem, sapņu tulkošanu, četriem elementiem un debespusēm, kā arī aprakstot elpošanas un fiziskos vingrinājumus, kas veicina garīgo izaugsmi, un daudzas citas tēmas, šī grāmata atgādina mums labas senču gudrības, kuras mūsdienu pasaulē ir noderīgākas kā jebkad. Palīdziet sev mainīt dzīvi uz labo pusi!

Šamanis var tapt par dziednieku tikai pēc nāves/ atdzimšanas pieredzes, nāves no ciešanām un atdzimšanas jaunā veidolā, kad pasaules skatījumu nenosaka tikai ego, bet par galveno atskaites punktu kļūst Visums; savstarpējā saikne ar it visu šajā pasaulē.

Iniciācijas laikā man iedeva ajavasku, un pēc tam briesmīga vētra sagrāba savā varā mani un visu mežu. Nekad mūžā vēl nebiju tā baidījies. Mans ķermenis pilnībā saira. Šķita, ka tūlīt miršu. Es piesaucu dažādu reliģiju dievus, bet viss velti. Parādījās liela čūska un gatavojās mani aprīt. Sapratu, ka tā simbolizē Visuma enerģijas pulsāciju.

Tad es zaudēju apkārtējās pasaules izjūtu un vairs nebaidījos no nāves. Mans ķermenis bija kļuvis par daļu no Visuma. Es ieguvu vienotības izjūtu. Iniciācija pilnībā mainīja manu realitātes uztveri. Kad atbrīvojos no visa, kas manī reiz bija ieprogrammēts, mans gars spēja baudīt esamības maģiju un prieku.

40 patiesības par gudrību

Fri, 04 Nov 2016 07:48:00 +0000

1. Kas ir gudrība?

1. Dievs ir bezgalīgi gudrs.

„Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra.” (Psalms 147:5)

Dieva gudrībai nav mēra. Ko mēs no tā varam secināt? Ja Viņš ir visu zinošs Dievs, tad mums, Viņa bērniem, ja sekojam un pieķeramies Viņam, Viņa gudrība kļūst arī par mūsu gudrību. Ja mēs paklausām Viņam un tam, ko Viņš māca, tad mēs kļūstam gudri. Pirmkārt visas gudrības avots ir Dievs.

2. Visas gudrības sākums ir Dieva vārds.

Gudrības sākums ir Dieva vārda izpratne un paklausība tam.

„Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Salamana pamācības 9:10)

Visas gudrības sākums ir tā Kunga bijāšana. Kas ir gudrība? Bībelē ir atbilde – pirmkārt tā ir vienkārša paklausība Dievam. Un absolūti visas citas gudrības, zinātnes un mācības automātiski ir jāpakļauj Dieva vārda standartam. Visas gudrības sākums ir Dieva gudrība, nevis cilvēka gudrība. Vispirms ir tā Kunga bijāšana un tikai pēc tam - viss pārējais. Ja kāda zinātne, gudrība vai mācība nesaskan ar Bībeli, tā nav gudrība no Dieva, tā ir no pasaules, no elles.

3. Pastāv arī sātaniska jeb pasaulīga gudrība.

„Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana.” (Jēkaba 3:15)

Tātad ir ne tikai Dievišķa gudrība, bet arī sātaniska gudrība. Tā var būt loģiska un skaidrojoša, taču tā nenāk no Dieva.

4. Ir jāizvairās no viltus mācītājiem un viltus mācībām.

„Jau iedams uz Maķedoniju, esmu lūdzis tevi palikt Efezā, lai tu piekodinātu zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības, nedz nodoties bezgalīgām pasakām un cilts rakstiem, kas vairāk ierosina prātošanu, nekā kopj Dieva draudzi ticībā.” (1. Timotejam 1:3-4)

Pāvils to raksta Timotejam. Tu zini, ka visas vēstules, kas ir sastopamas Jaunajā Derībā, apustuļu mācībā, ir rakstītas ar vienu mērķi – apkarot viltus mācības? Jo Dieva draudzē bija iezagusies pasaulīga, sātaniska gudrība no dabas. Tā nebija dievišķa gudrība, bet drīzāk reliģiska vai pagāniska gudrība, kas nesaskanēja ar Dieva vārdu. Tāpēc ir jāizvairās no viltus mācībām.

5. Pasaulīgā gudrība bez Kristus ir muļķība Dieva acīs.

Visas zinātnes un mācības, kurām pamatā nav Dieva bijāšana, ir tukšas, tām nav nekādas vērtības, un Dieva acīs tā ir muļķība.

„Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā, un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas.” (1. Korintiešiem 3:19-20)

Šīs pasaules gudrība Dieva priekšā ir muļķība. Viņš skatās no debesīm un smejas, ka „tās skudras tēlo gudras”. Ko tik cilvēks nav izgudrojis, ko tik viņš nezina, kādas tik nav sistēmas un tehnoloģijas! Ja tam pamatā nav Dieva bijāšana, tam nav vērtība un tā ir liela muļķība.

6. Ir jākļūst muļķim pasaulīgo cilvēku acīs, lai iegūtu Dieva gudrību.

Ja tu vēlies būt patiesi gudrs, lai tev ir Dieva gudrība, tad tev pasaules cilvēku acīs jākļūst par muļķi.

„Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.” (1. Korintiešiem 3:18)

Kā to saprast? Tu seko Dieva standartiem, bet vairums cilvēku tiem neseko. Viņiem tava rīcība šķiet muļķīga, bet Dieva acīs viņu rīcība ir muļķīga. Nav svarīgi, ko domā cilvēki, mēs zinām Dieva gribu, Viņš ir visgudrs, taisnīgs, un, paklausot Viņam, mēs esam gudri. Visas gudrības sākums ir Dieva bijāšana. Gudrība ir laba, bet, ja tai pamatā nav Dieva bijāšana, tā ir muļķība, ja ir – tad tā ir gudrība. Viss ir atkarīgs no tā, kā to izmanto.

7. Gudrība caur Jēzus Kristus upuri ir vairāk, nekā Salamana gudrība.

Tu zini, ka Salamans bija gudrākais un bagātākais cilvēks Vecās Derības pasaulē? Viņš bija Israēla tautas ķēniņš. Jaunās Derības ticīgais, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu un Glābēju, ir gudrāks par pašu gudrāko cilvēku pirms Jēzus atnākšanas. Tātad ja Salamans bija tā laika gudrākais un bagātākais cilvēks pasaulē, tad tu šodien vari kļūt gudrāks un bagātāks par Salamanu.

„Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.”(Mateja 12:42)

Tā bija Sābas ķēniņiene, kura nāca klausīties Salamana gudrību, bet Jēzus saka, ka „šeit ir kaut kas vairāk, nekā Salamana gudrība”. Mums ir vairāk nekā Salamanam, un tas viss ir pateicoties Kristus upurim un Kristus asinīm. Bez Jēzus asinīm jebkādas reliģijas, gudrības un dzīves pamācības apkopojumi ir muļķība Dieva acīs, un tai nav vērtības.

8. Jebkādi mācītāji un mācības bez Kristus upura ir Dievam nepatīkami.

„Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet.”(Mateja 23:13)

Jēzus runāja uz tā laika ticīgajiem, oficiālās reliģijas pārstāvjiem - farizejiem. Dievam šie cilvēki ir nepatīkami. Jēzus viņus sauc par liekuļiem, nekrietnajiem, kuri paši nepieņem Kristu, māca savas jūdu pasakas, bet nemāca par Kristu un atgrūž Viņu. Es ceru, ka tu caur šiem Bībeles pantiem saproti, kas ir gudrība. Tātad centrālā rakstu vieta ir: „Visas gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana.” Un ir pasaulīga un dievišķa gudrība. Atšķirība starp tām ir Kristus upuris.

2. Ko dod Dieva gudrība?

9. Pret Tā Kunga gudrību nepalīdz NEKAS.

„Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms.” (Salamana pamācības 21:30)

Tu noteikti savās lūgšanās esi lūdzis: „Dievs dod man gudrību.” Gudrība ir ļoti svarīga. Paskatīsimies, ko tā dod.

10. Dieva bērni ir tie, kas mācās Tā Kunga ceļus.

„Visi tavi dēli būs Tā Kunga mācīti, un liels būs tavu dēlu miers.” (Jesajas 54:13)

Tas ir Vecās derības pravietojums par mūsu laiku, par Kristus upuri. Kas notiek ar mums? Mēs kļūstam Dieva bērni. Mēs esam Tā Kunga mācīti, un tie, kas mācās no Viņa, ir Dieva bērni. Tie, kas nemācās Dieva principus un Viņa ceļus, nav Dieva īstie bērni. Tie, kas mācās dažādas reliģiskas pasakas, nav Dieva bērni.

11. Gudrība ir dzīvības avots.

„Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu.” (Salamana pamācības 16:22)

Tātad es paklausu Tam Kungam, un tā ir gudrība. Es mācos, studēju Bībeli, esmu mācībā un draudzē, paklausu Dievam un rīkojos pēc Viņa gribas, un tas ir dzīvības avots it visā. Tu esi svētīts, un tu vairojies! Tu esi vesels, svētīts un stiprs! Dieva vārds ir spēcīgs.

12. Gudrība sargā.

„Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.” (Salamana pamācības 4:6)

Tev ir pārdabiska Dieva apsardzība. Tu esi pasargāts un paglābts. Arī politiskās, ekonomiskās un ģimenes situācijās tu esi paglābts. Tu esi paglābts no ļaunām varām, ļauniem cilvēkiem, ļaunām acīm un ļauniem lāstiem. Aleluja! Ar tevi nevar notikt nekas ļauns, jo tu To Kungu bīsties – tu esi gudrs, studē, meklē un dari Viņa gribu.

13. Bez gudrības tu saņemsi ļoti daudz sitienu. .

„Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba.” (Salamana pamācības 10:13)

Tev nebūs tikai daži caurumiņi uz kājām, bet tu dabūsi smagus sitienus bez Dieva gudrības. Ir tāds teiciens: „Ar stibiņu pa ribiņu!” Un tie nebūs ievainojumi ceļā uz cēliem mērķiem, bet tie būs ievainojumi tavas muļķības un bezdievības dēļ.

Ziņās bija rakstīts, ka Ušakovs bija aizbraucis uz Maskavu, uz Kremli un, kad atbrauca atpakaļ, izteicās, ka pats labākais, kas mums būtu vajadzīgs, ir Putins. Es varētu teikt, ka tas tiešām ir pats labākais, kas būtu vajadzīgs. Es nemeloju, bet pamatojos Bībelē, kur teikts, ka „muļķiem vajag stibiņu”! Es domāju, ka mūsu Austrumu agresors ir līdzīgi kā Bābeles ķēniņš Israēlam Vecās Derības laikā. Krievijas prezidents ir rīkste Dieva rokās attiecībā pret Eiropu. Eiropa līdz Amerikai neaizsniegsies. Tātad muļķa mugurai piemērota stiba, bet, ja skatās, kā tas attiecas uz tevi, tad iepriekšējā punktā ir teikts, ka gudrība tevi pasargās un paglābs. Esi drošs un esi mierīgs. Aleluja!

14. Dāvida uzvaras nāk, pirmkārt, no gudrības, ne no fiziska spēka.

Tātad karā uzvar nevis stiprais, bet gudrais.

„Un, kad filistiešu lielkungi izgāja karot, tad, lai arī cik reizes tie būtu devušies uzbrukumā, Dāvids aizvien bija gudrāks nekā visi citi Saula vadoņi; un tā viņa vārds kļuva augsti cienīts.” (1. Samuēla 18:30)

Lai arī cik reizes pret tevi kāds dosies uzbrukumā, lai arī cik reizes kāds dosies uzbrukumā pret draudzi „Kristus Pasaulei”, pret mūsu ģimenēm un cilvēkiem, mēs uzvarēsim ar gudrību. Dāvids uzvarēja ar gudrību. Viņam bija dievišķa gudrība un attiecības ar Dievu. Dāvids bijās To Kungu un lietoja Viņa gudrību. Pirms Dāvids kaut ko darīja, viņš lūdza Dievu. Tas ir rakstīts Bībelē. Viņš uzlika speciālu apmetni, ar kuru varēja iet lūgt Dievu, un prasīja Viņam: „Vai iet vai neiet cīņa?” Un, ja Dievs teica, lai iet, Dāvids uzvarēja, ja teica, lai neiet – tad arī viss bija kārtībā. Savs laiks iet, savs laiks vienkārši stāvēt.

„Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara.” (Salamana pamācības 24:6)

Ja tu seko līdzi Ukrainas notikumiem, tad paskaties kartēs, kā mainās teritorijas, kuras kontrolē Ukrainas armija un kuras – Krievijas armija. Un, ja mēnesi atpakaļ domāji, kāpēc viņi kaut ko tieši tur dara, tad tagad kļūst skaidrs, kā viņi gudri karo. Tie ir profesionāļi. Viņi gudri iet, un viņu mērķis ir visa Ukraina un Kijeva. Tur tiek likts gabaliņš pie gabaliņa. Dievs dod, ka neizdodas salikt visu kopā! Mēs vienmēr no visa varam mācīties. Ja paskatās kartē, tad var redzēt, kur ir Krievijas robeža, kas pamazām palielinās, un tās robežās jau ir iekļauta Krima un lēnām arī pārējā Ukraina. Tātad karš ir karojams ne tikai ar fizisku spēku, bet arī ar gudrību.

15. Gudrība glābj no pazušanas, no elles.

„Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.” (Salamana pamācības 21:16)

16. Ja centīsies iegūt gudrību, tev labi klāsies.

„Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.” (Salamana pamācības 24:14)

Ja tu studē Dieva vārdu, paklausi tam un centies iegūt gudrību, tad tev labi klāsies! Apliecini, ka tev labi klāsies, jo tu iegūsti gudrību, mācies un seko Kristum, uzzinot detaļas ceļa gaitā. Tu esi gudrs un kalpo Visgudram Dievam. Tu esi drošībā un pasargāts! Tev labi klāsies!

17. Gudrie tiek pasargāti no visām briesmām.

„Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” (Salamana pamācības 28:26)

Ja tu domā un vadies tikai pēc savām sajūtām, pēc sava prāta, pēc tā, ko saka cilvēki, tad tu esi vientiesis un agri vai vēli iekritīsi. Taču, kas paļaujas uz gudrību un visu dara gudri, tas tiek pasargāts no briesmām. Mēs esam gudrie un esam pasargāti no visām briesmām.

18. Kad mēs mācamies gudrību, mēs kļūstam pilnīgi Kristū.

„Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū.” (Kolosiešiem 1:28)

Citiem vārdiem - tas, kas tev ir iekšā caur Svēto Garu – pati pilnība, Kristus tevī, tas parādās pie tevis, tev apkārt. Tavā dzīvē sāk piepildīties Dieva apsolījumi.

19. Tie, kas nemācās, tulko Bībeli pēc sava vai citu prāta un rezultātā atkāpjas no ticības un nesaņem Dieva apsolījumus.

„Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.” (2. Pētera 3:16)

Vai Bībelē ir Rakstu vietas, kuras ir grūti saprast? Lūk, tie, kas nestudē, nemācās, nemeklē gudrību, mēdz iztulkot Bībeli pēc sava prāta vai pēc tā, kā citi pačukstēja. Rezultātā viņi atkāpjas no Dieva prāta, Viņa gribas, noiet no ceļa un pazaudē ticību. Secinājums ir tāds, ka mums ir jāmācās. Un 8. septembrī, pulksten 19:00 šajā vietā būs pirmā Bībeles skolas nodarbība. Šīs nodarbības būs apmēram trīs līdz četrus mēnešus. Ja kāds domā, ka tāpēc, ka viņš jau ir mācījies, skolā vairs nevajag iet, tad zini, ka būs arī kas tāds, kas nav bijis, un, protams, tas, kas jau ir mācīts. Galu galā Bībele māca „modināt draudzi ar atgādinājumiem”. Tev tas ir jādzird un jāmācās nepārtraukti. Tie, kas mācās, ir gudri. Tie, kas nemācās, ir pašiedomīgi un pašgudri – pašpietiekami. Ja tu tā domā, ka tev to nevajag, jo tu visu zini un visu jau esi dzirdējis, tad tas norāda, ka tu neko neesi dzirdējis, neko neesi iemācījies. Nepietiek tikai dzirdēt, ir jādara!

3. Gudrība ir jāmācās!

20. Gudrību var iegūt, tikai atstājoties no viltus mācībām un pasakām un koncentrējoties uz kristīgo mācību.

„Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem!” (Salamana pamācības 19:27)

Gudrība neatnāk pati no sevis vai nenokrīt no debesīm. Gudrība ir jāmācās. Atsakies no horoskopiem, viltus reliģijām un mācībām un koncentrējies uz kristīgo mācību.

21. Gudrību var iemācīties.

Šis punkts tev ir jāiegaumē! Tu lūdz Dievu, lai Viņš tev lūdz gudrību, un Viņš tev atbild ar šo rakstu vietu.

„Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!” (Salamana pamācības 4:7)

Tev pietrūkst gudrības? Pirmdien tiekamies Bībeles skolā! Tu vari iemācīties gudrību!

22. Gudrs ir tas, kurš mācās un uzklausa gudrību.

„Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu.” (Salamana pamācības 12:15)

Ja tu mācies, regulāri studē Bībeli, iedziļinies un pārdomā Dieva vārdu, regulāri lasi kristīgās grāmatas, tad tu esi gudrs. Tevī mīt gudrība, jo tu mācies.

23. Nekas nenotiek bez mācīšanās.

Mūsu slavēšanas grupas vadītāja jau no bērnības ļoti skaisti dzied, bet viņa to ir mācījusies vēl papildu – apmeklējusi skolotājus un mājās pati trenējusies. Tāpēc viņa var nodziedāt to, ko mēs nevaram. Slavētājai, kas nesen sākusi slavēt, ir laba balss, kamēr nav jādzied uz skatuves. Nemācoties nevar iemācīties dziedāt. Jebkurš no jums, kurš labi dzied, var pamēģināt nodziedāt pareizi dievkalpojumā, kad šeit viss ir skaļš, bet jūs visi noteikti izgāzīsieties. Ir jāpierod un jāmācās! Dziedāt var iemācīties! Nekas nav bez mācīšanās. Visas tās ir pasakas, ka kaut ko labi darīt ir viegli! Šodien liecībā dzirdējām, ka mūsu draudzes brālis skatījās uz saviem priekšniekiem un viņam bija skaudība, ka viņiem gan ir labi. Tomēr arī priekšniekiem ir savi grūtumi, sava atbildība. Tas nemaz nav tik vienkārši. Vieglāk ir rakt grāvi, nevis pašam uzņemties vadīt.

„Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, - viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi.” (1. Laiku 25:7)

Šeit tiek runāts par levītu dziedātājiem Templī, kuri sakārtoti pa divpadsmit. Vai viņi piedzima ar tādām spējām dziedāt? Šajā nodaļā ir rakstīts, ka tad, kad viņi dziedāja, Templi piepildīja Dieva slava un godība, un priesteri nevarēja nostāvēt kājās. Šie levīti bija mācīti dziedāt nevis kaut kādas vienkāršas estrādes dziesmiņas, bet dziesmas Tam Kungam. Tā ir cita dziedāšana – slavēšana un pielūgsme caur dziesmām. Aleluja!

24. Par karotāju nepiedzimst, par tādu kļūst mācoties.

„Un Usijam bija apmācīts un karam sagatavots karaspēks, kas kaujā gāja pa nodaļām, kā tas bija rakstveža Jehiēla un pārvaldnieka Maāseja iesaukts un apmācīts ķēniņa virspavēlnieka Hananjas vadībā.” (2. Laiku 26:11)

Kāda armija bija Izraēlā? Vai ikvienu iesauca armijā, iedeva plinti un teica: „Karo!”? Tāda huligānu banda nevar uzvarēt. Simts labi apmācīti vienības karavīri uzveiks tūkstoti neapmācītu karavīru. Tas ir viennozīmīgi, ka viņi uzveiks, iznīcinās un paši varbūt zaudēs vienu vai divus karavīrus. Tādi precedenti ir novērojami vēsturē. Tie ir apmācīti karavīri, kuri iemācās karot. Un mēs esam garīgā cīņā. Mūsu ieroči ir garīgi, un tos ir jāmācās pielietot. Tāpēc armija ir jāapmāca – draudze un grupiņas ir jāapmāca. Galu galā mums ir vīzijas pakāpieni – aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt. Tu nevari vadīt grupiņu, ja neesi vispirms apmācīts, kā to izdarīt.

25. Ticību var iemācīties.

Vai esi lūdzis Dievam, lai Viņš palīdz tev vairāk ticēt?

„Sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!” (Kolosiešiem 2:7)

Tātad ticību var iemācīties! Kas par atklāsmi, vai ne? Ticība neatnāk pa tiešo no Dieva, bet to var iemācīties. Jā, Dievs dod ticību, tā ir Dieva dāvana, bet ticēt ir jāmācās.

26. Lai saglabātu glābšanu un augtu ticībā, ir jāmācās un jāpaklausa mācībai.

„Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti.” (Romiešiem 6:17)

Šeit nav rakstīts „esat paklausīgi Bībelei”, „esat paklausīgi Dievam”, bet gan „esat paklausīgi mācībai”. Draudzei „Kristus Pasaulei” ir mācība, un drīzumā iznāks grāmatu sērija ar draudzes mācību konkrētos pamatvilcienos – kā ticēt, kā uzvarēt, Svētais Gars un Tā dāvanas, finanses, dziedināšana un citas tēmas.

Mēs ceļam pamatu lielai draudzei. Ja mēs celtu pamatu mazai draudzei, tad nevajadzētu šādas grāmatas, šādas mācības un Bībeles skolas. Zini, mans dzīves mērķis un mana vīzija, kurā es eju un detaļas saņemu vēlāk, ir: „Pagodināt Trīsvienīgo Dievu Jēzus Vārdā, uzceļot draudzi šeit virs zemes, kas sastāv no izglābtiem, nostiprinātiem un apmācītiem cilvēkiem, kas vairosies un augļosies arī pēc manas aiziešanas uz debesīm; kas sasniegs miljoniem draudzes locekļu skaitu. Tiks aizsniegti miljoniem cilvēki, izmainītas pilsētas un valstis caur Kristus spēku, Svētā gara spēku, caur draudzi, un šī draudze pastāvēs, augļosies un vairosies līdz Kristus atnākšanai.” Lūk, mērķis, un tāpēc mēs ceļam stipru pamatu. Mums ir jābūt gudriem! Tu esi mega draudzes līderis! Tava draudze ir mega draudze!

27. Māca Svētais Gars.

Mācītāji un grupas vadītāji ir Dieva instruments, bet māca pats Svētais Gars.

„Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā.” (1. Jāņa 2:27)

Tev nevajag, lai tevi kāds mācītu. Un uz mani kā mācītāju ir jāskatās kā uz Dieva instrumentu, un jāpaklausa ir Dievam, nevis mācītājam. Ja Dievs grib, lai paklausi mācītājam, tad paklausi, bet tikai tad, ja Svētais Gars tev to pašam atklāj. Svētais Gars māca katru no mums. Mēs neesam aitu bars bez smadzenēm, bet domājam paši un paši lasām Bībeli, lūdzam Dievu un paši esam Dieva vadīti. Mēs paši izvēlamies kur būt un kur nebūt, kā rīkoties un kā nerīkoties. Mēs paši izvēlamies, kur ir mana draudze un kur nav mana draudze.

4. Gudrība ir jālieto!

28. Ja tu gudrību nelieto, tu esi nepraša.

„Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša.” (Salamana pamācības 17:16)

Tu tērē laiku, tu mācies, bet, ja tu nedari to, ko tu mācies, tad tu esi un paliec nepraša.

29. Gudrs ir tas, kurš pastāvīgi mācās un pielietoja zināšanas.

Mateja evaņģēlija 25.nodaļā ir līdzība par desmit jaunavām. Piecas no viņām bija paņēmušas līdzi eļļu saviem lukturiem, bet otras piecas nebija. Kad nāca Jēzus, tad piecām pietrūka eļļas, bet tās, kurām eļļa bija iegāja kāzās – debesīs. Piecas, kuras palika virs zemes, klauvēja pie durvīm, lai laiž iekšā, bet Jēzus teica: „Kas jūs tādas esat? Es jūs nepazīstu!” Viņām pietrūka eļļas. Gudrās jaunavas bija tās, kuras pastāvīgi mācījās un pielietoja mācību, un darīja. Lūk, gudrie cilvēki, gudrie kristieši, kuri pastāvīgi aug un mācās. Nav svarīgi, ko tu esi jau izgājis, izmācījies, bet ir svarīgi mācīties, augt un darīt. Pretējā gadījumā var notikt tā, kā šīm piecām jaunavām, kuras nelaida iekšā, jo nepazina.

30. Bez paklausības nav gudrības.

„Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.” (Salamana pamācības 15:32)

Gudrībā pieņemas tas, kurš uzklausa pamācību. Tu nevari būt gudrs, ja tu nepaklausi mācībai. Ja tu tikai mācies un nepaklausi tam, ko mācies, tu nevari būt gudrs.

5. Gudrība ir jāmāca citiem.

Mums katram ir uzdevums mācīt gudrību citiem.

31. Gudrs ir tas, kurš nemitās mācīt.

Pretējā gadījumā tu vari izrādīties otrā pusē – ne Dieva pusē.

„Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, - un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 24:44-51)

Svētīgs ir uzticīgais kalps, ko Kungs iecēlis pār savu saimi, tiem dot barību savā laikā. Tas nozīmē – mācīt! Tēvreizē ir teikts: „Dienišķo maizi dodi mums šodien.” Jēzus ir dzīvības maize, kura nākusi no debesīm. Mums ir jāpabaro izsalkušie ar šo maizi, ar garīgo barību. Katra viena uzdevums ir mācīt kaut vienu cilvēku ar savu piemēru, ar reālu mācību. Tavs uzdevums virs zemes ir mācīt un pabarot. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka tu esi otrā pusē.

32. Dzīves jēga ir mācīt citus.

Mācot citus, tu mācies arī pats.

„Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.” (1. Samuēla 12:23)

Samuēls saka, ka tas ir grēks, ja pārstāju mācīt. Ko tas nozīmē? Vai šodien tu kaut ko iemācījies? Ja tu šodien kaut ko iemācījies, māci to citiem. Māci to tiem cilvēkiem, kuri ir tavi aizsniedzamie cilvēki. Māci viņus, uzrunā viņus, un turpini aprūpēt un mācīt cilvēkus, kurus tu esi atvedis pie Dieva. Mums katram vajag kādus, ko aprūpēt. Sāc darīt un detaļas būs pēc tam!

33. Jēzus Kristus lielā pavēle ir mācīt.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."” (Mateja 28:19-20)

34. Jēzus kalpošanas jēga bija mācīt.

Ir ļoti daudzas Rakstu vietas, kur Jēzus mācīja.

„Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad Viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.” (Mateja 11:1)

Jēzus mācīja. Tu vēlies līdzināties Jēzum? Tad mācies pats un māci citus!

35. Jēzu cilvēki tautā sauca par Mācītāju.

„Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?"” (Marka 4:38)

Jēzu tā uzrunāja, jo Viņš mācīja.

36. Jēzus ir mācītājs, Pāvils ir mācītājs, un tu esi mācītājs.

Pāvils pats saka, ka ir mācītājs.

„Tālab es esmu iecelts par vēstnesi, apustuli un mācītāju.” (2. Timotejam 1:11)

Mēs katrs savā vietā esam mācītāji. Es nerunāju par mācītāja amatu, bet tieši par mācītāja mācīšanas jēgu. Mēs katrs esam mācītāji un katrs mācām savus cilvēkus.

6. Aicinājums uz Bībeles skolu.

37. Mūsu uzdevums ir nemitēties mācīt un mācīties.

„Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:42)

Pirmkristiešu draudze nemitējās Templī, pa mājām un itin visur sludināt un mācīt kristīgo mācību par Kristu Jēzu. Mūsu uzdevums ir nemitēties mācīt un arī mācīties. Kādi ir, kas māca, un kādi, kas mācās. Bet arī tiem, kas māca, ir jāmācās.

38. Gudrība ir vērtīgāka par jebkuru naudas summu.

Tu nenāksi uz pirmdienas Bībeles skolu, jo tev jāstrādā un jāpelna nauda? Bet, ja tu tici Bībelei, tad tur teikts, ka gudrība ir vērtīgāka par jebkuru naudas summu. Es tevi aicinu maksāt cenu par to, lai tu vari mācīties. Un izturi šos trīs vai četrus mēnešus.

39. Maksā naudu un savu laiku par gudrības iegūšanu.

„Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu.” (Salamana pamācības 23:23)

Šī skola ir par brīvu. Parasti semināri un mācības ir par maksu, bet līdz šim brīdim Dievs man nav teicis, lai ņemu naudu par mācībām. Bez maksas esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Par brīvu! Tev jāmaksā ar to, ka tu pacel savu pēcpusi pirmdienas vakarā un atnāc uz Bībeles skolu.

40. Bez disciplīnas nevar iegūt gudrību.

„Rīkste un pārmācība piešķir gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu.” (Salamana pamācības 29:15)

Es vedinu tevi uz disciplīnu. Rīkste un pārmācība iedod disciplīnu un padara cilvēku disciplinētu. Tad nu es tevi aicinu – disciplinē sevi uz turpmākajiem dažiem mēnešiem uz pirmdienu vakariem. Maksā cenu un esi gudrs.

Mēs šodien daudz iemācījāmies. Par to, ka gudrība ir bijība Tā Kunga priekšā. Ko dod gudrība? Tā dod visu, ko vēlies. Gudrība ir jāmācās un tā ir jāmāca arī citiem. Gudrība ir jāiegūst un jālieto!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Pārsla Jankovska

Andris Veliks - PASAULES GUDRĪBA

Kāda ir dzīves jēga?

Ko saka Bībele par dzīves jēgu?

Dzīves jēga un izpratne

Nekas nav tik brīvs, kā cilvēka doma

10 indiāņu dzīves gudrības, kā vienkāršāk uztvert pasauli

Radītāja tiesāšana

„Tici – pasaules tautām piemīt gudrība”

Tonijs Samara Šamaņa gudrība

40 patiesības par gudrību

Tonijs Samara Šamaņa gudrība